Galu galā visas te brēc, ka Latvija tāda un sitada, bet pašas nejēdz savus atkritumus sašķirot kā to jau dara Rietumvalstis, par kuram te sajūsminās.
Pirms gadiem 15 kad biju maza atcerosPIrms gadiem 15 man bija 20 un tad toč avīžu laiki bija beigušies un maize jau daudz kur bija plastmasas iepakojumos ;)
Ja tagad ieejam veikalā tad viss ir satīts plastmasā. Pat viens gurķis ietīts plēvē. Nu priekš kam to.Piekrītu. Murgs pilnīgs. Noņēma bezmaksas maisiņus pie kasēm, bet tagad visu pako iekšā plastmasas kastītēs - mazajās Maximas sveramās kūkas un salāti visi sapakoti mazos iepakojumos un pa virsu uzbāzts vēl kartona gabals-etiķete. Pat bulciņas satītas katra atsevišķā plēvē.
Protams ir dažas lietas ko nevar nopirkt bez iepakojuma un tas arī nonāk atkritumos.Par šo man brīžiem uznāk šausmas - labi, man ir pašai savas iepirkumu somas, varu daudz ko nopirkt savā iepakojumā (lai gan - nenoliegšu - tas prasa laiku, pirkumu plānošanu u.t.t.), bet tik daudzām lietām iepakojums ir pilnīgi nevajadzīgs vai nevajadzīgā apjomā, ka vienkārši paliek nelabi, ieejot veikalā (un es neesmu ZW frīks, es tikai pirmajos soļos uz less waste)...
Jā, šķiroju. Pirmkārt jau cenšamies radīt maksimāli maz atkritumu, bet tomēr, tie, kuri rodas tiek sašķiroti. Man vislabāk darbojas metode - liels papīra maiss, kurā lieku gan papīru, gan plastmasu, gan stiklu, un no šī maisa sašķiroju pie izmešanas konteineros. Kompostēju organiskos atkritumus, pa nedēļu uz balkona spainī, svētdienā aizvedam uz laukiem izbērt komposta kaudzē. Konservu bundžas un metālus sakrāju, kamēr ir pavairāk un tad aizvedam nodot pilsētas atkritumu šķirošanas punktā. Principā, kad viss tiek sašķirots pa frakcijām, tad parasto atkritumu paliek ļoti maz.