Bijusī

Puisis ar bijušo draudzeni kopā bija 2 gadus, tad viņa draugu nokrāpa un viņi izšķīrās. Pēc gandrīz gada ar puisi sākām veidot attiecības, ar to viss ir kārtībā, uzticos viņam.
Bet. Bijusī draudzene katru dienu raksta viņam, pārsvarā tie ir neitrāli jautājumi, piemēram, "Čau, ko dari, kā iet?", kaut arī sarakstes neesmu lasījusi, draugs ik pa laikam parāda, pastāsta, par ko viņi sarakstās. Iepriekš viņam par to neizteicu īpašas pretenzijas, tikai klusībā pie sevis papukstēju, jo viņi kopā veidoja darbu universitātei un kontakts bija neizbēgams. Bet tagad semestris ir gandrīz galā, darbs ir nodots un viņu kontakts joprojām turpinās. Tagad sāku izteikt savas domas draugam, ka man ir nepatīkami, ka viņi sarakstās, bet viņš apgalvo, ka viņa jūtas pret bijušo ir gaisušas, saprats, kāds viņa ir cilvēks, varu viņam uzticēties, ir izstāstījis visu par bijuśo, neko neslēpj. Viņi ir kursabiedri, tāpēc abiem atrodas, par ko runāt.
Kad draugs bija teicis bijušajai, ka viss kontakts starp viņiem ir jānogriež, viņa sākusi lūgties, lai nedarot to.
Draugam uzticos, bet šīs sarakstes mani kaitina. Piemēram, sēžam, skatāmies filmu, viņam atnāk ziņa no bijušās un draugs viņai atbild. Es saku, lai noliek telefonu un beidz sarakstīties, ka man tas ir nepatīkami. Tad viņš pārstāj viņai atbildēt, sarakste beidzas, nomierina mani, ka tie ir sīkumi.
Jā, varbūt tie ir mani tarakāni, kompleksi, nenoliedzu, kaut arī ar uzticību viss ir kārtībā, tomēr cenšos pie tā strādāt. Bet vienalga nevaru vienaldzīgi uz to noskatīties, nu, nevaru.
Pati ar savu bijušo draugu bijām labi draugi, vienmēr varējām atrast, par ko runāt, bet pēc šķiršanās man pat prātā neienāca viņam rakstīt un jautāt, kā viņam iet, jo bijušie ir bijušie, lai cik ļoti man pietrùktu tās draudzības, tomēr nerakstīšu viņam, tā ir pagātne.
Un arī tagad negribu izskatīties pēc histēriķes, kura ierobežo cilvēku un aizliedz viņam kaut ko, nostādot sevi pasaules centrā.
Bijušajai ir draugs šobrīd, bet, cik noprotu, tās attiecības ir uz brukśanas robežas. Man no malas izskatās, ka viņa cenšas paturēt puisi kā rezerves variantu, lai, ja nu nesanāk ar to, tad ir otrs variants.
Kā jūs rīkotos tādā situācijā? Vai tiešām tie ir tikai mani tarakāni un par to nav ko uztraukties, jo puisis apgalvo, ka starp viņiem nekā nav un tās ir tikai tukšas sarakstes?