Labdien! Vēlos izstāstīt problēmu par ko esmu nedaudz noraizējusies.
Esmu kopā ar draugu 3 gadus. Abiem šīs ir pirmās attiecības. Viņš ir mans ideālais vīrietis - visādā ziņā - labāks nevar būt. Es viņu ļoti mīlu un vēlos, lai viņš kādreiz ir arī mans laulātais draugs.
Taču pirms apmēram pusgada sākās problēma. Manī atgriezās sajūtas no pusaudžu gadiem, kad ieķēros kādā nesasniedzamajā puisī, vai arī kādā no ikdienā satiekamajiem. Nu, lūk. Vairs iekāroju ne tikai savu vīrieti... Man ir radušās simpātijas pret dažiem pazīstamajiem vīriešiem, bet vislielākā problēma pašlaik ir crush on viens skatuves mākslinieks (LV), kura dēļ jūku prātā, stalkojot googli, rokot ārā visādas vecas ziņas, sekojot soc.tīklos utml. Un nezinu, vai tas ir tāpat kā pusmūža sievietēm, kurām patīk kāds jaunības laiku dziedātājs... Jo mani šī personība pievelk arī seksuālā ziņā. Fantazēju par kaislīgiem momentiem kopā ar viņu, dažreiz pat mīlēšanās laikā iztēlojos, ka to daru ar viņu (s)
Ak, Kungs, man tiešām ir neērti šo visu stāstīt. Vienkārši ja tas notiktu kādos gados 14, uztvertu to veselīgi, bet šobrīd, kad gadu 10 jau ir vairāk un esmu attiecībās, nemitīgi ir sajūta, ka daru kaut ko sliktu.
Vai tas ir traucēklis un drauds attiecībām? Ir nepieciešama psihologa palīdzība, vai to var uztvert kā normālu dzīves sastāvdaļu, ka iekārojam ne tikai to cilvēku, ar ko esam kopā? :-(
Ceru uz jūsu atsaucību un labestību komentāros!
243
