Vai arī jums ir bijušas situācijas, kad liekas, ka pīpētāju bariņā notiek interesantākas sarunas, kad visi iziet ārā? Ka tur iet vaļā baigās lietas, kamēr citi paliek iekšā? Vai tas jums nav radījis atstumtības sajūtu vai arī ejat līdzi paklačoties kaut nesmēķējat?
Pirmkārt, jau tāpēc, ka smēķēšana Latvijā nav vairs baigi populāra.
uj.. kā Latvija pa dekrēta laiku ir paspējusi izmainīties :-D:-D Agrāk smēķēju un tad darbā smēķētāju bariņā bija jautrāk, nekā nesmēķētāju. Vairāki kolēģi pat nepīpējot/atmetot tik un tā nāca līdz, jo tas bija labs laiks, lai ar kolēģiem sapazītos (katrs bijām no sava departamenta un tāpēc par darbu nebija īsti ko runāt). Lai nu kā - agrāk tika izlasīti vairāki zinātniskie darbi, kur pierādīja, ka "veiksmīgo smēķētāju baru" skaidrojums ir biežāka ārpusdarba socializācija, kas atvieglo arī darba jautājumu risināšanu....:-)
Šī ir tā viena vienīgā lieta, kuras man pietrūkst, kopš vairs nesmēķēju. Pozitīvā puse - 90% no draugiem, kuri kādreiz smēķēja, to vairs nedara. Universitātē un darbā arī šī tendence samazinās, tā ka pļāpāšana par aktualitātēm un idejām tomēr paliek nepīpētājiem un pusdienotājiem :)
Smēķētājiem ļoti augstā līmenī ir neverbālās komunikācijas iemaņas. Parasti pīpētavu aplūkojot viegli redzama tajā esošo hierarhijas līmeņi, rakstura galvenās iezīmes, pašapziņas līmenis, ir vai nav uztraukušies. Sievietēm vairāk pat.
8847
