Iedzīvošanās svešā valstī

Oij pilnībā Tevi saprotu. Man tā bija vienmēr kad braucu prom uz kādu valsti strādāt. Ļoti negribēju, jo mājas tuvas , ģimene un tā. Bet tas viss mainās aizbraucot, varbūt domas nekur prom neizdzīsi, vienkārši ar laiku pieradīsi pie jaunās vides un būs labi. Galvenais sevi nodarbināt arī ārpus darba laika, kaut iet vērot jauno apkārtni u.t.t.:-P
Pieradu kā kuru reizi, atceros kā braucu uz Īriju, pirmo dienu aizbraucot raudāju biju ļoti emocionāla, lai gan apstākļi bija labi, latvieši blakām, bet bija grūti, pēc nedēļas jau iedzīvojos un skumjas nebija ne prātā. Tas ir individuāli, viss atkarīgs ar kādiem cilvēkiem esi kopā :-)

Atbraucot uz jaunu valsti, iesaisties dažādās aktivitātēs - piereģistrējies kursos, vietējās valodas/jogas/boksa/gatavošanas/gleznošanas klasēs, izstaigā muzejus ekskursantu grupās, pievienojies lasīšanas pulciņā. Tādejādi iepazīsies ar jauniem cilvēkiem un nodarbināsi sevi pozitīvā veidā.

Braucu ar draugu, tāpēc būtu jābūt daudz mierīgāk tikai esmu no tiem čīkatīgajiem kam nesanāk turēt skumjas iekšā, bet krist tikai uz nerviem ar to kā gribas mājās utt :-D Protams apstākļi būs labi. Es pat reizēm nesaprotu, kas man aizbraucot pietrūkst, jo ikdienā draugus maz satieku, pat pāria mēnešos reizi, tēti satieku pusgadā reizi un mammu satieku bieži, bet tā neko īpašu Latvijā nedaru, lai varētu izskaidrot savas dīvainās sajūtas.

Saprotu tevi, ar draugu arī plānojam drīz pārvākties uz citu valsti, man tas būs ļooti grūti,jo esmu pieradusi pie šīs visas vides, bet visvairāk pietrūks ģimene . Draugam gan pavisam otrādāk (t)

Kapec jabrauc, ja negribas? Varbut nepareizi sapratu, bet taads iespaids rodas.
Man ir tiesi preteji, kops ilgus gadu dzivoju arzemes, uz Latviju vairs nemaz negribas un mac skumjas pec arzeme, kad esmu ciemos Latvijaa.b:-D

Miss-E Dosieties prom pa visam? Ja nav noslēpums kāda valsts izvēlēta? :)

No use for
Ir iekrājušies daži parādiņi, ir noskatīti daži kursi priekš sevis attīstīšanas un tam visam vajag papildus ienākumus, bet ar ikdienas samaksu nesanāk neko atdot vai pilnveidoties. Tāpēc arī dodamies uz pāris mēnešiem, jo tad atbraucot var nopirkt jaunu auto un izdarīt kādas lietas priekš sevis. Tā ir ta labā puse, bet otra ir sajūtu, jo nav nolikts precīzs datums kad brauc atpakaļ.

varbut tik loti iepatiksies valsts, ka gribesi palikt . Zinu tadus vairakus gadijumus, ka doma uz paris menesiem ,bet tik loti patik ,ka var nopirkt visu utt

Izklausās, ka tev labāk palikt LV. Pazīstu tādus tūdaliņus kā tu arī valstī kur es dzīvoju pašlaik. Ņaud visu laiku par savu patriotismu un skumjām pēc LV, bet strādāt Latvijā negrib par minimālo!

Te drīzāk problēma ir tajā, ka nav nekāda konkrēta plāna. Aizbraukt tikai uz laiku piepelnīties, nezināt, kad atgriezīsies un ko darīs pēc tam - tas viss nav nopietni. Kāpēc nevar normālus darbus atrast LV? Kāpēc kā mērķis tiek izvirzīts īslaicīgs piepelnīšnās veids kaut kur ārzemēs un mirkļa iegribu apmierināšana, nevis karjera un izaugsmes iespējas Latvijā? Es ne pārāk labi saprotu cilvēkus, kursi šitā mētājas - ne šis, ne tas. Vai nu tad brauciet prom no Latvijas ar nopietniem nolūkiem iekārtoties kaut kur uz dzīvi ārzemēs (iegūstiet tur izglītību, ja nepieciešams, meklējiet labus amatus, statusu, īpašumu u.t.t.), vai nu tad veidojiet savu dzīvi Latvijā - nevis īslaicīgi raustoties un piepelnoties ārzemēs, lai nokārtotu parādiņus, bet nopietni - sakoncentrējieties uz to, lai varat dzīvot atbilstoši savām vēlmēm bez mētāšanās pa pasauli.

Neons

Ja jau LV tā varērtu iekārtoties, tad nebūtu tik daudz emigrējušo. LV tomēr ir milzīgs nodokļu slogs un lai varētu šeit atļauties dzīvot daži pusgadu pastrādā ārzemēs un pusgadu atpūšas, piestrādājot gadījuma darbiņos. Arī variants un sava veida pretestība vietējiem vergturiem.
Izaugsmes iespējas ir vai nu valsts darbā caur blatiem vai esot raķešu zinātniekam (programmētājam), bet ja Tev jau, no paša sākuma, bija slikti skolotāji matemātikā, tad diezvai pēkšņi paliksi par baigo specu tādā jomā, kur pastāvīgi kas jāapgūst.
Ja nav padzīvots ārvalstīs, tad varbūt arī liekas tie +20€ pie algas baigais pielikums, bet kad aizbrauc tad saproti cik viss ir greizi un ka LV neviens nedomā par to, lai strādājošiem būtu kādi ietaupījumi. Viss tiek notaxēts pa tīro un pastāvīgi prasīts vēl, jo tantēm valsts darbā karjera kūsā. Bieži ir tā, ka varētu pat iztikt bez viņu darbiņiem, bet ne jau šajā valstī. :-D

Nabaga ellīte, nu riktīga elle tā dzīve LV. Darbā izaugsmes iespēju nav, algai pieliek knapi 20 eur, Tinderī pilns ar godzillām. Nu grūti tev, inteliğentam, šajā valstī. :-D

StoreBute

A, kas Tev kaišs? Pateicos par līdzjūtību, bet par sevi nemaz te nerunāju. Man ir praktiski viss. Ārvalstīs arī pastrādāju un tas man ir ļāvis krietni vien izmainīt sevi uz labo pusi...

A, kas Tev kaišs?

Aste uz pannas svilst. :-D

ellle, es nerunāju par situāciju valstī, bet par cilvēka mērķiem dzīvē. Jēga no īslaicīgas piepelnīšanās? Īslaicīga vēlmju apmierināšana un viss. Un cik tad ilgi tā turpinās?... Ja grib dzīvi dzīvot normāli, tad arī jādomā tālāk par šodienu un rītdienu. Neviens neliedz braukt prom no valsts un mēģināt iekārtoties uz dzīvi citā valstī, ja Latvijā neizdodas.

Piekrītu neonam par to plānu, tādi čīkstētāji ir daudz, itka brauc uz ārzemēm nopelnīt, bet kam? Nav nekādu konkrētu mērķu, tad atgriežas Latvijā, padzīvo kādu laiku bezdarbībā, notrallina visu sapelnīto naudu un tad atkal čīkst ka jābrauc prom.

Iespējams, ka Tev nav motivācijas pat mēģināt iedzīvoties, jo esi pārliecināta, ka atgriezīsies LV, turklāt relatīvi drīz. Tajā pašā laikā, kā jau Neons teica, Tev nav konkrēta plāna, līdz ar to sanāk, ka 'jānovelk' mistisks laika periods, līdz atgriezīsies pierastajā dzīvē. Varbūt vari atrast kaut ko sev interesantu jaunajā valstī? Otrs, ņemot vērā, ka teici "nav nekas briesmīgs, ja zini, ka brauksi atpakaļ", izklausās, ka jau pirms brauciena nostādi visu šo situāciju kā kaut ko Tev briesmīgu, nepatīkamu. Varbūt mēģini paskatīties un jaunas pieredzes gūšanu citām acīm, piem., ko vēl papildus vari iegūt no šīs pieredzes, kas Tev var patikt vai palīdzēt nākotnē, ne tikai papildus ienākumus? Resp., skatīties uz šo kā piedzīvojumu, iespēju, nevis slogu, kas jāpieciešs nezin cik ilgu laiku.

Nu ārzemēs var nopelnīt auto pusgada laikā un nopirkt to skaidrā. Tāds pirkums savus 5 gadus paliks takā nevar teikt, ka viss tiek notrallināts. Ir auto - vari dabūt darbu.
Nostabilizēšanās dzīvē notiek, tad, ka sasniedz kādu punktu vai vecumu, kad saproti, ka var tā svaidīties un neko nedabūt, bet var arī atrast dzīves modeli, kas ļauj celt dzīvi lēnām pa ķieģelītim, bet stabili un uz priekšu tomēr tikt.
Auto gan ir tāda ekstra, kas prasa daudz resursu, tādēļ labāk to lietot, kad nepieciešams, nevis ikdienā (vismaz LV tā sanāk).
Citi var būt atmazgā naudu un braukā ar Range Rover, bet tā vienkāršiem cilvēkiem nesanāks.

Auto gan ir tāda ekstra, kas prasa daudz resursu, tādēļ labāk to lietot, kad nepieciešams, nevis ikdienā (vismaz LV tā sanāk).

Tu runā par auto īrēšanu, taksi, vai savu auto? Ja savu, tad ir dārgi ar to nebraukt :-D

nopelnīt auto pusgada laikā un nopirkt to skaidrā

Vispār jau alkohola reibumā tiešām auto labāk nepirkt.

Ir auto - vari dabūt darbu.

Tātad visi, kam nav auto, ir bezdarbnieki. :-D

Auto gan ir tāda ekstra, kas prasa daudz resursu, tādēļ labāk to lietot, kad nepieciešams, nevis ikdienā (vismaz LV tā sanāk).]

Es kaut ko nesaprotu - dažas rindkopas augstāk taču raksti, ka bez auto nemaz darbu nevar dabūt. Aaa, un visi tie, kas ap 8-9 uz Rīgas centru tešas, tātad ir miljonāri. :-):-D