Kurš vispār ienesa domu, ka Ziemassvētkiem ir jābūt klusiem, pieticīgiem un ģimenes lokā? Ja nemaldos, tas nāca ar katolismu.
Nezinu par citu valstu kultūrvēsturi, tomēr latviešiem Ziemassvētki vienmēr bija tusiņu un līksmošanas laiks - visi rudens darbi ir apdarīti jau brīdi atpakaļ un ir bijis laiks, lai ķibinātu puzurus, austu deķus un taisītu maskas čigānos iešanai, galdā jāliek deviņi dažādi ēdieni, tai skaitā zirņi, lai nebūtu te nekādas raudāšanas, cūkas šņukurs (kuru, tāpat kā citas detaļas, bez veselas cūkas kaušanas nevarēja dabūt gatavu, zivis utt.) Bluķa vilkšana, dziedāšana, trokšņa taisīšana. Dancāšana, rotaļas, pirts un kas tik vēl ne. Nu kur te pieticība, kur te klusums?
Var jau, protams, teikt, ka latvieši pirms kristietības ienākšanas ir bijuši galīgi mērkaķi un barbari, tomēr nevajag arī katru gadu skandināt par kapitālistu svētkiem un ka šogad tā jātērējas, kā nekad.
Man vienreiz dzīvē ir laimējies Ziemassvēkus svinēt pēc visām šīm iepriekšminētajām tradīcijām un ziniet, dāvanu pirkšana par 100€ un skriešana pa veikaliem, salīdzinot ar visu to ir bērnu spēles.