Nevainība

Vērtējuma nav, taču šāda attieksme:

īstenībā pat mīnuss , jo kurš gan grib krāmēties ar " jaunavu"

arī šķiet muļķīga, jo, manuprāt, muļķīgi atbrīvoties no nevainības tikai tāpēc, ka kādam to varētu būt grūti pieņemt, vai - visām jau bijuši puiši, tikai es viena nevainīga...

Skudrulacis,
Runāju par sievietēm konkrēti, jo runāju par pagātni. Ja jau autore piemin "mūsdienas", tad domāju, ka gluži ne pa ķeksi tas nav? Varbūt es kļūdos?
Un pagātnē neviens vīriešus pēc "nevainības" nevērtēja, vērtēja tikai sievietes. Tas mums tagad 21. gadsimtā (vismaz lielākajai daļai cilvēku) ir skaidrs, ka sieviete ne ar ko neatšķirās ja viņa ir vai nav nevainīga, bet tūkstošiem gadu cilveki tā nedomāja gan. Ir vietas, kur sievietēm un meitenēm ir bijis jāiet "atrādīties" un viņas ne tikai uszskatīja par nederīgām, bet arī nogalināja, ja nevarēja redzēt, ka nevainīgas (atkal, mūsdienās cilvēki vairāk saprot, ka tur "redzēt" neviens neko tāpat nevarēs, bet laiku atpakaļ pagriest un cilvēkiem to izskaidrot nevar). Ir kultūras, kur nākamaja rītā pēc kāzām jaunais vīrs palagu izrādīja visam ciemam, lai parādītu, ka jaunā sieva asiņojusi, tātad "tīra" bijusi. Nemaz nerunājot par bībeles laikiem, kad izvarotas sievietes piespieda precēties ar izvarotājiem ja gadījumā viņas nebija kliegušas pietiekoši skaļi, lai kāds dzirdētu un apturētu. Un tad vēl daudzās kultūras, kur mazas meitenītes noprecina (joprojām, starp citu) pieaugusiem, pretīgiem vīriešiem. Jābūt jaunai, nelietotai precei. Visas mūsu vēstures laikā vīriešus ir interesējusi sieviešu nevainība, bet vīriešu nevainība nav bijis faktors nekam. Gāja karos un varoja cik uziet, un neviens pirms kāzām nejautāja, vai "tīrs".
Mēs pat nerunājam te par gadsimtiem vecu vēsturi. Āzijā ir cilts, kurā sievietes, kas apprecējušās tika notetovētas, lai parādītu, ka viņas pieder kādam. Tetovēšana notika ar adatu pāri pelniem no apdezināta poda vai šķīvja, ar adatu gāja pāri katrai līnijai vairākas reizes, lai neizzūd. Tetovēja visas rokas, visas kājas. Dāmas kāzu nakti pavadīja asinīs. Otrā pasaules kara laika, kad Japānas kareivji nolaupīja sievietes un mazas meitenes no citām valstīm un veda uz Japānas bordeļiem kā seksa verdzenes, sievietes no šīs cilts pašas sevi un cita citu notetovēja, lai viņas neaiztiktu. Japānas kareivji viņas nesavāca, jo domāja, ka viņas piederēja viņu vīriem. Vēl 6 no šīm sievietēm ir dzīvas.
Es saprotu, autori tas neinteresēja, jauājums bija par mūsdienām. Bet lai saprastu ar ko tās mūsdienas atšķirās no nemūsdienām der saprast, kā tas ir bijis vēsturē. Skaisti tas nav bijis.

vai mūsdienās nevainība cilvēkam piedod kādu vērtību vai tieši otrādāk?

Drīzāk pozitīva vērtība .. neatkarīgi no dzimuma :)

kurš gan grib krāmēties ar " jaunavu"

Un kas tur tik šaušalīgs ko krāmēties? Tantriskais sekss jāmāca? :D

Man 25 un esmu nevainīga. Nejūtos ne pārāka, ne sliktāka par tādu, kas zaudējusi jau savu vai, kam bijis sekss ar 20 vīriešiem pirms sasniedza 30. Bet jāatzīst, ka komentāri nāk no abām frontēm,gan re kāds malacis, gan kurš tad gribēs krāmēties ar nemākuli. Damned if you do, damned if you don't. Un izskaidrojums manai nevainībai vienkāršs - neesmu satikusi vīrietim, kam tik ļoti uzticēties. Nekāda sakara ar lielo mīlu vai gaidīšanu līdz kāzām. Tīri neesmu jutusi, ka tas ir cilvēks ar ko gribu būt. Nemelošu un neteikšu, ka nekad neesmu gribējusi, protams, esmu. Bet daudzas lietas galvā spēlē. Un par to KRĀMĒŠANOS runājot....muļķe jau neesmu. Saprotams, būtu biklāka par sievieti,kam pieredze, bet ar mazu praksi viss būtu labi. Tā kā man liekas, ka tam vispār mūsdienās nav nozīmes.

Reeceejpele, piekrītu Tavam viedoklim un attieksmei.

esmu runājusi ar vīriešiem, kas ir teikuši - negribu nevainīgu, negribu viso to 'krāmēšanos', gaidīšanu, kad viņa būs gatava, viņai sāpēs, būs bikla, nebūs interesanti utt, negribu tikties ar sievieti 3 mēnešus un gaidīt seksu, jo tā ir svarīga sastāvdaļa un ir jāzina laicīgi vai sapas vai nē un ir jēga turpināt ( šim savā ziņā piekrītu), un esmu runājusi arī ar tādiem, kas saka - forši, ka varu būt pirmais. Vīrieši ir dažādi, bet vai , manuprāt, šajā laikmetā tam ir 'vērtība' (piemēram, Latvijā, nerunāju par kaut kādām citām kultūrām), es saku, ka nē. Pati tam nepiešķīru nekādu īpašu lietu un negaidīju 'īsto' - bija atbilstošs moments un vīrietis - izdarīju, nenožēloju, jo vismaz turpmāk jau zināju kas un kā, nebija nekāda bikluma ar citiem vīriešiem, attiecības varēja noritēt normālu gaitu un nebija nekādas garumā vilkšanas. Taisnību sakot, es sev nevainīgu vīrieti negribētu.

Un kas tur tik šaušalīgs ko krāmēties?

Mans gadījums bija no good at all.:-D Vairs negribētu,teiksim tā ,NEKAD.:-D

jāzina laicīgi vai sapas vai nē un ir jēga turpināt

Un šis man šķiet pārspīlēti, jo, manuprāt, situāciju, kad tā pa īstam fiziski nesader ir ļoti maz. Cita lieta, ka neviens par seksa guru nepiedzimst, vajadzīga kaut kāda pieredze, sava ķermeņa, sajūtu izprašana un spēja vēlmes izstāstīt partnerim. Tieši komunikācija nevis nesaderība kā tāda bieži ir lielākais klupšanas akmens.

Neuzskatu nevainību par nastu, bet arī ne par ko tādu, kas ir ārkārtīgi svarīgs. Protams, nedomāju, ka no tās jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk, bet arī nevajag piešķirt tai sakrālu nozīmi.
Pati zaudēju nevainību ne ar gluži garāmgājēju, bet ar vienkārši draugu, ar kuru nebijām attiecībās, bet vienkārši simpatizējām viens otram. Nenožēloju.
Tāpat arī neskatos greizi uz nevainīgiem puišiem (kaut arī pagaidām nav tas vecums, kad nevainīgs puisis būtu kas ārkārtīgi neparasts). Katram savs laiks, cienu cilvēku uzskatus.

Nevainība manās acīs nekad nav bijusi nekāda lielā vērtība. Tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka tā jāzaudē pēc iespējas ātrāk vai ar ko pagadās, taču, tai pat laikā, es arī neuzskatu, ka tās esamība cilvēkam piešķir kaut kādu lielāku vērtību vai ka nevainīgs cilvēks ir vērtīgāks, labāks par kādu, kurš jau nevainību ir zaudējis. Pati arī tam nepievērsu nekādu īpašo vērību. Tā sanāca, ka nevainību zaudēju ar savu tā laika lielo mīlestību, par ko, protams, biju priecīga, taču nekādu lielo nozīmi tam visam nepiešķīru. Priekš manis nevainības zaudēšana bija tikai nevainības zaudēšana - nejutos kaut kā savādāk vai sliktāk tikai tāpēc, ka nu esmu zaudējusi savu vērtību.
Jāpiebilst, ka es noteikti sev negribētu nevainīgu vīrieti. Es vēl varu saprast, ja sieviete atzīst, ka ir nevainīga, jo nav vēl satikusi nevienu vīrieti, kuram tik tālu uzticētos, lai zaudētu nevainību (kā to atklāj Reeceejpele šajā diskusijā), jo sievietēm tas nevainības zaudēšanas process tomēr ir mazliet savādāks. Taču es noteikti nevēlētos satikt sava vecuma vīrieti, kurš stāstītu, ka savos 30 vēl nav saticis nevienu sievieti, kurai tik tālu uzticētos, lai šķirtos no nevainības. Nē, paldies.

Turpinot savu to ideju, gribēju piebilst par to uzticību ko vairāk. Nedomāju to kā parasto dabūs un aizies. Man personīgi viens no galvenajiem iemesliem tomēr ir bijušas bailes no neplānotas grūtniecības. Un tas nenozīmē, ka vīrietim būtu uzreiz jāapprec, bet gan jau katra zin to sajūtu, ka šis nav cilvēks, kam uzticamies. Grūti pat izskaidrot kā to uzticību domāju. Tomēr nekas nav 100% drošs, atskaitot atturību. Tāpēc, Kayai tiešām taisnība par to atšķirību starp sievietēm un vīriešiem...

Man škiet būšanai par jaunavu vai nē, nemaina cilvēka morālās vērtības.

Citiem tā nešķiet, it īpaši, ja Tu ar tiem iepriekšējiem kopā biji īsu laiku vai viņu bija daudz.

Nav kopa ar draugu, nav nevainīga. Vot, izlaidīga netikle, ne?

Šai gadījumā viņas vaina tā nebija, bet tomēr ir vīrieši, kuriem tā meitene vairs neliekas tik laba.

Ir cilvēki, kas tic, ka sieviete, kurai bijuši daudzi seksa partneri nespēs būt laba sieva, un ka agrāk vai vēlāk tādās šķirās n-tās reizes. Ka sievietes, kurām bijis tikai viens seksa partneris ir tā saucamās "wife material".

Grūti jau notrāpīt, kad viņai tā vēlme draudzēties un pamest pāries.

Man personīgi tā nešķiet nekāda vērtība, īstenībā pat mīnuss , jo kurš gan grib krāmēties ar " jaunavu" neatkarīgi no dzimuma.

Ja Tev ir "pluss", tad Tu man esi garām. :D

Es vēl varu saprast, ja sieviete atzīst, ka ir nevainīga, jo nav vēl satikusi nevienu vīrieti, kuram tik tālu uzticētos, lai zaudētu nevainību (kā to atklāj Reeceejpele šajā diskusijā), jo sievietēm tas nevainības zaudēšanas process tomēr ir mazliet savādāks. Taču es noteikti nevēlētos satikt sava vecuma vīrieti, kurš stāstītu, ka savos 30 vēl nav saticis nevienu sievieti, kurai tik tālu uzticētos, lai šķirtos no nevainības. Nē, paldies.

Woo! Vai tas jāsaprot tā, ka vīrietis jau pēc definīcijas ir kaut kas nekulturālāks par sievieti?
..
Tām, kas uzskata, ka nevainība nav vērtība, jo cilvēks taču vienalga paliek labs, mīļs, uzticams utt. Tādā gadījumā, kāpēc jūs bļaujat, ja jūsu draugs ir jūs nokrāpis? Viņš taču vienalga paliek tik pat labs kā iepriekš?

Labojums: mana iepriekšējā komentāra pēdējās jautājuma zīmes vietā jābūt punktam.

Citiem tā nešķiet, it īpaši, ja Tu ar tiem iepriekšējiem kopā biji īsu laiku vai viņu bija daudz.

Lai neškiet, mani tas neinteresē un uz mani tas nettiecas. Kā arī tie citi vīrieši neko nezin par manu seksuālo dzīvi.

Šajā jautājumā cilvēkus varētu iedalīt trīs grupās:
1. tie, kuri nevainību uzskata par vērtību;
2. tie, kuri nevainībai nepiešķir nekādu īpašu vērtību, bet nav arī kategoriski "par" vai "pret";
3. tie, kuri to uzskata par nastu/apgrūtinājumu, un ar šādu cilvēku attiecības neveidotu.
Visbiežāk jau diskusijas par to, vai nevainība ir vai nav vērtība, rodas, domājot par nevainīgiem pilngadīgajiem. Es uzskatu, ka tā ir vērtība, ja nevainība ir sekas nostājai stāties intīmās attiecībās tikai ar cilvēku, pret kuru ir jūtas. Ja šāds cilvēks nav sastapts 18 vai 25 gados, tad šis "nevainīgais" manās acīs izpelnīsies lielāku cieņu nekā tas, kuram 18 gados bijuši padsmit partneri, vai kurš to lietu nodarījis ar kādu tikko satiktu svešinieku, lai tikai būtu "tāds pats, kā visi citi". Diez vai kāds normāli domājošs cilvēks uzskatīs, ka precēta sieviete ir mazāk vērtīga nekā tā, kas ir nevainīga. Gluži vienkārši noliekot blakus nevainīgu meiteni un sievieti ar iespaidīgu seksuālo bagāžu nevainīgā meitene asociēsies ar augstākiem morāles standartiem un tikumību. Ir vīrieši, kuriem tas ir svarīgi. Tai pat laikā būs arī tādi, kas priekšroku dos pieredzei. Tā teikt, katram podam savs vāciņš.
Lai gan manās acīs nevainība ir zināma vērtība, tomēr nevainība 50 gados jau būtu raugāma no cita skatu punkta.

tomēr nevainība 50 gados jau būtu raugāma no cita skatu punkta.

Netika nekas tuvāk paskaidrots. Un kāpēc tieši 50? Daudzu cieņā ir skaitlis 30.

Skudrulāci, tā kā man nevainības saglabāšana vairāk asociējas ar to, ka cilvēks nevēlas stāties intīmās attiecībās, kamēr nav sastapts cilvēks, pret kuru ir jūtas, tad vairums tomēr šo mīlestību kaut kādā vecumā atrod. Skaitlis 50 izvēlēts randomā, bez īpaša pamatojuma. Ar to gribēju teikt, ka gadījumā, ja cilvēks mīlestību nav sastapis līdz tik lielam vecumam, tad priekšplānā jau izvirzās jautājums par to, kāpēc tā sanācis, nevis par to, vai nevainība ir vai nav konkrētā cilvēka pievienotā vērtība.