Mani gan nešokē cietsirdīgie, ļaunie komentāri, jo kaut ko tik drausmīgu es tiešām vēl nebiju dzirdējusi. Piedziedājumā vispār ausis gribas aizpiest no tā, cik izmisīgi spalgi un šķībi viņa cenšas no sevis izspiest melodiju. Pareizi ir, ka vismaz kāds uzdrošinās pateikt, ka ne jau katrs mēsls ir jāraida televīzijā un jāatskaņo radio. Ja grib dziedāt, tad, lūdzu, var atrast ne vienu vien hipsteru iecienītu pasākumu, kurā gan jau līdzīgi domājošie sapratīs. Neviens nesaka, ka Kalniņš ir svētais. Neviens nav. Taču tas nenozīmē, ka var ņemt un izkropļot dziesmu. Tad jau, lūdzu, ņemsim, piemēram, Līvu "Dzimto valodu" un tādā pašā izpildījumā nodziedāsim to noņerkstēsim. Brauna "Saule. Pērkons. Daugava" uztaisīsim mūsdienīgākā versijā, vienu pantu nolasot repā. "Pie Dieviņa gari galdi" pārveidosim deju mūzikas versijā. Akurateres "Manai Tautai (Palīdzi, Dievs)" arī dziedāsim apģērbušies alpīnista drēbēs, neveikli mīņājoties, dīdoties un uz vietas lēkājot. Un tā tālāk, un tā joprojām. Jo tas taču ir baigi mūsdienīgi, moderni un kičīgi.
Protams, unikāla balss un oriģināls izpildījums ir laba lieta, bet mazliet jābūt kaut kādai saprašanai par to, kur un kad tādam izpildījumam ir vieta. Ja saprašana nav, tad te arī ir rezultāts un komentāri pietiekami precīzi, lai neteiktu vairāk.