Pagaidām jau dzīvojam 3 mēnešus kopā.
Ir tā, ka es viņu apberu ar mīļvārdiem, visu laiku gatavoju ēst, samīļoju, uzturu dzīvokli perfektu, bet vienā brīdī es sāku nogurt, ka no viņa nāk vēsums, kūtrums, emocionāla atturība.
Viņš mani nenovērtē, to es jūtu. Trūkst kaut vai tā pati novērtēšana ar apskāvienu, trūkst siltuma.
Tas nav noticis pēkšņi, tāds lielā mērā bijis vnm, bet tagad jūtu, ka pastiprinājies. Arī es kādu nedēļu esmu mazliet atturīgāka, esmu pat aizbraukusi prom (bez strīdiem), bet viņš bez manis dzīvo tik pat labi, ja ne pat labāk, nemaz nesaka, ka ilgojas. Es pajautāju: "nemaz nepietrūkstu?" Viņš uzskata, ka ja to ir pateicis pirms mēneša "patīk ka esi blakus", ar to arī pietiek un to vairs nav jāatgādina.:'-(