Nakotne.

Jā, es pirms 5 gadiem ar prieku pateiktu lai dod darbu citur. Tad, ja man būtu jāmaksā īre Rīgā, izdevīgāk būtu aizbraukt. Uz šodienu vienalga, Rīga vai kur citur.

Manā programmā prakse ir 2 semestrus - 2.un 4.kursā. Lielākā daļa pēc otrā kursa sāk attiecīgi arī paralēli strādāt, tā kā ar pliku diplomu no uni neiznāksi. Pati beidzu ģimnāziju, tāpēc unis man ir ļoti daudz devis, jo pirms tam nebija nekādu zināšanu programmēšanā. Redz, tomēr ir situācijas, kur prasa to papīrīti un tieši tāpēc šķiet noderīgi mācīties universitātē, turklāt šī man ir pirmā augstākā izglītība.

Prakses? Zinu, kā viņas mēdz atšķirties. Dažas vāra kafiju, lai nemaisītos pa kājām ( aprindās šo 2 firmu nosaukumi, kur var dabūt 9 prakses atskaitē, ja neko nerubī, ir zināmi jau 8 gadus ). Dažām ļoti labi iet darbi numur 1 un numur 2. Tos arī dod, neko citu, firma pat nopelna uz praktikanta, par spīti medojos tiražētajam par mega izdevumiem uz iesācējiem. Tomēr praktikants profesionāli neaug.
Kam paveicas, to arī māca un uz viņu tērē citu speciālistu laiku.
Labu praksi labā firmā un labā komandā dabūn, ja paveicas, tie, kas vismaz kādus 3 semestrus iegulda nevis 40h/ned, bet 40h/ned lai nokārtotu skolu, klāt 20 - 30h/ned prof izaugsmei.
Tas ir, 60-70h nedēļā, vismaz 3 semestrus.
Tad ir vērts tādu mentorēt. Atvainojiet, daudzās disciplīnās prasības junior ir augstākas, nekā prasības mağistra grāda ieguvei ar kādām 6-8 ballēm priekšmetā.
Augstskola, protams, ir ieteicama un tur māca daudz lietu, kas nav tikai rakstīt programmas vai strādāt par DevOps, daudz citu labu lietu.

Tāda sajūta, ka šo visu balsti tikai uz savu personīgo pieredzi. Studentiem vispār nav nekādas problēmas atrast praksi, turklāt atmaksātu . Prakses laikā pārsvarā tiek izstrādāts kvalifikācijas darbs, turklāt mentora uzraudzībā. Pilnīgas muļķības par sevis ieguldīšanu ntās stundas. Prakses laikā tev ir iespēja mācīties, un arī pēc tās strādājot, tu visu laiku mācies un apgūsti kaut ko jaunu. Neviens normāls students neatsakās no savas dzīves un nepavada 24/7 kodējot. Un kāpēc lai uzņēmumi praktikantus paturētu darbā , ja jau viņi tikai pienes kafiju?

Es tiku praksēties IT uzņēmumā vēl krietnu laiku pirms universitātes oficiālās prakses. Es gribēju iegūt reālu pieredzi, zināšanas un uzņēmums to piedāvāja. Jā, arī ejot uz praksi, intervijas laikā bija pārbaudījumi. Bet vairāk uz loģiku, nevis specifiskām tehniskām zināšanām. Izturēju pārbaudi, paņēma mani praksē, pēc prakses paliku tur strādāt. Nebiju es "kafijas meitene", no 1. dienas strādāju pie reālām lietām, reāliem projektiem. No sākuma gāja grūti, nācās daudz ieguldīt savu laiku, bet tas atmaksājās. Universitātes lekcijām papildus ļoti maz ko esmu līdz tam mācījusies. Man vienkārši ātri pieliec. Šobrīd gan sanāk daudz mācīties klāt papildus, jo vajag aizvien advancētākus speciālistus.

Tos, kas pienes tikai kafiju, protams, nepatur.
Par otro scenāriju, tur, protams, maksā.
Trešo scenāriju ir grūtāk iegūt.
Dalmāciete, ko konkrēti lika darīt praksē, ko dari tagad?
Loğikas jautājumi, protams figurē. Tāpat gadās, kad smagi uzgrilē ar praktiskajiem testiem.

Es pati pēc pamatskolas aizgāju uz profeni - tūrismu mācījos. Toreiz gan iemesls bij ne sapnu profesija, bet tikt no mājām prom.
Kvalitāte bij briesmīga gandrīz ikvienā priekšmetā. Un es neteikšu, ka tas profesijas virziens bija nu loti augstā līmenī. Ap gadiem 20 es sapratu, ka tūrismā nestrādāšu.
Noteikti iesaku iet uz vidusskolu un pēc tam jau varbūt saprastīsi ko gribi. Pat ja oēc vidusskolas beigšanas nebūsi izlēmusi, tad var nogaidīt. Nav uzreiz augstskolā jālec iekšā.