Ja esi pārliecināta, ka vēlies mācīties profesiju, dari tā. A) neuzskatu, ka visiem vajadzīga augstskola, tie paši pieminētie pavāri (atvainojos par piemēru - man vienkārši ir “slēptā” apbrīna attiecībā uz šefpavāriem) daudz vairāk var iegūt ceļojot un apgūstot prasmes pavārmākslas skolās. B) ja tiešām vēlēsies (kas ietver arī reālu darbību, ne tikai verbālu “gribu”), ticu, ka varēsi arī iegūt labas atzīmes CE un iestāties augstskolā. OK, atkal jau man zināmais piemērs, tāpēc neapgalvoju, ka tas ir vairākums, bet mana draudzene no pamatskolas laikiem mācījām tehnikumā vai prof.vidusskolā par grāmatvedi, pēc skolas atrada darbu un, ja pareizi atceros, tad pēc gada iestājās augstskolā (ne pilna laika) un veiksmīgi pabeidza. Viņai bija svarīga iespēja sevi finansiāli uzturēt, ko stipendija vismaz tajā laikā piedāvāt gluži nevarēja.
Vienīgi - daudz kas atkarīgs no tā, kā Tu sevi redzi nākotnē, kādà profesijā, vai vismaz +/- jomā. Piem., ja redzi sevi kā juristi, tad domāju, ka vidusskola tomēr būtu efektīvākais ceļš virzībā uz to. Mani mīļotie pavāri - pieļauju, ka, lai tiešām sasniegtu augstas klases meistarību, pavārmākslai jābūt kaislīgam hobijam, protams, var jau gadīties, ka iepatīkas mācoties “nejauši”, bet domāju, ka tas var būt diezgan rets gadījums. Īsumā - esi godīga pret sevi, pamēģini atrast jomas, kuras Tevi tiešām interesē, tad pamēģini izprast pašreizējo darba tirgus stāvokli un, ja viss iepriekšējais apmierina, mēģini izprast vieglāko ceļu kā tikt tur, kur tiešām vēlies tikt. Kaut kā tā.