Manos laikos tā nebija

Šī ir tēma, lai noteiktu kosmiešu vecumu, bet man nav, ko slēpt. :D Nu, piemēram, manā bērnībā jau nu tā nebija, ka liela daļa dzīves notiktu virtuāli. Viss bija pa īstam, jo telefoni bija parastie ar ripu, "Facebook" nebija, par internetu vēl neviens nebija dzirdējis, bet TV neko prātīgu nerādīja (neskaitot svētdienas multenes kaut kurā tur Krievijas TV kanālā, bet vēlāk arī "Glābējzvanu" iekš LTV - tad gan pagalmi bija tukši, jo tā stunda bija svēta). Tā ka bērni vai nu lasīja grāmatas, vai dzīvojās pa āru - nebija variantu.

standarts - es jaunības gados gāju pie draudzenēm uz māju, pajautāt vai nenāks ārā, nevis kā tgd vnk uzrakstot

Oi, man šķiet, šo teicienu var pielietot attiecībā uz ļoti daudz un dažādām lietām un situācijām. Lai gan neuzskatu sevi par baigi senu, biju uz pauzes kad nesen no viena koledžas studenta dzirdēju tekstu, ka "jūsu vecuma cilvēkiem jau nesaprast", ar "mūsu vecumu" domājot 30 gadniekus. :D
Manā gadījumā, dzirdot šo teicienu, arī prātā nāk klasika - tie laiki, kad, kā jau te minēja, viss notika pa īstam, ne virtuālajā vidē.

Kaya

no viena koledžas studenta dzirdēju tekstu, ka "jūsu vecuma cilvēkiem jau nesaprast", ar "mūsu vecumu" domājot 30 gadniekus.

O! Mana māsa arī man ļoti bieži saka, ka manā vecumā to nesaprast. Tikai viņai ir 17, bet man 27. :D Vēl neesmu izdomājusi kā uz šo reaģēt. :D
_
"Manā laikā tā nebija" es saistu ar bērnību līdz +/-10 gadu vecumam vai skolas laiku. Kā jau šeit minēja, bērnībā multenes vai bērnu raidījumi negāja visu cauru dienu, mīļākā sērija Runcim Renāram vai Motopelēm bija jāgaida un jāizķer, ne kā tagad. Un skolā nebija nekādas eklases vai kā, telefoni parādījās +/- 7.klasē. Starpbrīžos nācās būt radošiem un aiznest/atnest klases žurnālu no skolotāju istabas bija milzu pagodinājums. :D

Vēl neesmu izdomājusi kā uz šo reaģēt.

+++
Īstenībā tagad saprotu, ko nozīmē paaudžu maiņa un novecošana :D Grūti saprast jauniešu slengu un dažādus saīsinājumus.
Kad redzu jaunus vīriešus apspīlētās ūziņās - tad gan droši saku - mūsu laikos tā nebija :D

Man liekas, ka mūsu laikā nebija tāda angļu valodas vārdu iepīšanas katrā latviski izrunātajā teikumā :-D
"Es noskatījos to seriālu un tas bija tik cool, es paliku tik addicted"
Vai arī uz kādu apgalvojumu izdzirdi atbildi - "Saki, ka tu fuckin` joking!" vai "Tas bija amazing"
Tagad tāda mode ir 12+, bet tad, kad es izdzirdēju, ka tā runāja manas draudzene jaunais draugs, kuraam ir 22 gadi un ir nedaudz jaunāks par viņu, tad nodomāju ak vai :-D:-D

Īstenībā tagad saprotu, ko nozīmē paaudžu maiņa un novecošana

Tehniski, paaudze ir ~ 20-25 gadi. Sociālo paaudžu iedalījumi atšķiras, bet mileniālis šobrīd ir gan 35, gan 20 gadus vecs cilvēks.
Ja salīdzina ar bērnību, atšķirības ir ļoti manāmas - tagad visur ir pieejams internets, tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu, sabiedrība ir nedaudz modernāk domājoša, instagram apsēstība, šiteris tviteris, apsēstība ar savu izskatu un selfijiem. Ir gan pozitīvas, gan negatīvas izmaiņas sabiedrībā.
Ja salīdzina ar pusaudžu gadiem, tad dažas tendences ir līdzīgas - tad sākās telefonu bums (man 29, telefonus pa skolu sāka staipīt ap 6.-7. klasi), daudziem mājās sāka uzrasties datori, internets, parādījās sociālie tīkli utt.
Arī es tagad mēdzu valodā iepīt angļu vārdus un izteicienus, jo ikdienā biežāk lietoju angļu, nevis latviešu valodu, tas pielīp.

Ok, varēju uzrakstīt kodolīgāk - kas aizsākās pusaudžu gados, tas tagad ir norma :-D
Bērnībā vēl bija "fiškas", "faņķiki" un nekādu mobilo :-D

Svaigākais notikums, kam tā arī pateicu, ka mūsu laikos tā nebija bija iepriekšējās brīvdienās.
Pastaigājoties cauri vecajām takām un vecajām sētām, kurās tik daudz laika tika pavadīts ik dienas, nemanīju nevienu, absolūti nevienu bērnu, kas spēlētos, dauzītos, bļaustītos, skraidītu, raudātu, smietos. Pilnīgs bērnu vakuums. Viss ko redzēju bija viena māmiņa ar bēbi ratos, un mazdārziņos pensionārus rosāmies. Laikam pirms ziemas sakopa savus dārziņus. Viss.
Manos laikos caur tām sētām nevarēja iziet nepamanīts. Vienmēr un visur bija bērni. Paskaties pa logu laukā, konstatē, ka pirmie, jau pamodušies, Saģērbies un skrien līdzi.

Protams, ka tagad ir citādāk. Man arī žēl, ka viss notiek virtuāli, bet citreiz nav arī tik traki. Iepriekšējā ziemā skatījos pa logu un priecājos, ka visa sēta pilna ar mazajiem, kas sniegā spēlējas.
Atceros, ka bija jāzvana pa stacionārajiem telefoniem un mājas darbi jāprasa klases biedriem, tagad viss eklasē :-D

Manā laikā pa lielam tā arī bija, es jau uzuaugu ar datoru, telefonu,playstration rokās.:-D vienīgais ,tagad man šķiet bērnin iet mazāk ciemis viens pie otra spēlēt spēles, atceros, sākumskolas periodā mēs viens pie otra gājām ciemos, lai spēlēt kādu spēli palystation vai nintendo.:-D Man un brālim ir 12 gadu starpība, bet mēs esam kā no dažādām palnētām nokrituši.:-D

Manos skolas laikos visi skolas biedri bija heteroseksuāli vai vismaz neko neteica, ka patiesībā nav. Tagad katra otrā 15-20 gadīgā tīne sevi definē kā biseksuālu, Latvijas skolas solos ir arī transpersonas un lauku skolas 9.klases izlaidumā, uz kuru šogad biju, pēc atestāta izsauca meiteni un iznāca stalts puisis skaistā uzvalkā. (nepārprast, atbalstu LGBT, vienkārši mani pārsteidz, cik salīdzinoši neredzami viņi bija 6-7 gadus atpakaļ, kad es mācījos vidusskolā).

Agrak nebija telefons ko bakstit. Un jā visur ciemata bija berni. Dauzijas skreja, sporta nodarbibas skrejam meza, pa celam vel mellenes apedam. Spota Ari slepojam, tagad jauniesi baksta telefonu, viens otru iegruz gravi un skola ieviesa formas jo berni vairs nezinaja ko vilkt uz skolu. Lai nebutu pliki vederi, bikses ar caurumiem ka apenes redz un meitenes ar legingiem kam spid cauri apenes ieviesa formas. Ja es Berniba ar brali un masicu visu ko darijam, spelejam paslepes, runajamies, darijam blēnas tad tagad jaunakie braleni un masicas(9-14gadi) truli sez divana spele speli telefona. Augstaka pilotaza kad paliek garlaicigi visi joprojam sez divana un sāk klapet viens otru. Iemauc pa galvu vai megina nospiest. Nu ne parak nopietni bet pietiekosi Lai raditu diskomfortu otram, dazbrid pat asaras skist. Bail skatities, tad jaiejaucas un jaliek vai nu kaut kas darit vai jaaizdzen uz stadionu.

Vēl par tēmu. Es šad tad paskatos Roja Rodžera YouTube kanālu. Es pat īsti nezinu, kāpēc to daru, jo no tā neko negūstu, bet pieņemu, ka tas man vienkārši ir tās kā lodziņš uz tagadējo jauniešu/pusaudžu pasauli - nu, lai saprastu, kādi ir mūsdienu jaunieši, jo nav aiz tāliem kalniem laiks, kad mani bērni kļūs par pusaudžiem... Vārdu sakot, tajos YouTube video jauniešiem visiem ir vienāds izteiksmes veids - visiem viena intonācija (grūti saprast, no kā tā aizgūta), tāds "heiterīgs" izteiksmes veids (es ienīstu savu dzīvi, man ledusskapī ir tikai Optimas līnijas alus), protams, liels daudzums angļu vārdu un teicienu (lai visi zina, ka viņi prot angliski). Pat gorīšanās tiem jauniešiem ir vienāda. :D Pats smieklīgākais, ka vakar paskatījos modes mākslinieka Dāvida jauno video blogu, un viņš vairs nav Dāvids no kādreizējā "Dāvida šova", bet viņš runā tādā pašā stiliņā. :D... Arī manā bērnībā/pusaudžu gados bija savi elki, stiliņu kopēšana, bet tā kā informācija nebija tik plaši pieejama, kaut kā tomēr visi nebija tik vienādi.

Kā jau teju visos komentāros izskanēja - galvenā jūtamā atšķirība ir telefonu, datoru, sociālo tīklu lietošanā. Kamēr es bērnībā dauzījos ar pagalma bērniem, spēlējot visādas spēles, ziemā veļot sniegavīrus, pikojoties un šļūcot lejā pa kalniņu ar ragavām, tagad bērniem primārās izklaides ir datorspēles, Xbox, čatošana un ālēšanās sociālajos tīklos. Jaunā paaudze kopumā ir ar daudz lielāku visatļautības sajūtu, mazāku cieņu pret vecākiem cilvēkiem un saviem vecākiem. Arī rupjāka. Ļoti priecājos, ka piedzimu īstajā vietā un laikā, un varēju izbaudīt bērnību bez modernajām tehnoloģijām. Manuprāt, mūsdienās ieaudzināt bērnam pareizās vērtības ir daudz grūtāks uzdevums nekā agrāk.

1. Bērnībā mamma izmantoja katalogu, lai pasūtītu drēbes no ārzemēm.
2. Visur bija jāmaksā skaidrā naudā.
3. Dators bija spēļu aparāts, nekas cits tur nebija, varēju katru dienu spēlēt Sims un GTA, kas arī ir citādāki šodien.
4. Neviens nepievērsa uzmanību eco un organic ēdienam/lietām.
5. 5-6 gadu vecumā pastaigājos vienatnē savā ciemā, citreiz aizgāju pie draudzenes uz visu dienu. Tagad (tomēr neesmu droša), manuprāt, vairāk pieskata mazus bērnus, man tika vien pateikts, lai nerunā ar svešiniekiem :-D

Manos laikos televizors neieslēdzās uz uzreiz, bet bija melnbalts un bija jāpagaida,kad "iesils" :-D Mums mājās dators un internets uzradās ap maniem 18-20 gadiem un es skaitījos baigi normāla tad:-D
Lai pasauktu draudzeni ārā bija jāzvana uz parasto telefonu un vēl pieklājīgi jāvaicā viņas vecākiem :"Labdien! Vai Dace mājās? Vai varētu viņu pasaukt?"

Ak, jā. Pirmā spēle datorā, ko es spēlēju ilgi un daudz - LINGO :-D

Lietas, kas nāk prātā:
- bijām nopietnāki pret mācībām un izturējāmies ar lielāku cieņu pret skolotājiem
- vairāk apmeklējām dažādus pulciņus - dejas, mūzikas, mākslas skola, sports, rokdarbi utt.
- biežāk reāli satikāmies ar draugiem ārā nevis sarakstījāmies watsapp, snapchat utt.
- vairāk rūpējāmies par savām mantām (drēbes, apavi, rotaļļietas)
- mazāk krāsojāmies :-D mana 14 gadīgā radiniece kāzās ar make up apsolūti pāršpļāva visas manas +/- 30 gadīgās draudzenes :-D Reāls full face make up (mākslīgās skropstas, ēnas, uzacis kā Nike logotips, konturēšana, izgaismotāji utt.)... Un cik saprotu, arī ikdienā viņa uz skolu krāsojas līdzīgi
- jaunieši un bērni maz lasa grāmatas
- bērniem ir grūtāk koncentrēties un uztvert skolā mācības, jo ilgi nespēj noturēt uzmanību... to man pastāstīja mana bijusī skolotāja, skaidrojot to ar to, ka bērni ir nepacietīgi, strauji dēļ tehnoloģijām
- kaut kā šķiet, ka tāda izsmiešana dēļ naudas trūkuma ir kļuvusi izteiktāka... Tagad par bērniem smejas, ja nav moderns telefons, stilīgas drēbes. No savas bērnības/pusaudžu gadiem neko tādu īsti neatceros... varbūt mums visiem 90tajos nekā nebija, tāpēc tāda konstrasta arī nebija :-D
- bērni nav pieraduši strādāt... atceros, ka katru vasaru no jau kādiem 13 gadiem vismaz mēnesi kaut kur strādāju - kafejnīcā traukus mazgāju, kaimiņiem ogas lasīju, bērnus pieskatīju utt... Ne jau tāpēc, ka ļoti vajadzēja naudu, bet tas likās ļoti normāli.
Protams, ir dažādi bērni, dažādi vecāki. Mani novērojami ir vairāk vispārīgi. Un, protams, es izjūtu paaudžu maiņu, lai gan esmu tikai 30 gadnieks, un negribētos domāt, ka esmu pavisam sena. :-D

Manos laikos mēs televizorā pīles šāvām, nevis cilvēkus :-D
Manos laikos mēs kariņu mežā spēlējām ar koka sprunguļiem rokā nevis konsolē
Manos laikos mēs štābiņus būvējām kā kokos, tā krūmos
Manos laikos futbola čempionāts sētā, kur par vārtiem kalpoja jebkāds rāmis dabā, norisinājās katru dienu.
Manos laikos...pst, a kur gumijas nav pieminētas.....pat es ar meitenēm pāris reizes lecu gumijas un klasītes, un nevarēju saprast, kā nākas, ka meitenes ir labākas par mani šajā sporta disciplīnā :-D
Manos laikos bija normāli, ja vienā kokā sakāpj vismaz 5 puikas un lēkā no zara uz zaru. tagad pasarg dies, obligāti nositīsies.
Manos laikos vispār vecāki nelaimes mazāk piesauca un vairāk bērni drīkstēja darīt riskantas lietas, jo laikam nebijām tik tizli.