kā ēdat

Jaa, izdzeriet 2 litrus sangrias un nolokiet treknu picu, peec 2 nedeeljaam riposiet, jo buus jau taas 4000 kalorijas dienaa :-D akjelcikvar nabadzinjam, kvernot pie datora, ne tikai svara, bet arii smadzenju darbiibas probleemas. Atradu kaloriju kalkulatoru, pirmo un peedeejo reizi to meeslu skatos. Svarus necilaaju un maratonu neskrienu, 20 gadi sen aiz kalniem, pateereeju pavisam noteikti tuvu taam 4000, bet ripot pa zemes virsu kaa neripoju, taa neripoju, veel shausmiigaak, svars ir tuvu nepietiekosham, vienu kilo nost un buutu sadaljaa nepietiekoshs :-D:-D:-D Vai, cik shausmiigi, aatra vielmainja ir realitaate nevis miits. Ja par teemu, tad eedu visu, kas garsho, un eedu tik daudz, kameer juutos paeedusi, kustos tik, cik gribu un, cik ir iedvesma, maratona un 120 kg raushanas no grudaka tur nav :-D

Visu veidu saldumi, čipsi, maize, medus un tamlīdzīgi izstrādājumi ir kas salīdzinoši rets, kādu reizi mēnesī kāds no šiem gadās. Cenšos arī izvairīties no kartupeļiem, bet tie gan ir biežāk nekā maize vai saldumi. Nelieku klāt cukuru itin nekam. Limonādes un sulas arī nelietoju, pat rumu jaucu ar nesaldinātu kafiju, nevis kolu, citus alko nelietoju kaloriju dēļ. Nevaru tā atļauties bieži norauties vai nepievērst uzmanību vispār, jo fiziskā aktivitāte ir ļoti zema. Bet tas viss ir ieradums, nevis sevis mocīšana, biežu kreivingu man nav, uznāk to reizi mēnesī un tad arī apēdu picu vai vienu kūkas gabalu vai reizi pusgadā pielieku cukuru kafijai.

Ēdu visu ko vēlos, ne no kā īpaši neatsakos, bet neēdu lielas porcijas un izvēlos kvalitatīvu pārtiku. Vienīgais par ko nedaudz piedomāju ir uzņemtais dzīvnieku izcelsmes tauku daudzums. Olīveļļa, sēnes, rieksti, augļi un dārzeņi tiek pirkti bioloģiskie vai no zemnieku tirdziņa, dzērienus izvēlos bez pievienotiem saldinātājiem, parasti dabīgās sulas. Sarkano gaļu ēdu diezgan reti, max 1 - 2 reizes nedēļā. Biežāk izvēlos putnu gaļu vai jūras veltes. Bieži ēdu ārpus mājas. Daudz izvēlos salātus bez mērcēm, vismaz 2/3 no tā kas ir uz šķīvja ir augu izcelsmes vai sēnes. Ar lieko svaru problēmu nav, kad vēlos justies nedaudz slaidāka, drusku piedomāju pie tā ko ēdu un izvairos no gāzētiem dzērieniem (ikdienā garšo gāzētais miderālūdens ar citronu).

Es vēl joprojām meklēju to savu īsto ēšanas dzīvesstilu. Mani ēdiens ietekmē ļoti spēcīgi. Pēc cukura un miltiem pilnībā pazūd spēks, gribas gulēt, esmu arī niķīga, ja daudz ēdu tāda tipa ēdienus. Kafija rada trauksmes sajūtu un karstuma viļņus. Ļoti daudzi ēdieni liek justies mentāli neskaidrai vai depresīvai. Ir ēdieni, no kuriem piepūšas vēders... Nav viegli :-D
.
Viena lieta, kas man ļoti der un liek justies labi, ir pārtrauktā gavēšana (internetā daudz informācijas angļu valodā - intermittent fasting)

Un man bija tāds svars, par kādu tagad varu tikai sapņot...Vecums nenāk viens - vecums nāk rokrokā ar mazāk foršu vielmaiņu..

Pilnigi piekrītu 57days. Es joprojām esmu smalkas uzbūves, taču tā, kā bija 20, 23 gados, kad vispār var nesportot, tik ballēties, ēst fastfoodus un vēders uz iekšu, rokas, kājas kā salmiņi, nu gan vairs nav. Tagad eju uz sporta zāli, cenšos (cenšos!) piedomāt pie tā, ko ēdu, bet tikuntā saprotu, ka to vajadzēja ātrāk sākt. No malas jau visi saka, ū, Tu jau vienmēr tik slaida un smuka, ko vispār uztraucies par kaut kādiem kg.. bet nē, tā izskatās tikai, kad apģērbs mugurā. Pašai mājās vakarā pie spoguļa noģērbjoties, nu nav tā, ka viss sevī patīk un liekas stingrs. Bet līdz 24 gadiem biju super fit and slim, jap, man arī ir jaunākas kolēģes, kuras atteikumu iet kopā uz Maķīti vai uz naksnīgām rumkolām uztver kā watafak, kas tev notiks no tā burgera vai dažiem kokčiem. Nenotiks nekas, bet man vairs nav 20 gadi. Vielmaiņa ar laiku mainās, jā.

Ēdu visu, ko gribu, bet mēģinu ēst mazāku daudzumu...tā teikt....pus porciju.:-D Tomēr kontrolēju nedaudz. Vienīgi, kad gatavoju mājās, tad mēģinu minimāli trekni taisīt, praktiski bez taukvielām. Ne jau tādēļ, ka uztrauktos par figūru, bet man no pārlieku trekniem ēdieniem paliek slikta dūša un vemšana, neņem mans kuņģis pretī treknumus :-)

Ir produkti, kuri negaršo (piemēram, olīves) un ir produki, kurus īsti nedrīkstu, bet tāpat lietoju, maliet piedomājot (kausētie sieri, kūpinājumi). Ir grūti, ja kāds daudz ko nedrīkst vai nelieto, jo tad ir tā, ka - oi, aicināšu ciemos un nu tik ēdīsim to un to, bet oi, pareizi, tas cilvēks taču to neēd (pārsvarā tieši tos produktus, kuri man ļoti patīk).
Tāpat mājās jāņem vērā, ka ēdienreizēm vairāk jāsastāv no gaļas, jo dzīvoju kopā ar vīrieti.
Nu neko.. kā ir, tā ir.. Nesaskatu problēmu, vienkārši šis tas jāņem vērā.

Ēdu un garšo gandrīz viss. Apetīte laba, vielmaiņa ne tik laba, bet liekā svara īsti nav - drīzāk gribās ik pa brīdim būt vnk tievākai (tad stingrāk pasekoju tam, ko bāžu mutē), jo tā šķiet labāk izskatos. Ierobežoju sevi dažreiz tikai daudzuma ziņā un biežuma ziņā (piem., fast food - cenšos pārāk bieži šādu ēdienu neēst).

Aj, bija man pirms, tagad jau jāsaka pirms 10-15 gadiem, periods, kad varēju ēst ko gribu un būt slaida. Saldumus īsti neprasījās, bulciņas nekad neesmu mīlējusi, čipšus un sāļās uzkodas kārojās reizi gadā, visu pārējo tolaik ēdu nedomājot un gana daudz kustējos. Un man bija tāds svars, par kādu tagad varu tikai sapņot...
.
Vecums nenāk viens - vecums nāk rokrokā ar mazāk foršu vielmaiņu.
.
:'-(

man ļoti vajadzētu piedomāt pie tā, ko ēdu, bet es to nedaru :D
pēdējā laikā vispār nefanoju par ēdienu, ēdu vienkārši un viegli pagatavojamas maltītes, neinteresē meklēt receptes, pirkt speciālus produktus, garšvielas, gatavot, eksperimentēt. kādreiz gan patika.
pa laikam atsāku skaitīt kalorijas, bet vienmēr kaut kā aizmirstu.

Neierobežoju, ēdu, ko gribu

Viegli teikt. Es varētu pie stumties ar visādiem labumiem katrā ēdienreizē, bet jāatturas. Man garšo garšīgi paēst. Zinu kur tos gardumus dabūt, kā garšīgi pagatavot un kur garšīgi paēst. UN TAD ES VELTOS UN VELTOS, UN VELTOS . Tāpēc cenšos ievērot 5h režīmu starp ēdienreizēm, dzert ūdeni un neēst 2h pirms gulētiešanas. Bonusā man vēl patīk iedzert. Es gan kalorijas neskaitu, bet laikam nāksies. Ir izauguši 5x liekie - vai nu kalorijas vai alko.

Neierobežoju, ēdu, ko gribu :-D ierobežoju un ievèroju stingru diètu tikai vienu reizi dzīvè- kad bija gestàcihas diabèts.

Ģimenē ēdam kvalitatīvu pārtiku, gatavoju ļoti dažādus interesantus ēdienus - No Āzijas, Vidussjūras virtuvēm, viss tas būs gatavots labā olīveļļā. Patīk eksperimentēt ar vīniem. Kaut kam sarežģītākām un īpašākam bieži vien aizejam uz kādu labu restorānu. Vispār tērējam ļoti daudz ēdienam, pagājušo mēnesi izlēmu pakrāt čekus, un jā... :-/
Mana sliktā vājība ir miltu iztrādājumi- garšo viss no beķerejām :)
Varu droši ēst šokolādi, saldus augļus un viss būs Ok, bet periodos, kas kārojas bulciņas, maizi, picu, pankūkas makaronu produktus utml., tas uzreiz strauji atspoguļosies svarā - vienkārši pati tad arī uzbriestu kā pīrādziņš:'-(
Vispār neēdu cūkgaļu, liekas briesmīgi trekna, pat smarža nepatīk utt, organisms nepanes.
No lietām, kas ir pašā topā: zivis, dažādi sieri, ļoti patīk izmantot visādos veidos kokosriekstu pienu (piem. Wok mikšļos), patīk asums, piem. daudz izmantoju ne tikai čili, bet arī piem. zaļo un sarkano kariju.

Vel gribeju pieminet, ka ir svariga attieksme pret edienu. Jasaprot, ka ediens ir tikai neliela dalina no musu dzives, nevis ediens ir visa dzive. Taja pasa laika man ir svarigi mierigi pavakarinot, uzklat galdu pat salatu blodai, nesteidzigi izbaudit maltiti, un tad, kad vakarinas ir paestas, par edienu nedomat lidz brokastim.

Garso dazadi barojosi produkti, tapec ikdiena loti piedomaju pie ta, ko edu. Pedejos gados esmu pieradusi est vienkarsi.. varu apest blodu ar plikam salatlapam un but laimiga, tacu kadu 1-2 reizes nedela atlaujos neskaitit kalorijas restorana, apest kukas gabalu, izdzert kadu vina glazi utt.
Kopuma man sis bija liels solis, jo pusaudzu gados edu loti neveseligi, bet sobrid esmu tik loti pieradusi pie vienkarsiem darzeniem un tvaicetas galas/zivs, ka uz junk food pat nevaru paskatities - viss liekas parsalits vai parcukurots. Tapec ir mazliet japarvar sevi, jaatradina no atkaribu izraisosiem produktiem (sals, cukurs) un tev loti daudzus produktus pat negribesies.

Neēdu gandrīz nemaz saldumus, neinteresē saldais un viss. Mana vājība ir pretēja - sāļais. Dažādas sālītas uzkodas, čipši, utt.
Nevaru dzīvot bez gaļas, tāpēc manā uzturā tā ir vairāk par visu, gan baltā, gan sarkanā, tāpat dārzeņi un zivis. Izvēlīga esmu attiecībā uz augļiem, nav daudz tādu, kas patiktu.

Esmu vegāne, tāpēc uzturā nelietoju nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus. Neēdu standarta kafejnīcu lielās porcijas.

Ēdu praktiski visu, neēdu dažus ēdienus un produktu kombinācijas, bet produktus kā tādus ēdu laikam jebkurus.
Nosacīti cenšos sevi ierobežot uz saldumiem, tieši nenormāli garšo miltu produkti-kūkas, bulkas... Tās, ja ēstu cik gribu, varētu ēst bieži un apēst lielu daudzumu uzreiz. Bet tāpat saldumus apēdu vairāk kā vidusmēra cilvēks, ja ilgstoši neēdu saldu, kļūstu kašķīga un agresīva.

Ēdu tikai putna gaļu, reti kādu zivi.
Nepanesu rīsus, kartupeļus, kas īstenībā ļoti garšo. :-|:-D
Cenšos ēst nelielām porcijām. Sev neko neliedzu, ja gribas kādu reizi to saldējumu, šokolādi, tad apēdu, bet cenšos neaizrauties. Kafiju nelietoju, dzeru tikai minerālūdeni, alkoholu nelietoju.
Visgrūtāk ir vakaros, jo tad apetīte ir vieslielākā, tad izlīdzos ar augļiem. Dzīve pārāk īsa, lai no kaut kā atteiktos. (l)

Man ļoti garšo gaļa, vēl esmu piena fanāts - dzeru gan tāpat daudz, gan pie kafijas/tējas obligāti pievienoju (ja nav piena, tad man var iemānīt vien ūdeni vai Fantu). Nekādu alerģiju/produktu nepanesamības man nav, būtībā ēdu visu (izņemot lasi un ikrus, tie man ļoti negaršo). Esmu iecienījusi arī fast food un saldumi vienmēr bijusi vājā vieta. Alkoholu nelietoju vispār.
Par veselīgu uzturu ikdienā nedomāju, bet cenšos visu sabalansēt tā, lai kaloriju nebūtu par daudz - tā kā ļoti ātri pieņemos svarā, tad ir sevi jāierobežo, lai paliktu nemainīgi komforta svarā un attiecīgos apkārtmēros (jo nekāda sporta entuziaste neesmu; ir vieglāk mazāk ēst nekā vairāk kustēties - par šo nelepojos un ceru, ka kādreiz spēšu mainīt).