Vai tev šķiet, ka visi pašas nosauktie 99% ir vienkārši slinki un muļķi... Vai arī vienkārši negrib pazaudēt teju pusalgu gadījumā, ja nu tomēr kaut kas nenotiek tā, kā ticis solīts un plānots?
Es saprotu Tavus argumentus stabilās algas priekšrocībām. Tas ir darba ņēmēja interesēs.
Darba devēja interesēs ir darbinieks, kurš ir motivēts darīt (un līdz ar to arī atnest) vairāk.
Mans vīrs nodarbina apmēram 40 cilvēkus. No tiem vismazākās algas (neatkarīgi no amata) saņem tie, kuri pelna garantēto un tieši tie arī ir visneproduktīvākie darbinieki, jo viņiem JAU ir pieņemama alga. Kāpēc pūlēties vairāk par saviem minimālajiem darba pienākumiem?
Īsam ieskatam - starp padsmit meistariem "melnā darba" darītājiem divi saņem garantēto - viens 700, otrs 900, jo no paša sākuma ir paziņojuši, ka viņiem pietiek un negrib iespringt. Pārējie meistari, kuri dara to pašu darbu - ap 1200. Viens ir tāds maniaks, kurš piešāvies strādāt ātri un kvalitatīvi un pelna pie 2000. Bez augstākās izglītības, by the way.
Vēl garantēto saņem administratore un viena no grāmatvedēm ap 1000. Viss.
Visi pārējie 30+ cilvēki strādā uz procentiem. Klientu apkalpošanas speciālisti, pārdošanā strādājošie, utt. Visi pelna savus 1500 ar nelielām nobīdēm uz augšu vai uz leju. Neviens gadiem nav aizgājis, jo visi jūtas pateicīgi par tādu sistēmu un vienīgie, kuri ir prom, ir tie uz garantētā atsēdētāji, kuri atlaisti. Diemžēl prakse ir pierādījusi, ka tie nav vērtīgākie darbinieki padarītā apjoma ziņā.
Un zini, kuri saņem visvairāk (virs 2/2,5k katru mēnesi, nevis izņēmuma gadījumos)? Tie nodaļu vadītāji, kuriem garantētā alga ir 0, jo viņi vienmēr rūpēsies par situāciju un ļoti veikliem un pārdomātiem risinājumiem brīdī, kad viņi redz, ka rezultāts kaut nedaudz pasliktinās. Tie pāris cilvēki ir visrūdītākie, kuri patiešām attīstās un būtu gatavi aiziet un uzsākt savu biznesu ar iegūtajām zināšanām. Taču tam, kurš atnāca pēc savas 1000 stabilās algas, rezultātu uzlabot ne tikai nebūs motivācijas, bet viņam pat nebūs intereses sekot tam līdzi.
Bonusu prakse, manuprāt, ir vienīgais risinājums privātajos biznesos, lai uzņēmums nesnauž un darbinieki neatsēž savu laiku un, man šķiet, ka vairumā privātā sektora uzņēmumu tāda sistēma būtu jāpiekopj, lai cilvēki paši ierauga, ka no viņu darba ir atkarīga viņu alga.
Bet tad godīgi arī no dd puses. Jo varbūt kaut kur ir arī privātie uzņēmumi, kuri pelna, bet nemaksā, jo cieti uzskata, ka šajā nozarē pieņemts maksāt tik un tik un nevienam vairāk nepienākas.
Vai tiešām kā darba alga, no kuras tiem maksāti visi tie paši nodokļi, kas strādājot ar darba līgumu?
Oficiāli un ar visiem bonusiem - apdrošināšanas, apmaksātas kolektīva izklaides un pasākumi, kursi, utt.
Mans mērķis nebija pastāstīt, kā notiek vienā konkrētā uzņēmumā un es jau raksot piecreiz nožēloju, jo saprotu, ka nav jēgas dalīties ar personisku informāciju auditorijai, kura jau defaultā uzskata, ka jebkurš darbinieks ir nenovērtēts zelts un darba devējs - viennozīmīgs cūka. Bet velns nav tik viennozīmīgi melns. Čīkstētājiem viss vienmēr būs slikti. Ir cilvēku kategorija, kura sēž un gaida, kad atnāks labie dzīves apstākļi, dāsnais darba devējs. Tiem nepalīdz ne augstākās izglītības, ne labs CV. Bet dzīvē - pelna tie, kuriem ir galva un apgriezieni. Ar vai bez augstākās.
28
