Nekad negribēšu bērnus

Zaķītis atkal atskrēja apsaukāties? :-) Kas jau bija sagaidāms no gudrinieces, kuru reālā dzīvē visdrīzāk pat apkopēja neuzklausa. :-)
Tām, ar ko reāli cilvēki tomēr vēl komunicē, silti iesaku pajautāt cilvēkiem, cik lpp papīru nākas brīvajā laikā par velti izlasīt. Man sanāca fin sektors vienos vārtos ērtāks kā IKT.

Tu taču troļļi mani nekādi it ka:-D:-D:-D:-D:-O:-O:-O:-D

Nekādi it kā...:-D

Nelasi jomajo...un atkal trollis tul mirgo..:-D

Katram savadzīve - kā grib tā dzīvo.
Vispār dkaitās labākais vecums pirmajam bērnam, ja nemaldos ap 25 - 30 tālāk jau var sākties problēmas.

Jūs jau zināt izteicienu, ka bērni rodas tad, kad vismazāk to gaida! :-D

Katram individuāli, bet kad jūs 20 gados iedomājāties, ja tgd jums būtu jāklūst par māti, kādas bija emocijas?
Vnk interesē, jo savos 20 es bērnu (grūtniecību) redzētu kā nelaimi, tā ir mana fobija, vismaz pagaidām. Tas tā normāli un jūs tā arī jutāties? Sāk likties, vai ar mani viss labi

Jā, savos 20 es jutos precīzi tāpat. Palikt stāvoklī tajā vecumā būtu bijusi vislielākā traģēdija. Ja tas būtu noticis, būtu aborts viennozīmīgi. Un šīs izjūtas mainījās tikai pec daudziem gadiem, tad, kad apprecējos. Joprojām mierīgi varētu iztikt bez bērna, bet, ja paliktu stāvoklī, tā vairs nebūtu nekāda traģēdija, iespējams pat, ka priecātos.

Es uzskatu, ja ir spēcīga atbalsta komanda, tad viss ir paceļams, arī bērns 20 gados. Bērns augs ar tevi, pati vēl būsi jauna, kad bērnam būs jau 15, piemēram. Bērni dod papildus stimulu.
Beeet tas ar nosacījumu, ka ir tā atbalsta komanda, ja esi viena un ar dzērāju pie sāniem, tad nekas labs tur nevar būt. Un rodas jautājums vai vispār vajag.
Bet tā jocīgi lasīt, 20 gados pats vēl bērns bet ar seksu bērns var nodarboties :D

Agrajos 20mit kad studijas un pirmais normalais darbs savā profesijā, tad jā es negribeju. Tagad man ir 27+ un ļoti vēlos, bet pie bērniņa netieku. Attiecibas jau ir vairakus gadus, pastāvīgas. Arī darba un dzivesvietas jautājums ir atrisināts. Tagad ir labvēlīgāka vide mazajam kā būtu pirms 7 gadiem bijis. Bet nu ja man būtu mazais, protams tā ir ir tikai laime. Gan tiktu galā. Visu paspētu. Domaju nebūtu problemu, man ir forša ģimene kas mani atbalstītu.

Tagad man ir 27+ un ļoti vēlos, bet pie bērniņa netieku. Attiecibas jau ir vairakus gadus, pastā

aww cik mīlīgi, būsi laba mamma ko tev no sirds novēlu;-)(s)

Pusaudžu gados ļoti kategoriski domāju, ka bērnu man nebūs nekad. Laika gaitā mans kategoriskums mīkstinājās un lai gan bērnu arī šobrīd absolūti nevēlos un ja paliktu stāvoklī, nedomājot taisītu abortu, kā arī tuvāko daudzu gadu garumā nespēju sevi iedomāties kļūstam par māti, tomēr atstāju vietu iespējai varbūt kaut kad, varbūt kaut kā. Laiks rādīs.

Itkā saprotami, bet tai pat laikā esmu vieglā šokā, cik daudzas bērna neplānoto pieteikšanos 20 gados raksturo ar vārdu Traģēdija. Izklausās tik auksti un egoistiski.
Man likās, ka traģēdija ir kāds smagāks notikums dzīvē - vairāk saistīts ar dzīvu cilvēku zaudēšanu, nevis personīgā laika pazaudēšanu.
Ticu, ka gandrīz visām tām meitenēm, kas tā runā par bērna pieteikšanos agrā jaunībā, būtu pavisam cits sakāmais, kad patiesībā ieraudzītu tās divas strīpas testā. Un vēl savādāks, kad gulētu uz gultas ginekoloģijas kabinetā un klausītos pukstus.

Cilvēkus var saprast.
Izsūcēji grib, lai kad jauniete piesakās pirmajā darbā pa specialitāti, viņai jau būtu vismaz kaut jebkāda darba pieredze.
Karjerai ļoti vēlams, lai cilvēks būtu ar pareiziem datumiem anketās.
Ideāli skolnieku darbi, teicamas studijas, labas atzīmes, entry level job nevis šaraškā, bet cienījamā firmā.
Darbs plus mağistra studijas. Labāks darbs plus vismaz 5 gadi kvalif celšanas.
Rezultātā tev jau ir ap 30it un ideāla anketa, nevis ğimene. :-/
Darba tirgus saucās.
Tikai dažās nozarēs pēc 45i tevi turpinās cienīt, ja darīsi to pašu ko 32 gadu vecumā.
Kauns un realitāte vai darba tirgus?

20 gados tas būtu mans ļaunākais murgs,kā arī baigākais kauns.:-D Čāpotu uz abortu, divreiz nedomājot.
Arī tagad 25+ gados tas joprojām būtu kaut kas no ļaunāko murgu universa, noteikti veiktu abortu. Nu negribu es bērnus, jo vecāka es palieku, jo vairāk saprotu, ka tas nav mans, es sevi nevaru iedomāties tādā situācijā.
RedJaper, ja veči varētu palikt stāvoklī abortus veiktu katrā DUS.:-D Esmu savā laikā ne vienai vien draudzenei turējusi rociņu slimnīcā ,gaidot rindu uz abortu , pēc to divu svītriņu ieraudzīšsnas.:-D

nevis personīgā laika pazaudēšanu

Nu bērns nav tikai "personīgā laika zaudēšana". (t) Tā pirmkārt ir ļoti liela atbildība un neatgriezenisks pasākums. Otrkārt prasa lielu ieguldījumu materiāli, emocionāli un fiziski. Esmu laimīga ar savu šībrīža dzīves situāciju - labs darbs, laba atpūta, komfortabla ikdiena, mīļotais cilvēks pie sāniem, ar kuru ir superīgi pavadīt laiku divvientulībā, draugi, ar kuriem regulāri tikties, miegs, kurš man ir kvalitatīvs un pilnvērtīgs. Parādoties bērnam, visi iepriekšminētie aspekti ciestu un es būtu spiesta tos mainīt. Traģēdija? Jā, kaut kādā ziņā tā tiešām būtu traģēdija. Man personīgi.

Es gan nesaprotu, kāpēc meitenes, kuras apgalvo, ka bērnus nekad negribēs, sasniedzot to atļauto 25 gadu vecumu, neuztaisa ķirurģisko sterilizēšanu. Vai dzīvot ar apziņu, ka "ja nu kas, tad noteikti būs aborts" ir labāk?

Priekš kam? Ir OK un AK pilulas pat var dabūt. AK ir mazāk mokoša kā aborts vai sterilizācija.
Darba tirgū vajag ideālu preci; jaunas/us, skaistus, enerğiskus un izglītotus ar pieredzi, "degsmi acīs" un vēlmi daudz un godprātīgi strādāt. Ar labām anketām, glītas/us, jaunas/us.
Neko daudz neatpaliekam no romāniem par 18 gs vergu tirgu rietumos. :-P

Priekš kam? Ir OK un AK pilulas pat var dabūt. AK ir mazāk mokoša kā aborts vai sterilizācija.

OK un AK, un spirāles arī nenostrādā - zinu vairākus gadījumus. Un AK sekas var būt tikpat mokošas kā medikamentoza aborta sekas. Jebkura atgriezeniskā kontracepcija nav 100% droša un pastāv zināma iespēja, ka nāksies veikt abortu.

Priekš kam? Ir OK un AK pilulas pat var dabūt. AK ir mazāk mokoša kā aborts vai sterilizācija.

:-O:-O:-O:-O:-OPERLE..(e)

Medicīniski šīs operācija notiek sekojoši – tiek pārgriezti vai koagulēti (piededzināti) olvadi. Olvadi darbojas kā tiltiņi, kas savieno olnīcu ar dzemdi. No olnīcas menstruālā cikla vidū izdalās viena gatava olšūna, kas olvada galā gaida spermatozoīdu. Spermijs līdz olšūnai nokļūst pa olvadiem, bet ja tie ir pārgriezti, tad ceļš pie olšūnas ir slēgts un apaugļošanās nevar notikt. Tātad arī grūtniecība nevar iestāties.

ā arī ir vienīgā izmaiņa, kas notiek sievietes organismā. Fizioloģiski nekādas citas izmaiņas nav, tāpat turpina darboties olnīcas, veidojas olšūnas un notiek arī menstruācijas. Sterilizācija nekādi neietekmē seksualitāti vai, piemēram, pirmsmenstruālo sindromu. Tikai olšūnas nenonāk dzemdē, bet absorbējas vēdera dobumā, bet spermatozoīdi paliek makstī un dzemdē. Olvadu slēgšana nemaina arī asinsriti dzemdes un olnīcu artērijās. Pamatmetode ir laparoskopiska olvadu koagulācija vai skavu uzlikšana. Pārtulkojot vienkāršā valodā, tā ir olvadu nosiešana vai pārdalīšana, veicot nelielu – apmēram 1cm lielus iegriezumus vēdera priekšējā sienā (nabā un sānos), caur kuriem vēdera dobumā ievada speciālus instrumentus un optiku. Vēdera dobumā ielaiž speciālu gāzi, tas dod telpu rīkoties ar instrumentiem. Notiekošo var redzēt datora ekrānā.
Pati procedūra ir ļoti vienkārša, u

https://www.kontracepcija.lv/lv/kontracepcijas-metodes/citas-metodes/sterilizacija/
http://www.mammamuntetiem.lv/articles/27355/svarigi-fakti-un-kludaini-miti-par-avarijas-kontracepciju/
bet ja 21 gadsimtā grib abortus vai ēst ķīmiju..nav ko tikt