Man piedzima pirmais 22 un otrais 24 gados. Nebiju plānojusi tik agri, sanāca studiju laikā, bet ja varētu, ko mainīt nemainītu neko :-D
Saprotu gan tās, kas negrib bērnus vispār, gan tās, kas negrib 20 gados- katram savs ceļš ejams un ne man kādu nosodīt vai apbērt ar neviena neprasītiem padomiem.
Tikai droši vien patīkamāk būtu, ja sievietes aizstāvot savu bērnu negribēšanu neapvainotu sievietes ar bērniem, kā reizēm sanāk dzirdēt šādās diskusijās- bez karjeras, ambīcijām, visu dienu tikai grib runāt par pamperu saturu utt. Man ir gan karjera, ko esmu izveidojusi paralēli bērniem (jomā, kas tiešām prasa daudz zināšanu), gan arī nākotnes mērķi, ko cerams izdosies piepildīt (kas atkarīgs tikai no manas vēlmes, ne bērniem). Arī ceļot un baudīt dzīvi vēl paspēju un paspēšu ar bērniem kopā. Tā kā pati esmu ārste zinu, cik tas ir grūti, tādēļ saviem bērniem netaisos neko uzspiest, bet ļaut attīstīt viņu talantus (kurus patiesībā jau ap 5,6 gadu vecumu var labi nojaust), arī vecumdienās ūdens glāzi neprasīšu pienest (cilvēkus tam var arī noalgot).:-D
Normāli ir viss, ja vien cilvēks pats ir ar sevi mierā. :-)
68
