Dzimumneitrāla audzināšana

miegalācis, jebkuru viedokli ir iespējams izteikt, neaizvainojot citus, tai skaitā arī, kā Tu saki, 'jūtīgās dvēseles'.

Un pirms tam:

^ nu, tad Tu esi empātisks idiõts.

Par kādām vērtībām Tu cīnies?
Tas bija retorisks jautājums, vari neatbildēt, jo neredzu jēgu runāt ar Tevi.

Jo es neesmu cietsirdīgs, patiesībā ļoti pat empātisks.

^ nu, tad Tu esi empātisks idiõts.
RedJasper, atkārtošu vēlreiz, jādomā, šoreiz saprotamāk - dzimumneitrāla audzināšana strādā ar sociālajām dzimumu lomām, ar tām muļķīgajām espektācijām, ko sagaida no konkrēta dzimuma. Dzimumneitrāla audzināšana nemaina bioloģisko dzimumu - Tavs krāniņš nogriezts netiks un paliks pie Tevis.
AP raidījumā runāja par dzimumneitrālu audzināšanu sociālajā aspektā, ne to, ka bioloģiski bērnus padara par viendzimuma, bezdzimuma vai kā tur - kur tāds idiotisms ārpus iedomātu šausmu pasaules pastāv?
.
miegalācis, jebkuru viedokli ir iespējams izteikt, neaizvainojot citus, tai skaitā arī, kā Tu saki, 'jūtīgās dvēseles'.
.
Lovisa, kāda dzīve ir noslēpta no Tevis, m?

Džīzas nerātnā, lasot tavus komentārus rodas sajūta, ka nevis visi pārējie dzīvo kaut kādā vienradžu pasaulē, bet ka tu pati esi izaugusi supernelabvēlīgā ģimenē. Citādāk es nevaru izskaidrot tik saasinātu jebkura teikuma uztveršanu, to ka visu cilvēks saskata kā viņa ierobežošanu, apbižošanu, stereotipizēšanu vai vēl sazin kā. Jā, piekrītu, ka atsevišķās ģimenēs babuļi uzskata par nepieciešamību visiem darīt zināmu, ka "viņas laikos tā nebija", ka "zēni neraud" vai ka "meitenēm tā ne piedienas sēdēt". So what, tas ir vecāku darbs bērnu audzināt ar tādu pašapziņu, lai viņš šādas maznozīmīgas frāzes neņemtu pie sirds, jo nu kamōn, tas, ko kāds cits saka īstenībā ir maznozīmīgi. Nu un ja arī ņem visu pie sirds tad tas,ka konkrētais cilvēks visu tik megajūtīgi uztver, ir viņa nevis visas apkārtējās pasaules problēmas, nevis visiem jālokās un jāpiedomā pie katra vārda, lai, nedod dies, jūtīgās dvēseles neaizvainotu. Mūsdienās jau vispār vairs nevar ne par ko izteikt savu viedokli, uzreiz būs klāt tādi super viegli aizvainojamie kā nerātnā, kas visur saskatīs apdraudējumu. Par tēmu - es arī bērnībā labprātāk spēlējos ar brāļa mašīnītēm un neliktos ne zinis par savām lellēm. Neviens mani par to nekaunināja un cik esmu runājusi ar cilvēkiem, nevienam psiholoģiski veselam cilvēkam kādas omes domas nav sagādājuši nekādu psiholoģisko traumu. Savukārt tev, nerātnā, novēlu atrast labu psihologu, kurš palīdzēs tev tikt galā ar to, ka tik slimīgi uztver jebkuru viedokli, kurš ir atšķirīgs no tava par jebkuru tēmu un to, ka jebkur saskati sevis noniecināšanu, pazemošanu vai aizvainošanu.

Es arī uzskatu, ka šī problēma nemaz nav problēma. Nedomāju, ka no bērniem vajag slēpt īsto dzīvi tādu kāda tā ir. Tieši tā - dzīve nav nekāda vienradžu pasaku pasaule, dzīve mēdz būt skarba, cilvēki ir dažādi, viņi mēdz būt ļauni un neiecietīgi. Un to vajag bērnam izskaidrot. Nevis izlikties, ka mēs visi esam vienādi, gan sievietes, gan vīrieši. Jo tā nav, mēs neesam vienādi, gribat to vai nē, bet mums ir atšķirīgas sociālās lomas.
Es, piemēram, savā dzīvē nekad neesmu jutusies kaut kādā veidā diskriminēta vai nostādīta zemāk par vīrieti tikai tāpēc, ka esmu sieviete. Tiešām nekad. Gluži pretēji, tas drīzāk dod vairāk priekšrocības. Es nesaprotu, kā var aizskart, piemēram, tāda frāze, ka tu esi sieviete, tev jāsēž mājās, jātaisa ēst, nekāda karjera tev nesanāks. Nu un, ka kāds tā pateica!? Tas uzreiz nozīmē, ka tā arī ir?? Kāda starpība, ko domā citi, ko domā sabiedrība, taču ej un dari, ko pats gribi.

pēdējās muļķības, Tu, cietsirdīgais idiõt

Ņjā....man žēl tevis. Patiešām žēl. Jo es neesmu cietsirdīgs, patiesībā ļoti pat empātisks. Bet savas dzīves problēmas nevar pārvērst visu cilvēku problēmās. Grozi kā gribi pasauli, vienmēr kāds cietīs. Jādomā ir racionāli, nevis uz emocijām, kas nākušas no pagātnes.
Es nesaprotu, kā tēmu par bērnudārziem ar non-gender uzskatiem Tu aizvedi tik tālu, ka jālamājas, bet problēma nav bērnu dārzos, bet gan bērnos un vecākos, kuri nemāk audzināt savas atvases, atļaujot tiem visatļautību, ražojot bērniem egoistiskas tieksmes un uztverot savus mazuļus par nākotnes zvaigznēm.
Cilvēki ir saputrojušies savos uzskatos, un jo tālāk brien, jo dziļāk purvā.

bērni ir patiesībā spēcīgi un ar grūti salaužamu garu.

^ pēdējās muļķības, Tu, cietsirdīgais idiõt, - visi bērni nav vienādi kā no konveijera nākuši un visi bērni savu bērnību nepavada vienādi skaistā vienradžu pasakzemē.

Tu man pārmet, ka es saku, ka problēmas nav.

RedJasper, jo Tu (un, starp citu, ne Tu viens šai tēmā, jo katrs šai līdzīgas domas paudējs to pasaka saviem vārdiem) arī tā raksti, ka 'problēmas nav' - tādā veidā Tu bezsirdīgi aizbāz muti tiem, kas ar kaut ko tādu saskārušies, saskaras vai, iespējams, saskarsies.
.
Neredzēt, nedzirdēt un nerunāt, ko, ja?

nerātnā, šī jau ir šķiet otrā reize, kur Tu man pārmet, ka es saku, ka problēmas nav.
Bet tā patiešām nav problēma. Nepatīk cilvēku vēlmes saasināt jebkuru jautājumu līdz pārākai problēmai. Un šajā gadījumā šī atkal it nemaz nav problēma. Pat ja kāds aizrādīs, ka puiši ar lellēm nespēlējas utt., tas viss ir fufelis, un nevienam nekāda trauma no tā nerodas. Un vispār, daudzi pat neapzinās cik bērni ir patiesībā spēcīgi un ar grūti salaužamu garu. Bet redz kāds galējību cīnītājs kārtējo reizi ko izdomāja un tagad par visām varēm cenšas pierādīt, kā šai jābūt jaunai normai.
Problēma būs tad, kad man 'Šadurskis' pateiks, ka ar 1.septembri manam bērnam būs jāapmeklē skola/bērnudārzs ar šīs tēmas uzskatiem. Kad man ar likumu pateiks, ka man savu bērnu jātur tumsonībā par viņa un citu bērnu dzimumiem, uz ko šķiet arī šie aktīvisti mēģina iet.

Vot, to gan gribētu zināt, no kurienes tas priekšstats rodas, ka dzimumneitrāla audzināšana nozīmē bioloģiskā dzimuma izskaušanu - nu, kas šitādas muļķības stāsta pa labi un kreisi, ko, m?
Dzimumneitrāla audzināšana nozīmē sociālo dzimuma lomu izskaušanu - šajā AP raidījumā runāja tikai par to.
.
Un problēma pastāv gan - derētu arī kādreiz izbāzt galvu no savas vienradžu pasakzemes pažobelē, paskatīties apkārt un kaut mazliet just līdzi tiem bērniem, kam vecāki, tuvinieki, skolotāji vai citi līdzcilvēki atklātos vai slēptos veidos atļaujas norādīt, kas (ne)piedienas konkrētajam dzimumam vai tamlīdzīgas muļķības.

Bērnībā spēlējos daudz ar ūdenspistolēm, rāpos kokos utt. Neatceros, ka kāds to būtu pārmetis..
Bet nesajūsmina doma laist dārziņā atvasi, kurā ir grāmatas par puisīti, kas ģērbjas kleitā.. kur meiteņu vēlme spēlēties ar lellēm tiek uztverta bezmaz ar aizdomām. Meitenēm taču patīk kopēt mammas, ņemt rokās savas lelles (bērniņi).. rūpēties utt.
AP raidījumā ļoti patika psiholoģes viedoklis.
Problēma jau nav bērnos. Bērniem nav aktuāli satraukties par homoseksualitāti utt. Kāpēc viņiem priekšlaicīgi jābāžas ar šīm tēmām?
Es drīzāk atbalstītu jauno vai topošo vecāku izglītošanu šajos jautājumos (galu galā no viņiem nāk tā lielā neiecietība).. bet bērniņiem, lai ļauj mierīgi izzināt pasauli un baudīt bērnību :)

Man gluži vienkārši šķiet, ka mūsdienās cilvēki ir tik izslāpuši pēc uzmanības, ka jau vājprātā publiski cīnās pret problēmām, kuras paši izdomā un uzpūš no ļoti retiem izņēmuma gadījumiem sabiedrībā.

Vispār, mēs pielietojam šo metodi, kur bērnus saucam bezdzimuma formā:
"Pabarošu bēbīti"
"Bērniņ, panāc šurp"
"Cik jauks zīdainis"
Problēmu nav....non gender atbalstītāji atslābst....Ar mums viss kārtībā!!!! Savādos bērnudārzus nevajag.

Ja dzimumneitrāla audzināšana nozīmē ļaut meitenēm spēlēties ar mašīnām un valkāt bikses, izrādās, man ir bijusi ļoti progresīva ģimene un mani ir audzinājuši dzimumneitrāli. :-D Nezināju, ka kādam ir bijis citādi. Runājot par Eiropu, sevišķi postpadomju telpu, kur agrāk sievietes traktoristes nebija nekas neierasts. Es nerunāju, protams, par Āzijas valstīm.

Bērnu saukšana neitrāli - padarot tos bezdzimumu būtnēs, manuprāt, nav ok.

Man vairāk šī brēka saistās ar vētras celšanu ūdens glāzē. Jo tomēr ir atķirība starp /sex/ dzimumu ( fiziloģiski) un /gender/ dzimti ( sociāli), ko ļoooti...ļoooti daudzi nenodala.:-D LV žurnaļugas jo īpaši.:-D
Par gender neutral audzināšanu thumbs up, es domāju dārziņos tagad tā nav problēma, salīdzinājumā ar to kā bija manā laikā, t.i. 90to beigas. Parasti tas velns nav tik melns kā to mēdz pasniegt.:-D

stellaglmr, ja nupat mēs jau aizejam tādā galējībā, ka sievietei just sevī tieksmi būt sievišķīgai (attiecīgi - vīrietim - vīrišķīgi) ir pretdabiski, un visi, kas šādi jūtas un dzīvo pēc šādas pārliecības ir tumsoņas, tad man tiešām gribas citēt to diezgan populāto frāzi: "apturiet zemi, es gribu izkāpt!!!"

Tajā pašā laikā - ja arī ieliek unisex vārdu un audzina dzimumneitrāli, tad vai nav tā, ka šie vecāki uzspiež saviem bērniem savu alternatīvo ideoloģiju un kavē sava varbūt veselīgi un atbilstoši dabai augošā puikas tieksmi pēc vīrišķā un meitenes tieksmi pēc sievišķā?

Un pretēji ir neveselīgi? Nu, gan interesanti. Tieši par šādu tumsonību arī runāju savā iepriekšējā komentārā.

Man šķiet, ka tas viss ir jau par tālu aizgājis un aizies vēl tālāk diemžēl. Jā, ir labi, ka ir vienlīdzība starp puiku un meiteni vai sievieti un vīrieti tādā ziņā, ka neviens netiek vērtēts augstāk vai zemāk tikai tādēļ, ka ir attiecīgā dzimuma pārstāvis. Bet, lai to bērnam iemācītu, nav taču vajadzības tik nenormāli pārspīlēt. Pietiktu, ja ļautu bērnam spēlēties ar ko viņš grib - ar lellēm vai mašīnām vai vienalga ko un nekaunināt viņu par to. Bet aizliegt pat meitenei spēlēties ar lellēm (jo tev taču nav jāuzvedas obligāti kā meitenei tikai tāpēc, ka tu esi meitene) vai lasīt grāmatas par Pelnrušķīti vai princesēm vai supervaroņiem vīriešiem vai runāt ar draudzenēm par smukām drēbēm, nu kā to var nosaukt par kaut ko normālu un pieņemamu? Tā taču arī ir uzspiešana. Principā tiek uzspiests, ka atzīt, ka tu jūties kā meitene, ja esi meitene (un tas pats ar puišiem), ir pat apkaunojoši un tā darīt nevajag, jāuztver sevi kā bezdzimuma būtni.
Mani tiešām biedē, kur tas viss aizvedīs. Sievietes uzvedīsies kā veči un vīrieši kā sievietes. Lai gan tas jau tagad tā ir. Tas ir ļoti ļoti skumji. Es esmu sieviete un gribu justies kā sieviete un gribu attieksmi kā pret sievieti no vīrieša. Bet šķiet, ka drīz tas jau būs noziegums vīrietim uzvesties kā džentlmenim attiecībā pret sievieti.

Pašai aug meita, kurai šobrīd ir bērnudārza periods. Bērnudārzā nav speciāli izdalīts, ar kādām mantām kurš grib vai drīkst spēlēties - katrs bērniņš spēlējas ar to, ar ko vēlas. Par apģērbu... hmmm... tādā vecumā (1-3 gadi) manuprāt, ir svarīgāk, lai tam mazajam ir ĒRTI iepazīt pasauli sev apkārt, līdz ar to - es, piemēram, vispār neiespringstu uz sevišķu kleitu vai svārku uzspiešanu savai meitai, jo rāpošanas laikā un sperot pirmos soļus viņai bija grūti (un pat reizēm bīstami) valkāt kleitas (var uzkāpt malai un tādējādi nokrist uz sejas...). Tagad viņa pati dažkārt speciāli pieprasa kleitu vai princešu svārkus, bet citreiz kategoriski nepiekrīt tos vilkt. Aŗī mantu izvēle ir pakārtota noskaņojumam un, būsim godīgi - mantas nesastāv tikai no lellēm vai mašīnām! Ir pilns ar "unisex" tipa attīstošajām rotaļlietām, bet tas jau uzreiz nenozīmē bezdzimuma/dzimumneitrālu audzināšanu.
.
Un vispār, es ar prieku vēroju kā viņā dabiski attīstās gan vēlme apmīļot un apčubināt savas lelles, lāčus un citus zvērus, vizināt tos ratos, likt gulēt, gan, kā viņa var spēlēt futbolu ar tēti, skriet pa pagalmu, meklējot kokus, akmeņus u.t.t., braukāties ar mašīnām, jūsmot par lidmašīnām u.t.t. VIŅA IEPAZĪST PASAULI, bet dzimuma identitāte lai nāk pati no sevis pakāpeniski. Tādēļ vien, ka kāds jūtas apspiest nezuskatu, ka būtu tagad visi jau no mazotnes jāpadara par sevi dzimumiski neidentificējošām būtnēm. Nu, tā, piedodiet, tā daba nefunkcionē...

Ļoti piekrītu Jēga komentāram!

Vai šie vecāki saviem bērniem liek arī dzimumneitrālus vārdiņus? Jeb ar puikas/meitenes vārdu (atbilstoši dzimumam) jau uzliek zīmogu, kā bērnam būs dzīvot? Vai ielikt puikas/meitenes vārdu nav bērna tiesības izvēlēties savu dzimumu aizskaroša prakse, ko dzimumneitrāla audzināšana dārziņā vairs nevar izlabot? Man šķiet, ka būtu jāiet ielās pacīnīties pret stereotipu māktajiem, tumsonīgajiem un uzspiedošajiem vecākiem, kuri neliek dzimumneitrālus vārdus un neuzrunā savus bērnus dzimumneitrāli, bet sarunvalodā piemēro vīriešu un sieviešu dzimtes.
Tajā pašā laikā - ja arī ieliek unisex vārdu un audzina dzimumneitrāli, tad vai nav tā, ka šie vecāki uzspiež saviem bērniem savu alternatīvo ideoloģiju un kavē sava varbūt veselīgi un atbilstoši dabai augošā puikas tieksmi pēc vīrišķā un meitenes tieksmi pēc sievišķā?
Iespējams esmu aprobežota, bet man liekas, ka tas viss jau iet par tālu. Daba ir daba. Bērni rodas tā, kā viņi rodas un šajā rašanās formulā ir divi dzimumi, kuriem katram ir savs organisms ar savām funkcijām un darbību pakārtotu atbilstoši tām. Vecāki, kuri vēlas ignorēt to un pasargāt bērnus no šīm patiesībām, manā skatījumā ir tādi paši šiziķi, kādi man šķiet reliģiozie vecāki, kuri, ticēdami tam, ka visu vēro un vada Jēzus Kristus, audzina bērnus, viņus izolējot no realitātes.