Dzimumneitrāla audzināšana

Tieši raksts: :-D
http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/milestiba-un-sekss/psihologs-mihails-labkovskis-meitenes-jus-pasas-sabojajat-viriesus.d?id=50462381&utm_source=cosmo.lv&utm_medium=news-widget&utm_campaign=Links-in-partner-sites
Piedāvājot jums nestrādāt, vīrietis rūpējas ne jau par jums
Mazulis aug, viņam ir trīs gadi, var doties uz bērnudārzu, bet mamma – uz darbu. Un šajā brīdī nereti vīrietis izsaka priekšlikumu: "Kāpēc gan tev strādāt? Es normāli pelnu, paliec ar ģimeni!"
Saprotams, ka sievas alga būs zemāka, jo, kamēr viņa bija kopā ar bērnu, vīrs strādāja, attīstījās, savukārt viņai būs jāsāk no jauna pēc trīs gadu pauzes. Un šajā brīdī ir svarīgi neļauties provokācijai.
Savā praksē esmu redzējis simtiem tādu sieviešu, kas notic vīram, bet viņš 10-15 gadus vēlāk savāc savas mantas un aiziet. Bet viņa vecumā ap 40 paliek bez profesijas un darba, zaudējusi iemaņas un prasmes, ir pilnīgi bezpalīdzīga. Un labi vēl, ja viņš kaut ko viņai atstājis vai atbalsta bērnu, ir arī skumjākas situācijas...
Saprotiet vienu vienkāršu lietu: piedāvājot jums nestrādāt, jūsu vīrietis rūpējas ne jau par jums. Viņš rūpējas par sevi. Tas ir mēģinājums vai nu norobežot jūsu sociālos kontaktus greizsirdības vai citu apsvērumu dēļ, vai arī mēģinājums slēpt savas bailes izrādīties neveiksminiekam uz jūsu fona. Vai arī viņš ir neirotiķis un vēlas jūs apspiest un gūst baudu no šāda procesa.
Jebkura, un es to uzsveru, jebkura sieviete, kas gadiem "sēž" mājās un darbojas tikai ar mājsaimniecību un bērniem, degradējas. Tas ir neizbēgami. Galu galā vīrietim ar sievu kļūst garlaicīgi, viņš sāk viņu uzskatīt par muļķīti, bet te līdz laulības šķiršanai vien pussolis. Un pievērsiet uzmanību – vīrietis sākumā ne uz ko neuzstāja, tā bija sieviete, kas ar prieku un plaukšķināšanu nolēma palikt mājās.

Daudz ++ RedJasper par racionālu un argumentētu viedokli.
No šīs diskusijas tiktāl sapratu, ka dzimums "sieviete" nav tas pats kas sociālā loma "sieviete". No šīs vietas tālāk - kas ir sociālā loma "sieviete"? Māte? Arī tagad nevienai nav obligāti jādzemdē. Rozā kleitas un vispār kleitas? Arī tagad ne visas tādās staigā. Sieviešu profesijas? Nav aizliegts ne ar kombainu braukt (pazīstu meiteni), ne celtniecībā strādāt. Vīrieši ņem BKA, dzied, dejo un raksta romānus. Kur tieši tā sāpe? Bet, lūdzu, bez abstraktiem saukļiem. Ar konkrētiem piemēriem.

Jo tālāk , jo trakāk...

Pārfrāzējot jēgas komentāru - sabiedrībā valda stereotipi par to, kā sievietei jādzīvo sava dzīve, BET jau no bērnudārza vecuma mēģināt audzināt bērnus tā, lai viņi par pareiziem uzskata nevis vienu vienīgu, bet vairākus dzīves modeļus, ir absurdi. Skaidrs. Ir, protams, cilvēki, kuriem šāda suns ēd suni pasaule šķiet patīkama un aizraujoša. Es gan īsti neredzu iemeslu to aizstāvēt kā vienīgo racionālo pasauli, uz kuras fona visas pārējās kļūst absurdas.

man absurda izskatās arī šī cīņa par sociālo vienlīdzību starp dzimumiem, kura dabā praktiski nepastāv

Mēs neesam dzīvnieki mežonīgā stepē. Civilizētas cilvēku sabiedrības nedzīvo pēc dzīvnieku likumiem.

ja pastāv, tad tādā formā, kas veselam cilvēkam nav pamanāma un problēmas nerada.

Šī piebilde ir pilnīgi neskaidra. Sociālo vienlīdzību pamana slimi cilvēki?
Izskatās, ka šī ir viena no tipiskām diskusijām par ''MAN tā nav, MAN tā nekad nevarētu būt! Ja tā ir kādai citai, tad viņa ir pati vainīga, garīgi nestabila, vāja, stulba utt.'' Ko sievietes regulāri raksta jebkurā ar sievietēm saistītā tēmā. Vai tie būtu stereotipi sabiedrībā, attieksme no kolēģiem vai ģimenes, izvarošana, vardarbība ģimenē, vai jebkāda cita tēma. Nekad nav jāmaina pilnīgi nekas, pasaulē neeksistē neviena problēma - visa ļaunuma sakne ir sieviete pati. Varam vienoties, ka pasaule būtu labāka, ja sievietes neeksistētu.

Jebkura, un es to uzsveru, jebkura sieviete, kas gadiem "sēž" mājās un darbojas tikai ar mājsaimniecību un bērniem, degradējas. Tas ir neizbēgami.

Nuuuuu... šim es nevaru piekrist. Iespējams mēs dažādi izprotam vārdu “degradācija”, domāju, ka jebkurā vidē/modelī cilvēks var degradēties (piem, darbs-māja-darbs-māja var novest pie “esmu noguris, nekas neinteresē, lieciet visi man mieru”, tikai kā variants). Turklāt jebkurā modelī ir iespēja, ka partneris (vīrs vai sieva) pārstās mīlēt un uzskatīs otru par neinteresantu. Uzskatu, ka visi šie “nestrādāja”/“strādāja” ir tikai attaisnojumi, ko sniegt apkārtējiem. Piekrītu par finansiālo aspektu, bet tāpēc sliecos piekrist sistēmai, kurā šķiršanās gadījumā jāsaņem kaut kāda finansiālā atlīdzība tai pusei, kura rūpējās par bērniem/mājsaimniecību (kas manās acīs ir darbs). Bet citādi - nu kāpēc tā ir tāda vajadzība kritizēt vienu vai otru modeli? Es atgriezos darbā, ne tāpēc, ka uzskatïtu sevi par “ekskluzīvi ambiciozu” (jēziņ, tad manas ambīcijas noteikti ir stiiiipri piezemētas :-D) vai mans vīrs nevarētu mūsu ģimeni ‘pavilkt’ viens finansiāli, bet tāpēc, ka man patīk mana profesija, mani interesē tas, ko daru. Jā, man personīgi vajadzīgs balanss starp mājas/darbs, manai draudzenei ļoti patīk būt par mājsaimnieci, un mūsu abu modeļi mūsu ģimenēs uz doto brīdi strādā ļoti labi. Piebildīšu, ka mana modeļa kritika vai manas draudzenes izvēlētā modeļa kritika (kas ir manas mammas-tēta modelis arī) mani neaizskar un pārdzīvot par to nepārdzīvoju, bet man ir vienkārši nesaprotama tās vajadzība.

Vispar, palasot Jēgas komentaru es tiesam saprotu, ka sedet majas ar berniem jau vairak skaitas ta divaini, piemeram, es esmu majas ar bernu, jutos labi, pilnigi nepardzivoju, ka bija japamet iesaktais, labprat paliksu ar bernu majas lidz darzinam, ja ari uzreiz neatradisu kur stradat, nepardzivosu, ka zaudeju iespeju kapt pa karjeras kapnem, jo neesmu karjeriste, un tas, drizak citam skiet divaini, ar stastiem cik forsi var piehalturet tur un sur, ka berns nav skerslis tam un sim, tagad drizak tiesam visam gribas tik loti paradit ka var visu reize, ka vienkarsa mamina, kura izbauda palikt majas ar mazuli bez paraleliem darbiem skiet nenormala.

Probability, Tu, līdzīgi kā Nerātnā, nespēj saskatīt kopainu un tendenciozi izcel kādas nebūtiskas detaļas.

sabiedrībā valda stereotipi par to, kā sievietei jādzīvo sava dzīve, BET jau no bērnudārza vecuma mēģināt audzināt bērnus tā, lai viņi par pareiziem uzskata nevis vienu vienīgu, bet vairākus dzīves modeļus, ir absurdi. Skaidrs. Ir, protams, cilvēki, kuriem šāda suns ēd suni pasaule šķiet patīkama un aizraujoša. Es gan īsti neredzu iemeslu to aizstāvēt kā vienīgo racionālo pasauli, uz kuras fona visas pārējās kļūst absurdas.

Ar savu komentāru, tieši otrādi, norādīju uz to, ka dzīvojam sabiedrībā, kurā nevienam nekas netiek uzspiests. Vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ka mūsu sabiedrībā ir vienlīdz pareizi un nepareizi ir visi varianti. Tas, ka notiek viedokļu sadursmes par to, kas kuram personīgi liekas pareizāk, ir normāla prakse un nevienā pusē dzīvojošajam, saskaroties ar citu viedokļu pārstāvjiem, pie veselas psihes nebūtu jāiegūst trauma, jājāsaskata apdraudējumi, aizskārumi un kas vēl ne. Viena nebūvē algotņa karjeru un ir priecīga, cita būvē un arī ir priecīga. Un tas, ko es saucu par absurdu, ir tas, ka kāda no pusēm jūtas traumēta tikai tāpēc, ka citai tas nav pieņemamākais dzīves modelis un viņa dzīvo citādāk. Jebkas, ko mēs izvēlamies darīt, nav tāds, ko izvēlētos visa pasaule. Tas nozīmē, ka darot jebko, būs jāsaskaras ar to, ka notiek arī citādāk. Tas ir tas ar ko cilvēkam jāmāk sadzīvot un to pieņemt, nevis iet savu ceļu un raudāt par to, ka esmu atstumtais, jo visi šitā nepiekrīt.
Kāds vispār te sakars ar to, ka sievietes tiek vainotas pēc būtības jebkurā tēmā, kur kāds viņas fiziski aizskar (izvarošana, vardarbība...) un galu galā sievietes vispār varētu neeksistēt???(t)

Mēs neesam dzīvnieki mežonīgā stepē. Civilizētas cilvēku sabiedrības nedzīvo pēc dzīvnieku likumiem.

Ar "dabā" es nebiju domājusi stepi, bet gan tieši šo cilvēku sabiedrības realitāti attīstītajā pasaules daļā.

Pēc būtības cilvēks situāciju izprot, galvenokārt skatoties no savas pieredzes un līdzcilvēku pieredzes. Ja man liekas, ka ar stingru/maigu/uz dzimumu balstītu vai nebalstītu audzināšanu es esmu izaudzināts par labu cilvēku, tad es uzskatu, ka tām metodēm, ko izmantoja manis audzināšanā, nav ne vainas. Ja man, esot jau pieaugušam, šķiet, ka mana dzīve tika sabojāta, jo mani ģimenē nepareizi audzināja, tad es ņemu vērā vecāku kļūdas un audzinu savu bērnu savādāk. Man nevajag bērnu dārzus, lai manus bērnus audzinātu pēc kaut kādas citu cilvēku pieņemtas metodes. Bērnu dārza uzdevums ir izglītot un audzināt pareizas manieres.
Ja kādai šķiet, ka tā ir izteikta problēma un viņa uzskata, ka visus bērnus ir jāaudzina non-gender metodē, tad tas ir cilvēks ar fanātiskām tieksmēm. Ar kādām tiesībām, kāds var man norādīt, kā man audzināt manus bērnus? Ne nerātnā, ne probability, ne valdība man nedrīkst to norādīt.
Mani kā tēvu, var vienīgi izglītot. Un es ar savu veselo saprātu un savu bērnības pieredzi pats pieņemu lēmumu, kur informācija ir man lieka un kura ir patiešām bērna audzināšanā noderīga.
Es saprotu, ka tas dārziņš ir patlaban kā opcija vecākiem, kas vēlas tādā laist savu bērnu. OK, lai laiž, ja attiecīgie vecāki uzskata, ka tā ir pareizi. Bet tas nemaina manu viedokli, ka tas ir nevajadzīgi.
Visi nerātnās galvā radušies piemēri, par netaisnībām pasaulē, ir jārisina saknē. Ja ir tādi ļauni cilvēki, kas tik spēcīgi grauj bērna morāli, ņirgājas, zobojas par bērnu, tad to risina ar vecāku izglītošanu, nevis ar pareizā dārziņā sūtīšanu.
Ja kādam bērnam, aizrādot, ka ar lellēm spēlējas tikai meitenes, sākas problēmas ar pašapziņu, psihisko līdzsvaru vai kāda cita trauma, tad šeit problēmas sakne ir bērna psihiskā noturība, kur izglītojot vecākus un strādājot ar bērnu individuāli risinām šo problēmu.
Nobeigumam. Tēma ir dārziņš un non-gender audzināšana, nevis sadisms, kas viegli iedzen bērnam traumu. Nenovirzāmies no tēmas, Nerātnā. Dārziņš ir iestāde cilvēku masām. Un masām problēmas nav. Individuālos gadījumus risina individuāli.

Probability, Tu, līdzīgi kā Nerātnā, nespēj saskatīt kopainu un tendenciozi izcel kādas nebūtiskas detaļas.

Piedod, bet nav iespējams nepamanīt kā tu nepārtraukti, katrā tēmā sauc mājsaimnieces par degradētām un nicīgi izsakies par karjeristēm ar ''ekskluzīvi ambiciozajām būtībām.'' Ja tu vienu un to pašu mēnešiem atkārto katrā tematiskā komentārā, to nav iespējams uzskatīt par nebūtisku. Acīmredzot tev sabiedrības viedoklis ir būtisks, ja regulāri raksti šādus emocionāli pielādētus komentārus. Un tā kā jebkuras izmaiņas sabiedrībā tu uzskati par absurdām, ir jāsecina, ka tev vienkārši patīk sabiedrība, kurā cilvēkiem vienam pret otru ir šāda nicīga attieksme, un tu arī vari tajā piedalīties ar savu personīgo pienesumu.

Un tas, ko es saucu par absurdu, ir tas, ka kāda no pusēm jūtas traumēta tikai tāpēc, ka citai tas nav pieņemamākais dzīves modelis un viņa dzīvo citādāk.

Tagad, varbūt. Iepriekšējos komentāros par absurdu tu sauci dzimumu vienlīdzību un rakstā minēto bērnudārzu. Un taču interesanti, ka tavos ieskatos dzīvot pēc dažādiem modeļiem ir labi (lai gan vienlīdzība ir absurda un daudzi no tiem modeļiem ir balstīti vienlīdzībā), bet mācīt bērniem, ka dzīvot pēc dažādiem modeļiem ir labi - tas jau ir nevajadzīgs absurds.

Ar "dabā" es nebiju domājusi stepi, bet gan tieši šo cilvēku sabiedrības realitāti attīstītajā pasaules daļā.

Kuru teritoriju un laikmetu tu uzskati par cilvēka ''dabiskā'' stāvokļa ideālu atspoguļojumu?

Ar kādām tiesībām, kāds var man norādīt, kā man audzināt manus bērnus? Ne nerātnā, ne probability, ne valdība man nedrīkst to norādīt.

Neuztraucies, RedJasper, bērnu audzināšana mani absolūti neinteresē.

Es esmu par to, lai puika aug kā puika ar traktoriem un mašīnām un meitene kā meitene ar princešsvārkiem un lellēm. Kad paaugsies un sapratīs, kas ir dzimumi, kā tie atšķiras un kā viņš pats jūtas šajā jautājumā, tad arī varēs mainīt savu, kā šeit apspriež, sociālo dzimumu. Mācīt bērnam uz sevi attiecināt nekatro dzimti, manuprāt, nav normāli.

Brīnums, ka šis viss vēl nav nonācis tiktāl, ka kādaprāt bērns var izvēlēties, vai viņš grib būt cilvēks, suns, kaķis vai papagailis. Bērns ir piedzimis kā cilvēks un ir ar noteiktu dzimumu, nav jāizdomā kaut kādi zili brīnumi.

Tikko noskatījos radījumu. Līdz šim biju tikai lasījis. Bet Zviedrijā ir vēl trakāk nekā es biju domājis.
Bērnam ļaujot izpausties, neļauj izpausties. Bērns nosauc kaut kādu veidojumu par vīrieti, bet audzinātāja steidz labot un mācīt, ka bērns nepareizi saka, jo tas ir cilvēks.
Meitene regulāri grib spēlēties ar lellēm, bet audzinātāja mēģina noskaidrot, kāpēc, jo tas tak nav normāli, aizdomīgi. Sanāk, ka audzinātājs meklē ceļu, kā meitenei iestāstīt, ka tās mantas, kas ir puišiem, būs tai meitenei atbilstošākas nekā lelles.
Tas ir totāls marasms. Savas idejas vārdā viņi gatavi traumēt bērnu, uzspiežot domāt savādāk, nekā tas 2+gadnieks domā.
Jēziņ.....Un tas viss ir ar valsts atbalstu.
Laikam zviedri savā būtībā ir ekstrēmi - bija fašisms, tad feminisms (līdz noteiktai robežai to atbalstu un robeža jau sen ir sasniegta), tagad bērnus bojās.

bērns var izvēlēties, vai viņš grib būt cilvēks, suns, kaķis vai papagailis. 

Reiz savai 2 gadus vecajai meitai prasīju, kas tu būsi kad izaugsi liela? Viņa man atbildēja: "Būšu kaķītis !" Un arī savos 4 citreiz tēlo kaķi. :)))))))

RedJasper Es jau diskusijas sākumā teicu, ka tas ir tikai pats sākums visam šim murgam. Vēlāk būs vēl trakāk. Būtība tīši tiek izkropļota dzumumu piederība kā tāda. Man gan neizskatās, ka te būtu kaut kāda bērna paša izvēle, bet gan tiek netieši uzspiests, ka ir jādara viss pretēji un padara to kā normu. Esmu stipri pārliecināts, ka daudzas lietas paliek aizkadrā, kas notiek šāda veida bērnudārzos. Tā jau arī visi šie transvestīti rodās, kur pieaugot, pats vairs nesaprot, kas viņs/viņa īsti ir un tad sāk sevi graiziīt un pārveidot par kaut ko pilnīgi pretēju nekā daba radījusi.

Prieks iepazīties, esmu Jūsu jaunā bērnu aukle:

Wee, kad no mazu bērnu mutes tas nāk, tad nav dīvaini, bet gan mīļi, dīvaini būtu, ja pieaugušie cilvēki spiestu visus būt par kaķiem :D

Nightsky precīzi! Un tas ko duuja tur sakopējusi par degradāciju utt nav stereotipiski?? Tieši tas ko jēga rakstija, ja esi mājsaimniece tad jau atpalikusi no pasaules, neizglītota un vīram drīz paliks garlaicīgi un paliksi plika nabaga uz ielas.
Kaut kāds pilnīgs sviests. Sievietēm uzspiežot lomas, gludināšanu, bērnu audzināšanu, ēst gatavošanu utt. Tik realitātē, ja kādai arī patik būt par to mājsaimnieci viņu noēd bez sāls un pataisa par atpalikušu cāļu māti, bet karjeristes jā tās ir tās super gudrās un interesantās sievietes un tādām jābūt visām.
Katra dzīvo taču kā vēlas, gribi tad ej pa tām karjeras kāpnēm, vai sēdi mājās kaut gadus 20. Nekad visas pasaules sievietes nebūs karjeristes, nekad visas nebūs mājsaimnieces, cilvēki ir tik dažādi, dzīves modeļi, vērtības, skatījums uz dzīvi katram ir kaut kas cits, nav tāds pareizi nepareizi. Tikai tāpēc ka tev kāds dzīves medolis neliekas pareizs un pieņemams nenozīme ka tādam nebūtu jaeksistē, katrs pats izdara savas izvēles un pati veido savu dzīvi, tu labāk domā par savējo, nevis šausminies ka anniņa negrib iet strādāt pēc bērna dzimšanas, vai ka ilzīte negrib bērnus vispār bet grib nodoties karjerai.
Stereotipi te strādā abos virzienos.

Bērnam ļaujot izpausties, neļauj izpausties. Bērns nosauc kaut kādu veidojumu par vīrieti, bet audzinātāja steidz labot un mācīt, ka bērns nepareizi saka, jo tas ir cilvēks.
Meitene regulāri grib spēlēties ar lellēm, bet audzinātāja mēģina noskaidrot, kāpēc, jo tas tak nav normāli, aizdomīgi. Sanāk, ka audzinātājs meklē ceļu, kā meitenei iestāstīt, ka tās mantas, kas ir puišiem, būs tai meitenei atbilstošākas nekā lelles.
Tas ir totāls marasms. Savas idejas vārdā viņi gatavi traumēt bērnu, uzspiežot domāt savādāk, nekā tas 2+gadnieks domā.
Jēziņ.....Un tas viss ir ar valsts atbalstu.

Šī jau ir uzspiešana, pretēji tam, ko bērns dabiski vēlas.

RedJasper, man šķita, ka ļoti konkrēti tiku paskaidrojusi, kāpēc tik nejauki uz Tevis apsaukājos. Jeb Tu no manas nejaukās apsaukāšanās esi tik ļoti emocionāli traumēts, ka paskaidrojošo teksta daļu neesi spējīgs uztvert? Acis un prātu aizmiglo sāpe par maniem Tavā virzienā raidītajiem nejaukajiem vārdiem, kas taču ir tikai neliela daļa no teksta, un nekādi jautājumi Tev ne par šo, ne garāko paskaidrojošo teksta daļu nerodas? Kā tur īsti ir, ko?
.

Kur tieši tā sāpe? Bet, lūdzu, bez abstraktiem saukļiem. Ar konkrētiem piemēriem.

so.so, 'Aizliegtajā paņēmienā' bija daži konkrēti piemēri. Šajā tēmā arī.
.

Te visi apgalvo, ka pat ja kādreiz no kādas omītes ko norādošu ir dzirdējuši, tad viņi to ir laiduši gar ausīm un wtf būtu no tā sataisīt tādu problēmu. 

Apsveicu, jēga, Tu tikko skaidri norādīji, ka esi to cilvēku vidū, kas brutāli aizbāž muti tiem, kas bērnībā saskārušies ar verbālu aizskaršanu. Un ar tādu pietiekami lielas sabiedrības daļas attieksmi ļaudis ar bērnībā piedzīvotām emocionālajām sāpēm publiski runāt par bērnu dienu asarām un sāpēm uzdrošināsies retāk, labi, ja uzdrošināsies apmeklēt piemērotu terapeitu vai meklēt citu palīdzību, ja zinās, kur un kas var palīdzēt, bet varbūt arī to nevajag meklēt, jo tas tak, redz, nekas neesot, ko te taisot problēmu un tas esot jālaiž gar ausīm, vai ne tā, ko, m?
Un vispār, Tu savā komentārā uzsver, ka esi pilna laika māte. Un tāpat Tu savā komentārā esi uzrakstījusi garumgaru gaudu dziesmu par to, kādiem pieņēmumiem un aizspriedumiem Tu esot pakļauta. jēga, man personīgi nav ne iebildumu, ne urrāsaucienu par pilna laika mājsaimniecēm, un nekabinu viņām arī birkas - ne nosodošas, ne glaimojošas - mana attieksme ir neitrāla i pret šo, i jebkuru citu dzīvesveida modeli ar norunu, ka konkrētais indivīds tajā jūtas labi. Bet man pilnīgi noteikti nav bezizmēra tolerance - nudien, nav ne jausmas, kur Tev tāds priekšstats par mani radies, jo Tava pieminētā tupeļveča, khem, 'hobiju' uzbāzties ar savu, ahem, 'mākslu' esmu i nosodījusi, i apsmaidījusi; un pilnīgi noteikti netolerēju vardarbību, arī to, kas sastopama šai forumā no troļļu vai jebkura cita puses. Un tāpat arī Tavu maigo un pūkaino, garajos palagos paslēpto - bet ne no manām acīm, protams - Tavu mīlīgo un medussaldo nosodījumu pret citādo un Tev nesaprotamo netaisos tolerēt.

Piedod, bet nav iespējams nepamanīt kā tu nepārtraukti, katrā tēmā sauc mājsaimnieces par degradētām un nicīgi izsakies par karjeristēm ar ''ekskluzīvi ambiciozajām būtībām.'' Ja tu vienu un to pašu mēnešiem atkārto katrā tematiskā komentārā, to nav iespējams uzskatīt par nebūtisku. Acīmredzot tev sabiedrības viedoklis ir būtisks, ja regulāri raksti šādus emocionāli pielādētus komentārus.

Nu, ja Tev no pāris maniem komentāriem šajā un šai līdzīgā diskusijā ir radies priekšstats, ka es mēnešiem ilgi un nepārtraukti karjeristes saucu par "ekskluzīvi ambiciozajām būtībām" un pēc būtības viņas apvainoju, turklāt to MĒNEŠIEM atkārtoju katrā tematiskā komentārā, tad man ir vieglāk saprast, kāpēc ir tik ļoti grūti nolasīt to, ka gan šajā, gan otrā diskusijā, kur par šo rakstīju (mēnešiem ilgi :-D), es tieši otrādi, vēršu uzmanību uz to, ka karjeristes/feministes cīnās pret PAŠU kultivētiem stereotipiem un, ka reālajā praksē šī problēma sen nepastāv tādā problēmlīmenī, ka pret to būtu jācīnās. Un kā piemērus izmantoju teju citātus, kur sievietes pašas izdomā, ka sieviete, kura nestrādā algotu darbu, ir mazāk ambicioza un, ka viņa bērnus un ģimeni negrib, jo ir spējīgāka par tik degradējošu nodarbi. Un spurojas pret to, ka kāds no viņas taisni šo degradējošo dzīves modeli it kā pieprasa.
Bet, pat ja kādai mamma jau grib mazbērnus un viņu aizskar jautājumi par to, tad kurš ir tas, kurš sastāstījis, ka tas ir degradējoši un sievietes pašcieņu aizskaroši? Kurš ir sievietei iestādījis priekšstatu, ka strādāt algotā darbā ir vienīgais ceļš, kā apmierināt savas ambīcijas un ka ambīcijas vispār ir tikai ar strādāšanu saistītas? Ka personības attīstība notiek caur augstākstāvošo norādīto uzdevumu pildīšanu ar cerību, ka es pati reiz būšu šis augstākstāvošais... Un, ka personīgā attīstība nav iespējama apvienojumā ar ģimenes dzīvi? Sievietes to izdomā pašas, nejau viņai šūpulī jau čukst, ka Tu nebūsi NEKAS VAIRĀK par mājsaimnieci, jo sievietes ir radītas personības degradācijai.
Šajās diskusijās es uzmanību vēršu tam, ka sievietes pašas uzliek zīmogus tam, kādam būs būt mājsaimnieces tēlam un kādam - karjeristes. Nevis cīnos par to, kuras ir labākas. Katrs dzīvo tā, kā vēlas.
Bet, ja par šo -

Iepriekšējos komentāros par absurdu tu sauci dzimumu vienlīdzību un rakstā minēto bērnudārzu.

... tad par absurdu es saucu nevis dzimumu vienlīdzību sociālo lomu izpratnē, kas mūsu sabiedrībā dominē (pat neskatoties uz skepsi pret to, ka mājās esoša mamma kļuvusi izmirstošu jēdzienu, jo jau tagad, kad vēl pret to izskaušanu aktīvi cīnās, tādas ir labi ja 1 no 20), bet gan par dzimumu vienlīdzību pēc būtības (tas, ka esi piedzimis par puiku vai meiteni, nedrīkst automātiski nozīmēt, ka esi puika vai meitene).
Ja bija pacietība vairāku mēnešu garumā lasīt KATRU manu komentāru, kur es vienādi šo enerģiski uzsveru, tad pārlasi varbūt vēl vienu lieku reizi un ieraugi par ko runāju. :-D;-)