Dzimumneitrāla audzināšana

Vot, to gan gribētu zināt, no kurienes tas priekšstats rodas, ka dzimumneitrāla audzināšana nozīmē bioloģiskā dzimuma izskaušanu - nu, kas šitādas muļķības stāsta pa labi un kreisi, ko, m?
Dzimumneitrāla audzināšana nozīmē sociālo dzimuma lomu izskaušanu - šajā AP raidījumā runāja tikai par to.
.
Un problēma pastāv gan - derētu arī kādreiz izbāzt galvu no savas vienradžu pasakzemes pažobelē, paskatīties apkārt un kaut mazliet just līdzi tiem bērniem, kam vecāki, tuvinieki, skolotāji vai citi līdzcilvēki atklātos vai slēptos veidos atļaujas norādīt, kas (ne)piedienas konkrētajam dzimumam vai tamlīdzīgas muļķības.

nerātnā, šī jau ir šķiet otrā reize, kur Tu man pārmet, ka es saku, ka problēmas nav.
Bet tā patiešām nav problēma. Nepatīk cilvēku vēlmes saasināt jebkuru jautājumu līdz pārākai problēmai. Un šajā gadījumā šī atkal it nemaz nav problēma. Pat ja kāds aizrādīs, ka puiši ar lellēm nespēlējas utt., tas viss ir fufelis, un nevienam nekāda trauma no tā nerodas. Un vispār, daudzi pat neapzinās cik bērni ir patiesībā spēcīgi un ar grūti salaužamu garu. Bet redz kāds galējību cīnītājs kārtējo reizi ko izdomāja un tagad par visām varēm cenšas pierādīt, kā šai jābūt jaunai normai.
Problēma būs tad, kad man 'Šadurskis' pateiks, ka ar 1.septembri manam bērnam būs jāapmeklē skola/bērnudārzs ar šīs tēmas uzskatiem. Kad man ar likumu pateiks, ka man savu bērnu jātur tumsonībā par viņa un citu bērnu dzimumiem, uz ko šķiet arī šie aktīvisti mēģina iet.

bērni ir patiesībā spēcīgi un ar grūti salaužamu garu.

^ pēdējās muļķības, Tu, cietsirdīgais idiõt, - visi bērni nav vienādi kā no konveijera nākuši un visi bērni savu bērnību nepavada vienādi skaistā vienradžu pasakzemē.

Tu man pārmet, ka es saku, ka problēmas nav.

RedJasper, jo Tu (un, starp citu, ne Tu viens šai tēmā, jo katrs šai līdzīgas domas paudējs to pasaka saviem vārdiem) arī tā raksti, ka 'problēmas nav' - tādā veidā Tu bezsirdīgi aizbāz muti tiem, kas ar kaut ko tādu saskārušies, saskaras vai, iespējams, saskarsies.
.
Neredzēt, nedzirdēt un nerunāt, ko, ja?

pēdējās muļķības, Tu, cietsirdīgais idiõt

Ņjā....man žēl tevis. Patiešām žēl. Jo es neesmu cietsirdīgs, patiesībā ļoti pat empātisks. Bet savas dzīves problēmas nevar pārvērst visu cilvēku problēmās. Grozi kā gribi pasauli, vienmēr kāds cietīs. Jādomā ir racionāli, nevis uz emocijām, kas nākušas no pagātnes.
Es nesaprotu, kā tēmu par bērnudārziem ar non-gender uzskatiem Tu aizvedi tik tālu, ka jālamājas, bet problēma nav bērnu dārzos, bet gan bērnos un vecākos, kuri nemāk audzināt savas atvases, atļaujot tiem visatļautību, ražojot bērniem egoistiskas tieksmes un uztverot savus mazuļus par nākotnes zvaigznēm.
Cilvēki ir saputrojušies savos uzskatos, un jo tālāk brien, jo dziļāk purvā.

Es arī uzskatu, ka šī problēma nemaz nav problēma. Nedomāju, ka no bērniem vajag slēpt īsto dzīvi tādu kāda tā ir. Tieši tā - dzīve nav nekāda vienradžu pasaku pasaule, dzīve mēdz būt skarba, cilvēki ir dažādi, viņi mēdz būt ļauni un neiecietīgi. Un to vajag bērnam izskaidrot. Nevis izlikties, ka mēs visi esam vienādi, gan sievietes, gan vīrieši. Jo tā nav, mēs neesam vienādi, gribat to vai nē, bet mums ir atšķirīgas sociālās lomas.
Es, piemēram, savā dzīvē nekad neesmu jutusies kaut kādā veidā diskriminēta vai nostādīta zemāk par vīrieti tikai tāpēc, ka esmu sieviete. Tiešām nekad. Gluži pretēji, tas drīzāk dod vairāk priekšrocības. Es nesaprotu, kā var aizskart, piemēram, tāda frāze, ka tu esi sieviete, tev jāsēž mājās, jātaisa ēst, nekāda karjera tev nesanāks. Nu un, ka kāds tā pateica!? Tas uzreiz nozīmē, ka tā arī ir?? Kāda starpība, ko domā citi, ko domā sabiedrība, taču ej un dari, ko pats gribi.

Džīzas nerātnā, lasot tavus komentārus rodas sajūta, ka nevis visi pārējie dzīvo kaut kādā vienradžu pasaulē, bet ka tu pati esi izaugusi supernelabvēlīgā ģimenē. Citādāk es nevaru izskaidrot tik saasinātu jebkura teikuma uztveršanu, to ka visu cilvēks saskata kā viņa ierobežošanu, apbižošanu, stereotipizēšanu vai vēl sazin kā. Jā, piekrītu, ka atsevišķās ģimenēs babuļi uzskata par nepieciešamību visiem darīt zināmu, ka "viņas laikos tā nebija", ka "zēni neraud" vai ka "meitenēm tā ne piedienas sēdēt". So what, tas ir vecāku darbs bērnu audzināt ar tādu pašapziņu, lai viņš šādas maznozīmīgas frāzes neņemtu pie sirds, jo nu kamōn, tas, ko kāds cits saka īstenībā ir maznozīmīgi. Nu un ja arī ņem visu pie sirds tad tas,ka konkrētais cilvēks visu tik megajūtīgi uztver, ir viņa nevis visas apkārtējās pasaules problēmas, nevis visiem jālokās un jāpiedomā pie katra vārda, lai, nedod dies, jūtīgās dvēseles neaizvainotu. Mūsdienās jau vispār vairs nevar ne par ko izteikt savu viedokli, uzreiz būs klāt tādi super viegli aizvainojamie kā nerātnā, kas visur saskatīs apdraudējumu. Par tēmu - es arī bērnībā labprātāk spēlējos ar brāļa mašīnītēm un neliktos ne zinis par savām lellēm. Neviens mani par to nekaunināja un cik esmu runājusi ar cilvēkiem, nevienam psiholoģiski veselam cilvēkam kādas omes domas nav sagādājuši nekādu psiholoģisko traumu. Savukārt tev, nerātnā, novēlu atrast labu psihologu, kurš palīdzēs tev tikt galā ar to, ka tik slimīgi uztver jebkuru viedokli, kurš ir atšķirīgs no tava par jebkuru tēmu un to, ka jebkur saskati sevis noniecināšanu, pazemošanu vai aizvainošanu.

Jo es neesmu cietsirdīgs, patiesībā ļoti pat empātisks.

^ nu, tad Tu esi empātisks idiõts.
RedJasper, atkārtošu vēlreiz, jādomā, šoreiz saprotamāk - dzimumneitrāla audzināšana strādā ar sociālajām dzimumu lomām, ar tām muļķīgajām espektācijām, ko sagaida no konkrēta dzimuma. Dzimumneitrāla audzināšana nemaina bioloģisko dzimumu - Tavs krāniņš nogriezts netiks un paliks pie Tevis.
AP raidījumā runāja par dzimumneitrālu audzināšanu sociālajā aspektā, ne to, ka bioloģiski bērnus padara par viendzimuma, bezdzimuma vai kā tur - kur tāds idiotisms ārpus iedomātu šausmu pasaules pastāv?
.
miegalācis, jebkuru viedokli ir iespējams izteikt, neaizvainojot citus, tai skaitā arī, kā Tu saki, 'jūtīgās dvēseles'.
.
Lovisa, kāda dzīve ir noslēpta no Tevis, m?

miegalācis, jebkuru viedokli ir iespējams izteikt, neaizvainojot citus, tai skaitā arī, kā Tu saki, 'jūtīgās dvēseles'.

Un pirms tam:

^ nu, tad Tu esi empātisks idiõts.

Par kādām vērtībām Tu cīnies?
Tas bija retorisks jautājums, vari neatbildēt, jo neredzu jēgu runāt ar Tevi.

RedJasper, kas tad nu - sabaroju Tevi ar paša zālēm un, izrādās, Tev tomēr negaršo.
Duāla pasaule Tev patīk tikai tik ilgi, kamēr cieš kāds cits, ne Tu, vai tā? >

Grozi kā gribi pasauli, vienmēr kāds cietīs.

.
Apbēdināšu - duāla pasaules kārtība nav vienīgā iespējamā.

Es arī esmu no tiem, kas piekrīt, ka problēma tiek radīta ne no kā. Galu galā kas tad vainas ir sociālajām lomām? Vai tas ir slikti, ja meitene spēlējas ar lellēm, jo kādreiz varbūt būs pašai savi bērni? Vai ja puikas spēlējas ar mašīnām? Vai kāds tāpēc ir izaudzis aprobežots savās iespējās? Bērni paši tiks galā ar to, ko viņi vēlas un kas viņus interesē. Kamdēļ no tā kaut ko īpašu taisīt...

Un, RedJasper, pirms ierados šai tēmā un veltīju Tev nejaukus apvainojumus, Tu paspēji noliegt problēmas esamību, līdz ar to padarot lielākas brūces tiem neredzamajiem un nedzirdamajiem, kurus sāpinājušas uztieptās dzimumu lomas. Manuprāt, dabūji no manis apvainojumus pelnīti.
A ko sliktu nopelnījuši tie bērni, kam gadījušies vecāki, kas savā neapdomīgajā bezsirdībā sāpina savas atvases? Vai sastapušies ar ko tādu citu tuvinieku lokā, skolas vidē - dajebkur?

Pasaule ir tik daudz citu problemu, ka kaut kadas tantes replika par to ka puikas neraud utt skiet sikums, manam puikam ta ir teikusi, es pasmejos un saku ka mans raud un viss. Replikas ir par da jebko, tapec nevajag visu saasinat lidz tam, ka tas nodara nezeligu postu, jo galu beigas tapat sieviete vai virietis pieaugot gerbsies un stradas ka velas nevis ka kaut kada tante teica.

NightSky, a tā tante, kas Tev saka, ka puikas neraud, iespējams, pati ir māte - un tādā gadījumā viņa savu zēnu strostē par bimbāšanu.

Es esmu ieverojusi, ka tadas, kuras piesienas citu berniem, saviem pielauj vel daudz vairak, daudziem cilvekiem patik piesieties citiem un tam ka audzina bernus, un parasti sievietes ir tada vecuma, ka pasu berni jau ir lieli, vispar es ari apzinos, ka vinam ir berni un varbut pielauj daudz kludas, bet daudz un visadas, ne tiesi tikai par tam dzimumam piederosajam lietam... tapec man ari skiet ka ir visadas citas problemas, kas liek piekasities citam matem un berniem.

:-D

RedJasper, kas tad nu - sabaroju Tevi ar paša zālēm un, izrādās, Tev tomēr negaršo.

Var palūgt, lai parādi man, kur es Tevi vai kādu citu personu esmu apvainojis, saucot par idiotu, stulbeni, utttt. Vai izglītības ministru saukt par 'šadurski' ir lamu vārds? Itkā jau jā, bet ar laiku, kad tā būs folklora attiecināma uz nākamajiem ministriem.

A ko sliktu nopelnījuši tie bērni, kam gadījušies vecāki, kas savā neapdomīgajā bezsirdībā sāpina savas atvases? Vai sastapušies ar ko tādu citu tuvinieku lokā, skolas vidē - dajebkur?

Es negalvoju, bet man tādas aizdomas, ka vismaz puse manas paaudzes (30-40gadi) pazīst siksnu, pazīst skolotāju sišanu pa pirkstiem (katrā skolā vismaz 1-2 tādas bija vecā kaluma skolotājas), kā arī pazīst bērnu ņirgāšanos par citiem bērniem.
NU ko mums tagad, gaudot visu mūžu? Tāpat daudzi puiši ir dzirdējuši arī piezīmes par spēlēšanos par ratiņiem vai lellēm. Tas tak ir tik sāpīgs temats tēviem MAČO! Vienu pat tādu zinu jauno tēvu mūsdienās. Un neko. Dzīve iet, neviens bērns nav traumēts.
Ja kādam individuāli ir problēmas un viņš tādējādi tiek traumēts, tad vecākiem pie tā ir jāstrādā,pašiem vecākiem ir jāizglītojas, bērns jāved pie psihologa un jāveic jebkura cita darbība, kas palīdzēs bērnam. Bet tajā vainot visu pasauli ir marasms.
Ja Tev personīgi ir tik daudz bērnības traumas, ka iestājies par visām, tad palūdz palīdzību kādam. Varbūt Tu esi no bērnu nama? Es ticu, ka tā nav labākā vieta, kur bērnam izaugt. Varbūt Tev patēvs sita? Jā ir tādi dzīvē gadījumi un es ceru varas iestādes ar to cīnās un līdzcilvēki ziņo par tādiem gadījumiem, ja pamana. varbūt Tu biji bērns par ko visi ņirgājās skolā, dārziņā vai sētā? Ticu, ka ir daudz tādi bērni. Tāda ir tā nežēlīgā pasaule. Ir krutie, ir apbižojamie. Daži no tā gūst traumu un visu mūžu atriebjas, jebkuram cilvēkam. Pasarg dievs tādam vēl varu iedot. Bet tikpat daudz krutie bērni savu dzīvi pavada gaterī, jo bērnībā bija tik kruti, ka aizmirsa attīstīties tālāk. katram savs liktenis.
Katrā ziņā cilvēks visu savu mūžu ir bijis nežēlīgs. Un tāds viņš paliks visu savu mūžu.

Neesmu pret, jo esmu interesējusies par šo praksi un zinu ko tā sevī ietver un tas nebūt nav tas, ko te lielākā daļa domā.
Bet mans viedoklis ir, ka audzināt bērnu par labu cilvēku ir liela kļūda, dēls ir jāaudzina par lielisku vīrieti un meita par burvīgu sievieti. Pasaulē ir daudz piemēru tam, kas notiek, kad bērnu audzina vienkārši par labu cilvēku - nekas labs, īpaši ģimenes dzīvē tas ir īpaši jūtams.
Protams nerunāju par sievieti virtuvē un vīrieti naudas nesēju. Sieviete in vīrietis ir kas vairāk par stereotipiem, no tiem jāpamanās izaudzināt gan sievieti, gan vīrieti, audzinot tos ar lielu uzsvaru uz to dzimumu, bet bez stereotipu klātbūtnes.

Es negalvoju, bet man tādas aizdomas, ka vismaz puse manas paaudzes (30-40gadi) pazīst siksnu, pazīst skolotāju sišanu pa pirkstiem (katrā skolā vismaz 1-2 tādas bija vecā kaluma skolotājas), kā arī pazīst bērnu ņirgāšanos par citiem bērniem.
NU ko mums tagad, gaudot visu mūžu? Tāpat daudzi puiši ir dzirdējuši arī piezīmes par spēlēšanos par ratiņiem vai lellēm. Tas tak ir tik sāpīgs temats tēviem MAČO! Vienu pat tādu zinu jauno tēvu mūsdienās. Un neko. Dzīve iet, neviens bērns nav traumēts.

Kāds sakars ar gaudošanu? Varbūt daļa no šiem cilvēkiem vienkārši vēlas, lai viņu bērni izaugtu citā vidē, kuru mēģina radīt? Nerunāju par konkrēto bērnudārzu, bet vispārīgi (raidījumu neskatījos, viedokļa nav).
P.S. Par to cik kurš ir traumēts, no malas ir grūti spriest.
P.S.S. Runāšana par problēmu nenozīmē automātiski, ka tā ir visas pasaules vainošana.

Kāds sakars ar gaudošanu?

Nu nerātnā gaudoja....tā aizsvilās dēļ savas galējību domāšanas. Ja kādu jautājumu apskata, tad vienmēr iekāp grāvī un nevis kopainu pēta, bet individuālus gadījumus, kas ir kā izņēmumi no sabiedrības normas...ai, īsāk sakot, tur nav jēgas nemaz spriest. Un lai vai kas, teikums par gaudošanu nebija galvenā atziņa, ko pateicu no sevis.

+ Lovisa, Miegalācis un RedJasper
Vai te ir kāds cilvēks, kurš ar šīm dzimumu lomām ir satraumēts tiktāl, ka nespēj vairs atrast savu vietu dzīvē? Es labprāt iepazītos ar statistiku, kas atspoguļo šo realitāti ārpus manas un citu “vienradžu pasaules”, kā Nerātnā to sauc. Te visi apgalvo, ka pat ja kādreiz no kādas omītes ko norādošu ir dzirdējuši, tad viņi to ir laiduši gar ausīm un wtf būtu no tā sataisīt tādu problēmu.
Nevienam dzimumam nekas automātiski uzspiests netiek (kā piemēram bija kādreiz, kad visiem puišiem bija obligāts dienests, utt). Ja šīs baisās traumas rodas no tā, ka viena tante pateica, ka Tu jau esi liels puika, Tev nevajadzētu krāsot lūpas vai omīte pasaka mazmeitiņai “nāc es Tev parādīšu, kā uzcept gardas kotletes no kā visi vīrieši kritīs gar zemi” tad runa ir par kkādu ekstra vāju garīgo līdzsvaru, kurš ir šī cilvēka problēma, nevis traumējošās sociālās lomas.
Kura no jums ir mamma - mājsaimniece piespiedu kārtā? Kura ir tā satraumēta, ka nespēj brīvi uzsākt darba attiecības šīs vecāku un sabiedrības uzspiestās lomas dēļ?
Nu, c’mon. Mūsdienu realitāte ir tieši pretēja. No sievietes pamatā tiek sagaidīts, ka viņa strādā, audzē karjeru, taisa biznesu, utt, nevis kļūst par māti 20 gadu vecumā. Tās, kuras ir mātes, sagaida BKA beigas un dodas strādāt - viena daļa tāpēc, ka vīrs viens nevar pavilkt izdevumus, otra tāpēc, ka nespēj ilgāk degradēt savu ekskluzīvi ambiciozo būtību.
Cik šeit, forumā ir mammu-mājsaimnieču? Bez sevis vēl esmu ievērojusi tikai Neonu. Un arī savā paziņu lokā - tādas ir ļoooti liels retums. Pat populārākās insta mammītes ir piemērs tam, kā savu biznesiņu vai darbu apvienot ar dārziņā vai skolā ejošu bērnu.
Taču apkārt notiek tāda dzimumu vienlīdzības cīņa it kā kādam ar varu ņemtu kko nost.
Chill down, droši var apstāties un nevajag speciālus dārziņus, kur meitenes neuzrunā par meitenēm un puikas par puikām tikai tāpēc, ka teorētiski pastāv audzināšana, kur puikam atņēma lelli. Pamatā bērni spēlējas ar visu. Ne tikai visas pašas tā esam augušas, bet arī savus bērnus tā audzinām, kā Aether te komentāros jau aprakstīja.
.
Ja vien šīs soc.lomu vienlīdzības cīņas mērķis nav padarīt sabiedrību tādu, kurā vairs nav nevienas pašas sievietes, kura jūtas komfortabli pati audzināt bērnus vai vīrieša, kurš jūtas vīrišķīgi apgādāt ģimeni, jo fakts, ka tādi pastāv jau pats par sevi ir lomas uzspiedošs vai par kādreiz eksistējošām lomām atgādinošs, tad chill down.
Mūsdienu valodā runājot, mājsaimnieces JAU ir minoritāte. Visas citas ir pret šīm uzspiestajām sociālajām lomām ar tekstiem “esmu gudrāka, ambiciozāka un spējīgāka par mājsaimnieci”.
Turklāt, sievietes, kura neskrien algotā darbā un laiku/enerģiju velta bērnam/mājām/vīram/sev/hobijiem dzīve ir daudzreiz pateicīgāka stereotipiem, nekā jebkuras citas mūsdienu vidusmēra sievietes dzīve.
Mājsaimniecei vīrs nav vīrs, bet sponsors. Mājsaimnieces ir neizglītotas, sēž mājās, neko nedara un degradējas. Mājsaimnieces ir neinteresantas, vīri ar laiku viņas pametīs un aizies pie tām ar kurām vismaz varot parunāt par lietām pasaulē un tad viņas paliks vienas bez naudas, nespēs izdzīvot līdz teju vai nomirs badā, utt.
Un tāpat, kā vairumu sieviešu traumē jautājumi par to “vai jau tā kā nebūtu laiks bērniņam?” nomierinieties, arī tādas, kā es saņem jautājumus no sērijas “Tavai meitiņai jau 2 gadiņi (lasīt, dārziņa vecums), Tu vēl SĒDI mājās un netaisies strādāt?”
Ja cilvēks jūtas labi un laimīgs ar savu dzīves modeli, tad tādiem vai šādiem jautājumiem un piezīmēm nevajadzētu aizskart. Nu, mani neaizskar, katrā ziņā.
Ja es būtu tik garā nestabila vai ar milzīgu uzmanības deficītu, tad varbūt arī varētu piefantazēt savai personai minoritātes, kas tiek aizskarta ar neērtiem jautājumiem, statusu. Bet tikpat absurdi, cik man tas šķiet, man absurda izskatās arī šī cīņa par sociālo vienlīdzību starp dzimumiem, kura dabā praktiski nepastāv vai, ja pastāv, tad tādā formā, kas veselam cilvēkam nav pamanāma un problēmas nerada.
.
Taču, ja ir runa par to, ka sabiedrība lielās masās netolerē tādus, kā Maijas spicpapēdīši jūras malā, tad tur pat nav runa par absurdo ideju par apspiestu brīvību izvēlēties dzimumu, jo "vispirms piedzimstam par cilvēku, nevis vīrieti vai sievieti”, bet gan par psiholoģiskām problēmām, kuras, starp citu, arī tolerē arvien vairāk. Turklāt bieži tie ir fetiši taisni uz mēģinājuma pievērst uzmanību bāzes.
Taču tādi kā Nerātnā aiz savas bezizmēra tolerances drīz sāks raudāt par to, ka viņš tiek diskriminēts, jo diskusija ir mazāk aktīva, nekā citas, stereotipiski normālo un tumsonīgo lietotāju veidotās diskusijas.