Dzimumneitrāla audzināšana

kapteine

Bērns nav vainīgs, ka redz divas dāmas tā izlēma. Viņām nav tiesību izlemt bērna vietā vai viņu apmierina vai nē augšana ģimenē, kur ir divi tēti, vai divas mammas. Nevajag pasaules uzbūvi mānīt - cīnies kā gribu, bet ir vīriešu dzimta un sieviešu dzimta un viņi vairojas savā starpā un audzina to, ko spēj saražot. Bet šī ir cita tēma, kurai es tikai norādīju, kurām personām šī problēma ir visticamāk svarīga.

stellaglmr, tas ko tu tur esi sarakstījusi, ar dzimumu tur maz sakara, tās jau ir citas problēmas.

Labāk, lai bērns aug ar divām mammām vai diviem tētiem nekā ir nelaimīgās ģimenēs, kur tiek mocīti, sisti, nemīlēti.

RedJasper, bērns nav vainīgs arī par to, ka viņu pamet vecāki bērnu namā vai, ka tēvs aiziet tālēs zilajās vai, ka mamma aiziet vai, ka vispār kaut kas notiek un viņam nav vecāku. tavuprāt, labāk ir, lai bērns aug bērnu nama vidē, kur tā ir nereāli toksiska vai tur, kur ir divi mīloši vecāki, neatkarīgi no dzimuma?
atvainojos par aiziešanu beztēmā, bet mani ļoti kaitina nostāja, ka viss mainās homoseksuālu cilvēku dēļ. muļķības, viss mainās, jo cilvēki paši mainās - uztvere, vērtības. ja tev tas nepatīk - tas ir atļauts, bet, manuprāt, tev nav tiesību izteikties nicinoši par cilvēkiem, kurus tu nezini, bet spried par viņiem tikai dēļ tā, ka viņiem atšķiras orientācija.

Štrunts par tām lellēm un mašīnām, bet nēsāt kleitas un svārkus čalim , manuprāt, gan nav ok. Tāpat , kā lietot kosmētku u.c meiteņu lietas. Principā es neatbalstu dzimumneitralitāti, bet man ir vienalga ko citi dara ar saviem bērniem un kā tos audzina , līdz brīdim kamēr tas neietekmē mani

kapteine
Tieši tā, nenovirzāmies no tēmas, pat ja kaitina kāds viedoklis.
Šeit daudzi lieliski pateica savu viedokli, ko uzskatu par dominējošo sabiedrībā.
Starp citu, arī es esmu bērnībā vilcis sieviešu drēbes - spēlējoties. Kas var būt smieklīgāk par mammas augstpapēdeņu nēsāšanu. Man šķiet visi tā ir darījuši. Un neviens ne vienu nav kauninājis, vai sitis, vai pēris par to. Un protams uz ielas normāls puika kleitiņā arī neies. Bet ja kāds iet, tad noteikti problēma ir citur, un tā ir jāapzinās, nevis jāpasaka, mums ir skaista dzīve ar dzimumneitrālu audzināšanu. Un tikai tad, kad gudrs ārsts pateiks, ka Jūsu retais gadījums ir vīrietis ar daudz sievišķajiem hormoniem, vai pretēji, tad variet uzskatīt, ka tas Jūsu bērna gadījumā ir normāli. Bet tikpat labi aiz moderniem minoritāšu saukļiem, Jūsu bērnam galvā ir novirzes dēļ sabiedrības attieksmes, dēļ vecāku uzvedības vai jeb kā cita, kas varbūt Jums liekas normāli, bet bērnam rada traumu.

Lielās ažiotāžas dēļ noskatījos Aizliegto paņēmienu.. Nu, ko lai saka, nebeidzu brīnīties, kāpēc Skandināvijā cilvēkiem ar daudzām foršām lietām patīk krist tik nejēdzīgās galējībās (vienalga, vai tās būtu cilvēktiesības vai bērnu audzināšana).
Ideja pamatā man liekas visnotaļ ok - puikas var spēlēties ar lellēm un sievietes var strādāt par smago mašīnu vadītājām, ja tas ir viņu aicinājums un vēlēšanās, bet nu "ono" dzimuma lietošana, kleitu valkāšana puikām, utt. man liekas marasms.
Bet es šajos feminisma jautājumos esmu laikam jau diezgan vecmodīga. Jā, es atbalstu sieviešu tiesības vēlēt, ieņemt augstus amatus, saņemt līdzvērtīgu atalgojumu, utt., bet tai pašā laikā es ļoti ceru, ka Latvijā neizmirs vīriešu galantums un elementāra pieklājība - palaist sievieti pa priekšu, pasniegt mēteli vai nest smagus iepirkuma maisus. Man patīk justies kā sievietei un neuzskatu, ka tas jebkādā veidā pazemotu vai noniecinātu sievietes.

Tas viss ir tikai sākums, tas ka tiek parādīts, ka meitenes var spēlēties ar puišu mantām un zēni ar lellēm, tas man pat liekas notiek visos bērnu dārzos un par to neviens paniku neceļ. Bet šis viss, jau kā kategorija - bezdzimumu bērnu dārzs jau tiek kā sēkla iesēta turpmākām darbībām, nevar jau visu samazgu uzreiz gāt virsū publikai, publika sākotnēji ir jāpieradina pie domas un tad var tikai veikt pārējās darbības, es tiešām brīnos, ka ir cilvēki, kuri to neredz un nesaprot.
Par feminsma tēmu neizteikšos, esmu jau paudis savu nostāju citās diskusijās.
Bet kā saka - But in the end of the day there are no feminists on sinking ships. Ar to, manuprāt, viss ir arī izteikts.

Vai šie vecāki saviem bērniem liek arī dzimumneitrālus vārdiņus? Jeb ar puikas/meitenes vārdu (atbilstoši dzimumam) jau uzliek zīmogu, kā bērnam būs dzīvot? Vai ielikt puikas/meitenes vārdu nav bērna tiesības izvēlēties savu dzimumu aizskaroša prakse, ko dzimumneitrāla audzināšana dārziņā vairs nevar izlabot? Man šķiet, ka būtu jāiet ielās pacīnīties pret stereotipu māktajiem, tumsonīgajiem un uzspiedošajiem vecākiem, kuri neliek dzimumneitrālus vārdus un neuzrunā savus bērnus dzimumneitrāli, bet sarunvalodā piemēro vīriešu un sieviešu dzimtes.
Tajā pašā laikā - ja arī ieliek unisex vārdu un audzina dzimumneitrāli, tad vai nav tā, ka šie vecāki uzspiež saviem bērniem savu alternatīvo ideoloģiju un kavē sava varbūt veselīgi un atbilstoši dabai augošā puikas tieksmi pēc vīrišķā un meitenes tieksmi pēc sievišķā?
Iespējams esmu aprobežota, bet man liekas, ka tas viss jau iet par tālu. Daba ir daba. Bērni rodas tā, kā viņi rodas un šajā rašanās formulā ir divi dzimumi, kuriem katram ir savs organisms ar savām funkcijām un darbību pakārtotu atbilstoši tām. Vecāki, kuri vēlas ignorēt to un pasargāt bērnus no šīm patiesībām, manā skatījumā ir tādi paši šiziķi, kādi man šķiet reliģiozie vecāki, kuri, ticēdami tam, ka visu vēro un vada Jēzus Kristus, audzina bērnus, viņus izolējot no realitātes.

Ļoti piekrītu Jēga komentāram!

Pašai aug meita, kurai šobrīd ir bērnudārza periods. Bērnudārzā nav speciāli izdalīts, ar kādām mantām kurš grib vai drīkst spēlēties - katrs bērniņš spēlējas ar to, ar ko vēlas. Par apģērbu... hmmm... tādā vecumā (1-3 gadi) manuprāt, ir svarīgāk, lai tam mazajam ir ĒRTI iepazīt pasauli sev apkārt, līdz ar to - es, piemēram, vispār neiespringstu uz sevišķu kleitu vai svārku uzspiešanu savai meitai, jo rāpošanas laikā un sperot pirmos soļus viņai bija grūti (un pat reizēm bīstami) valkāt kleitas (var uzkāpt malai un tādējādi nokrist uz sejas...). Tagad viņa pati dažkārt speciāli pieprasa kleitu vai princešu svārkus, bet citreiz kategoriski nepiekrīt tos vilkt. Aŗī mantu izvēle ir pakārtota noskaņojumam un, būsim godīgi - mantas nesastāv tikai no lellēm vai mašīnām! Ir pilns ar "unisex" tipa attīstošajām rotaļlietām, bet tas jau uzreiz nenozīmē bezdzimuma/dzimumneitrālu audzināšanu.
.
Un vispār, es ar prieku vēroju kā viņā dabiski attīstās gan vēlme apmīļot un apčubināt savas lelles, lāčus un citus zvērus, vizināt tos ratos, likt gulēt, gan, kā viņa var spēlēt futbolu ar tēti, skriet pa pagalmu, meklējot kokus, akmeņus u.t.t., braukāties ar mašīnām, jūsmot par lidmašīnām u.t.t. VIŅA IEPAZĪST PASAULI, bet dzimuma identitāte lai nāk pati no sevis pakāpeniski. Tādēļ vien, ka kāds jūtas apspiest nezuskatu, ka būtu tagad visi jau no mazotnes jāpadara par sevi dzimumiski neidentificējošām būtnēm. Nu, tā, piedodiet, tā daba nefunkcionē...

Man šķiet, ka tas viss ir jau par tālu aizgājis un aizies vēl tālāk diemžēl. Jā, ir labi, ka ir vienlīdzība starp puiku un meiteni vai sievieti un vīrieti tādā ziņā, ka neviens netiek vērtēts augstāk vai zemāk tikai tādēļ, ka ir attiecīgā dzimuma pārstāvis. Bet, lai to bērnam iemācītu, nav taču vajadzības tik nenormāli pārspīlēt. Pietiktu, ja ļautu bērnam spēlēties ar ko viņš grib - ar lellēm vai mašīnām vai vienalga ko un nekaunināt viņu par to. Bet aizliegt pat meitenei spēlēties ar lellēm (jo tev taču nav jāuzvedas obligāti kā meitenei tikai tāpēc, ka tu esi meitene) vai lasīt grāmatas par Pelnrušķīti vai princesēm vai supervaroņiem vīriešiem vai runāt ar draudzenēm par smukām drēbēm, nu kā to var nosaukt par kaut ko normālu un pieņemamu? Tā taču arī ir uzspiešana. Principā tiek uzspiests, ka atzīt, ka tu jūties kā meitene, ja esi meitene (un tas pats ar puišiem), ir pat apkaunojoši un tā darīt nevajag, jāuztver sevi kā bezdzimuma būtni.
Mani tiešām biedē, kur tas viss aizvedīs. Sievietes uzvedīsies kā veči un vīrieši kā sievietes. Lai gan tas jau tagad tā ir. Tas ir ļoti ļoti skumji. Es esmu sieviete un gribu justies kā sieviete un gribu attieksmi kā pret sievieti no vīrieša. Bet šķiet, ka drīz tas jau būs noziegums vīrietim uzvesties kā džentlmenim attiecībā pret sievieti.

Tajā pašā laikā - ja arī ieliek unisex vārdu un audzina dzimumneitrāli, tad vai nav tā, ka šie vecāki uzspiež saviem bērniem savu alternatīvo ideoloģiju un kavē sava varbūt veselīgi un atbilstoši dabai augošā puikas tieksmi pēc vīrišķā un meitenes tieksmi pēc sievišķā?

Un pretēji ir neveselīgi? Nu, gan interesanti. Tieši par šādu tumsonību arī runāju savā iepriekšējā komentārā.

stellaglmr, ja nupat mēs jau aizejam tādā galējībā, ka sievietei just sevī tieksmi būt sievišķīgai (attiecīgi - vīrietim - vīrišķīgi) ir pretdabiski, un visi, kas šādi jūtas un dzīvo pēc šādas pārliecības ir tumsoņas, tad man tiešām gribas citēt to diezgan populāto frāzi: "apturiet zemi, es gribu izkāpt!!!"

Man vairāk šī brēka saistās ar vētras celšanu ūdens glāzē. Jo tomēr ir atķirība starp /sex/ dzimumu ( fiziloģiski) un /gender/ dzimti ( sociāli), ko ļoooti...ļoooti daudzi nenodala.:-D LV žurnaļugas jo īpaši.:-D
Par gender neutral audzināšanu thumbs up, es domāju dārziņos tagad tā nav problēma, salīdzinājumā ar to kā bija manā laikā, t.i. 90to beigas. Parasti tas velns nav tik melns kā to mēdz pasniegt.:-D

Bērnu saukšana neitrāli - padarot tos bezdzimumu būtnēs, manuprāt, nav ok.

Ja dzimumneitrāla audzināšana nozīmē ļaut meitenēm spēlēties ar mašīnām un valkāt bikses, izrādās, man ir bijusi ļoti progresīva ģimene un mani ir audzinājuši dzimumneitrāli. :-D Nezināju, ka kādam ir bijis citādi. Runājot par Eiropu, sevišķi postpadomju telpu, kur agrāk sievietes traktoristes nebija nekas neierasts. Es nerunāju, protams, par Āzijas valstīm.

Vispār, mēs pielietojam šo metodi, kur bērnus saucam bezdzimuma formā:
"Pabarošu bēbīti"
"Bērniņ, panāc šurp"
"Cik jauks zīdainis"
Problēmu nav....non gender atbalstītāji atslābst....Ar mums viss kārtībā!!!! Savādos bērnudārzus nevajag.

Man gluži vienkārši šķiet, ka mūsdienās cilvēki ir tik izslāpuši pēc uzmanības, ka jau vājprātā publiski cīnās pret problēmām, kuras paši izdomā un uzpūš no ļoti retiem izņēmuma gadījumiem sabiedrībā.

Bērnībā spēlējos daudz ar ūdenspistolēm, rāpos kokos utt. Neatceros, ka kāds to būtu pārmetis..
Bet nesajūsmina doma laist dārziņā atvasi, kurā ir grāmatas par puisīti, kas ģērbjas kleitā.. kur meiteņu vēlme spēlēties ar lellēm tiek uztverta bezmaz ar aizdomām. Meitenēm taču patīk kopēt mammas, ņemt rokās savas lelles (bērniņi).. rūpēties utt.
AP raidījumā ļoti patika psiholoģes viedoklis.
Problēma jau nav bērnos. Bērniem nav aktuāli satraukties par homoseksualitāti utt. Kāpēc viņiem priekšlaicīgi jābāžas ar šīm tēmām?
Es drīzāk atbalstītu jauno vai topošo vecāku izglītošanu šajos jautājumos (galu galā no viņiem nāk tā lielā neiecietība).. bet bērniņiem, lai ļauj mierīgi izzināt pasauli un baudīt bērnību :)