Klases sakopšana

Pamatskolā bija dežūras virtuvē- nedēļa brīva no mācībām. Un bija dežuranti klasē katru nedēļu, kas saceļ krēslus augšā, aplej telpaugus un notīra tāfeli. Ar tām puķēm bija kā bija, visbiežāk pārlietas vai aizkaltētas, rezutlātā pārsvarā nīkulīgais un dzeltenas (ko nu bērni daudz saprot no telpaugiem), tāpēc izskatu, ka to tomēr arī vajadzēja darīt skolotājai vai apkopējai, kas vēlāk vakaros nāca mazgāt grīdas.
Vidusskolā vajadzēja nākt vasarā mazgāt telpas pēc remonta.
Jā, uzskatu, palīdzēšana virtuvē, sekošana savai klasei ir Ok, bet ne ārpus mācību laika skolas mazgāšana, tam ir apkopēja, kam gan jau valsts pagaidām var samaksāt to nelielo algu. Galu galā bērnam pietiek pienākumu- mājasdarbi, pulciņi, savas istabas uzturēšana kārtībā uc.

Katrs pats izvēlas par ko un, kur strādāt. Ja uzņēmumi pelna miljonus, vai visi darbinieki saņem vismaz tūkstoti?

Aizmirsu, vēl bija katru gadu lielā talka pavasarī, protams, skolas apkārtnes sakopšana. Domāju, pilnīgi pietiekoši. Kaut kad bija laiks, kad pacēlās jautājums par skolas mazgāšanu, bija lieli protesti un apkopējas baidījās zaudēt darbu, tā arī norima.

Viena skolotāja puķes vienā kabinetā apliet uzticēja tikai sev un vienai no apkopējām, viņa puķes ļoti mīlēja un otrai apkopējai neuzticējās, nezinu kāpēc. Otrā telpā bija puķes, kuras drīkstēja apkopt dežuranti skolnieki vai kolēğes skolotājas vai kāda no abām apkopējām.

Oho, katrs pats izvēlas kur strādāt? Ja tas būtu iespējams, mums crappy jobs nestrādātu čupa mağistru un one coin jobs doktoranti, vēl par apkopēju izvēles iespējām pafilozofēt.