Klases sakopšana

Es nesaprotu, kāpēc te dažas, ekhem, Dārta. uzpūš no mušas ziloni? :-D
Lielākais absurds ko esmu dzirdējusi, ka ja 1x gadā bērni iztīra klasi tad tas uzreiz ir bērnu izmantošana savā labā :-D:-D
Ak jel..man skolas laikos arī bija dežūras. Savas dežūras laikā notīriju tāfeli, iznesu miskasti lejā, izslaucīju klasi un gāju mājās. 10 min darbs. :-D
Ģenerāltīrīšanas mums bija 1x gadā. Kad patiešām mazgājām apķēpātās sienas, plēsām košlenes salipinātās un slaucījām putekļus. Tas bija varen jautrs pasākums, jo tajā dienā pat stundas nenotika.
Neiet runa par to ka ar zobu birsti jāberž podi, logi jāmazgā un katra sprauga ar zobu birsti jāizberž, bet gan niecīgi darbiņi klases sagatavošanai apkopei. Tur ir atšķirība starp śīm 2 lietām

Es laikam piederu pie tās briesmīgās, slinkās, izlutinātās paaudzes, pie "nabaga bērniņiem", kuriem vairs neliek ne skolas telpas mazgāt, ne palodzes berzt, ne putekļus slaucīt. Nē, kādā 5.klasē rudenī lika daļai klases grābt lapas skolas teritorijā, bet tas bija kā soda mērs tiem, kurus pieķēra bastojot stundas vai pīpējot, tā kā to neskaitīšu.
Un mans viedoklis arī ir tāds, ka uz skolu dodas, lai mācītos, nevis šrubētu telpas. Ir jāiemāca elementāri sakopt savu darbavidi un aiz sevis atstāt kārtību, bet grīdu slaucīšana un mazgāšana ir apkopēju darbs un pienākums. Skolai nav jāmāca tas, kā turēt slotu, to cilvēks iemācās vai nu ģimenē, vai pats. Es gandrīz visus savus tīņu gadus biju sušķīga un ļoti slinka uz uzkopšanu, nepalīdzēja ne tas, ka mājās vienmēr valdīja tīrība un kārtība, ne tas, ka vecāki cītīgi centās ieaudzināt tieksmi uzkopt māju. Un ziniet? Nebūtu palīdzējusi arī kaut kāda obligātā klases uzkopšana skolā. Vēlme uzturēt savu dzīvesvietu tīru un kārtīgu atnāca pie manis kaut kā dabiski, kad sāku dzīvot patstāvīgi un sapratu, ka daudz patīkamāk ir uzturēties svaigā, sakārtotā mājoklī. Ārpus mājām gan mēslojusi neesmu nekad, arī savu darba vietu vienmēr uzturu kārtībā.
Cilvēkam, kas pa dzīvi ir nelabojams netīrelis, arī piespiedu klases izslaucīšana neko neiemācīs un nepalīdzēs.

Nu par Dartu nav ko brinities vina vienmer runa pilnigas stulbibas! To tacu sen visi zin:-D;-)

Bet par jauno paaudzi nebrinos pat elementaru info nemak google sameklet ka zinam kur vel tafeli notirit vai klasi uzkopt:-Dv

Neuzskatu to par paverdzināšanu, bet gan normālu lietu, ka skolēni iesaistās skolas kārtības uzturēšanā. Pati arī skolas laikā gan tīrīju klases, tāfeli, slaucīju grīdas, braucām lasīt akmeņus, grābām lapas, vasaras brīvlaikā (kādas šausmas, ai, ai) ravējām puķu dobes un sakopām apkārtni. Gabals nav nokritis, neuzskatu, ka mūs toreiz īpaši mocīja. Jā, bija reizes, kad pukstējām, jo nebija vēlmes ko darīt, bet kopumā pēc tam bija forši padarīta darba sajūta un pozitīvas emocijas, kā arī kaut par drusciņu saliedējās visa klase. Nav jāstaipa nez kādi akmens bluķi, ka tas rada kādu kaitējumu veselībai.

Atbalstu , man tas asociējās ar mācību gada beigām , es labāk solu notīru un putekļus noslauku un 12.00 esmu brīva , nekā sēžu un mācos līdz 16.00. Lai gan atceroties sevi , baigi haltūrējām :-D:-D

aizveriet muti, pabiras, skola ir domāta, lai mācītos zināšanas, nevis braukātu ar slotu pa klases telpu vai gaiteņiem, krautu malku, ietu kopgaldā. jūs no Brežņeva laikiem vismaz vai kā?
ja kāda nespēj izbraukt ārā no atpalikušas valstiņas (psrs) un/vai aizpagājušā gadsimta pagasta skolas domāšanas -- man žēl jūs.

Manuprāt, būtu forši, ja klases telpu skolēni palīdzētu iekārtot un uzturēt tādu, lai viņi tur ar prieku uzturētos. Tāpat būtu forši, ja katrai pamatskolas un vidusskolas klasei būtu sava kaut neliela telpa, kura ir tikai konkrētajai klasei. Lai šajās klasēs/telpās ir sēžampufi, galda spēles, daudz dažādi augi, grāmatas, kuras varbūt paši skolēni atnes no mājām, lai citi var izlasīt u.tml. Tāpat tur varētu būt ūdens vārāmā kanna, kafijas, tējas uztaisīšanas opcijas, katram sava krūze, cepumu trauks, kuru katrs uz maiņām papildina utt.
Un šādu telpu klase būtu ieinteresēti uzturēt tīru, kārtīgu un mājīgu. Taču neatbalstu ideju par kaut kādu kopīgo klašu (kur dienā atnāk 10 dažādas klases), gaiteņu u.c. telpu tīrīšanas likšanu skolēniem.

Man savukārt , žēl ka kādam skola ir vieta kur tik grāmatas jāvirina. Man skola asociējas ar otrajām mājām . Daudz vairāk atbalstu šādas talkas , nekā, piemēram, skolas formas...

Mēs arī tīrījām klasi, dežurējām gaiteņos, garderobē, virtuvē, vācām atkritumus no meža, kur sporta stundās gājām skriet. Neatceros, ka kāds būtu pret to iebildis. Klases tīrīšana vienmēr izvērtās jautra. Uz dežūru virtuvē visi gribēja tikt, jo tajā dienā nebija jāapmeklē stundas.
Par sevi varu teikt, es bērnībā mēdzu tukšus konfekšu papīriņus un čipsu pakas iemest krūmos, ja miskastes tuvumā nebija. Zināju, ka tas nav labi, bet bija vienalga, līdz brīdim, kad pašai bija mežā tās drazas jālasa.
Nezinu, vai visiem tas ko iemāca, bet biju pārsteigta, kad savā bijušajā darbā daudzas meitenes ap 18-20 gadiem nevar ne aiz sevis krūzi nomazgāt, pat ne aiznest to līdz izlietnei, ne pacelt papīra dvieli tualetē, ja tas netrāpa miskastē un nokrīt uz zemes.

ATCEROS TO KĀ MURGU! #
Pirmkārt tāpēc, ka nekad jau netika doti kvalitatīvi līdzekļi un viss aprīkojums - atceros, ka lika berzt grīdas no pleķiem, iedeva to "skaidru", " Dzidru", vai kā to pastu sauc, taču man uz rokām ir ekzēma. Protams, ka cimdi netika iedalīti, vien svamme. Atceros tas nežēlīgas sāpes pēc tam, jēlo ādu un dedzināšanu, ka nākamajā dienā pat uz skolu negaju. Man vispar ka alerģiskām cilvēkam vajag ļoti specifiskus tīrīšanas līdzekļus - bez smakam un pārējā, bet skolas jau neviens vecākiem nepajautā, pret ko bērns alerģiska, kādus līdzekļus var izmantot.
PLUS tie dežūras biedri -atceros mazakajas klasites mums bija huligāns pulka, kuru pēc tam ielika kolonija (paldies Dievam),. Dežūras tika veidotas no skolotājas puses pa pāriem. Man vienreiz iekrita klases tīrīšanas dežūra ar to huligānu. Visi klasesbiedri sen prom, skolotāja arī, savukārt tas puisis ieslēdza mani klase un sāka uzmakties, nogāza zeme un mēģināja izgerbt (mēs gājām kāda 4 klase, viņam smagas problemas bija). Paldies Dievam atbrauca mans tētis īstajā brīdī pakaļ un dauzijas pie durvīm, es nezinu ka tas būtu beidzies. Teiksim tā, mans tētis to sīko pretekli gandrīz nosita.
Ir tik daudz faktoru par ko neaizdomajas cilvēki, bērni nav lētais darba spēks un bieži nevar dažādu iemeslu dēļ šrubēt citu sudus- laikā trūkuma dēļ vai veselības problēmu del. Piekrītu, ka tāfele jānoslauka, krēsli jāpaceļ, lai apkopējā var iztīrīt, bet ne jau grīdas un logus mazgāt.

Mums pamatskolā vasarās bija "Lauciņš", kur mēs strādājām skolas dārzā, lai ražu izmantotu skolas kopgaldam. Bija liels ābeļdārzs, stikla siltumnīca un sakņu /puķu dārzs, kur pat kaņepes auga bioloģijas kabineta papagaiļiem. Es vairs neatceros, bet darbi vasarā bija, sākot no 6.lidz 9.klasei. Rudenī un pavasarī bija viena stunda, kur mēs tad devāmies sēt, iekopt utt. Vasarās, ja bijām nosūtīti uz laukiem pie omes, tad doties atpakaļ uz "lauciņu" bija iespēja satikt draugus.
Kad bioloģijas skolotājs nomira, tad viss pajuka. Bet dārzkopībā iemācīja daudzus knifiņus. Un bioloģija bija mans mīļākais priekšmets, kur arī valsts līmenī bija rezultāti.
Klases telpu arī vajadzēja uzkopt, laikam sākot ar 7.klasi. Dežūrējām pa pāriem.
Protams, ka ka tās bija padomju laiku "paliekas", jo pirms 90.gadiem tā bija norma. Nu tad mums, 90.gadu sākuma skolas bērniem Latgalē , varas maiņa tik ātri neatnāca.
Klases mazgāšanas tradīcija man liekas pārspīlēti nevajadzīga...

aizveriet muti, pabiras, skola ir domāta, lai mācītos zināšanas, nevis braukātu ar slotu pa klases telpu vai gaiteņiem, krautu malku, ietu kopgaldā

Skumji, ka ir tik aprobežoti uzskati. Nedomāju, ka skola ir tikai zināšanu ieguves vieta, tā ir arī vieta, kur iemācās sadzīvot ar citiem cilvēkiem, rast kompromisu, pilnveidot sevi, uzņemties atbildību par saviem pienākumiem, tai skaitā arī par apkārtējās vides sakopšanu.

Manuprāt, būtu forši, ja klases telpu skolēni palīdzētu iekārtot un uzturēt tādu, lai viņi tur ar prieku uzturētos. Tāpat būtu forši, ja katrai pamatskolas un vidusskolas klasei būtu sava kaut neliela telpa, kura ir tikai konkrētajai klasei. Lai šajās klasēs/telpās ir sēžampufi, galda spēles, daudz dažādi augi, grāmatas, kuras varbūt paši skolēni atnes no mājām, lai citi var izlasīt u.tml.

+++

Manuprāt, būtu forši, ja klases telpu skolēni palīdzētu iekārtot un uzturēt tādu, lai viņi tur ar prieku uzturētos.

Skola jau ir otrās mājas un dažkārt birojs. To vidi jau nevajag audzināt iekšā, pašiem ir jāsaprot. Nez vai skola gan būtu īstā vieta, kur būt, lai gan tas atkarīgs no pašiem bērniem.... Ne jau vecāki ies mazgāt skolā sienas un dzēst bērna vietā tāfeli, nav tak nekāds bērnudārzs vairāk, pieauguši cilvēki.

Lion, man ļoti žēl. ka Tev nācās, ko tādai piedzīvot. Manuprāt, neatkarīgi no tā - dežūrē vai nedežūrē - no pieaugušu cilvēku puses bija ļoti neapdomīgi atstāt divus bērnus (sanāk laikam ap 10 gadus veciem) vienus, pilnīgi bez nekādas uzraudzības. Ok, mēs arī tikām atstāti vieni, bet ne pilnīgi - skolotāja ik pa laikam tomēr pabāza galvu, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā. Tā pat arī alerģija - mūsu skolā, kas tāds noteiktu būtu ticis ņemts vērā. Tava pieredze tiešām ir nejauka, un tā tam tiešām nevajadzētu būt.

Man jau šķiet , ka skolēnam ir mute un arī tīrīšanas darbi nenokrīt kā sniegs uz galvas . Līdz ar to ja cilvēks zin , ka ir kādas alerģijas , primāri jau būtu pašam sevi pasargāt

Wee, bet mēs jau nezinām vai autore vai viņas vecāki ko teica vai nē. Otrs, viņa bija bērns un tā “jau pašam sevi būtu jāpasargā” ir diezgan nosacīta - diezgan atkarīga tomēr no pieaugušā.

Wee, man bija 10 gadi, kā es varēju zināt par konkrētu tīrīšanas līdzekļu rekcijām uz manas ādas un vēl kaut kādu vārdu ekzēma? To, kāpēc man āda vislaik niezēja, un kāds tam ir iemesls, uzzināju tikai pusaudža gados, kad pati jau biju spējīga pietiekami domāt un saprast, ka līdz asinīm nokasitas rokās nav norma. Un pat ja es zinātu, ka man ir šāda ādas problema, kā pie velna bērns 10 gadu vecuma var zināt, ka, redz, ar tīram līdzekli x viņš grīdas var berzt, bet ar y nevar. Es joprojam vel iepazistu savu slimību arī tagad, atrodot daudz ko, no ka alerģija,kur vēl 10 gados to saprast,.kad es nezināju, kas vispār ir vārds alergija. Nebija jau arī taaa, ka skolas bija bezgalīgs šīs tīrīšanas līdzekļu piedāvājums -kas bija, to izmanto, nemaz nerunajot par to, ka katram bērnam vecāki būtu uzrunāti ar jautājumu, vai viņi vispār drīkst tādus ņemt rokās.

Nu bet tad vecākiem par to jāpadomā. Skolotāja taču nevar zināt visu bērnu kaites.
Mums šādas situācijas parasti risināja skolas māsiņa