Arī uzskatu, ka tāda kārtība ir pilnīgi normāla un vajadzīga. Es nerunāju par to, ka bērniem vajadzētu mazgāt gaiteņus, sist naglas, krāmēt malku vai iztukšot atkritumu urnas visā skolā, taču zināmas lietas (piemēram, tā pati tāfeles notīrīšana, klases izslaucīšana, dežūrēšana gaiteņos) ir pilnīgi normālas prasības no kurām nez kāpēc te cenšas uztaisīt nez kādu verdzību. Manā laikā klase tika tīrīta, gruži savākti, tāfele noslaucīta un arī padežūrēts starpbrīžos, bet neatceros, ka būtu par to sūdzējusies. Tieši otrādi - manuprāt, tādas lietas dod zināmu disciplīnu un arī daudz ko iemāca. Kaut vai to, ka, ja piemētāsi klasi pilnu ar papīriem, pašam pēc tam nāksies savākt. Ja joņosi pa skolas gaiteņiem kā nelabais, tad dežurants liks piecas minūtes pastāvēt mierā. Un nākamreiz varbūt vairs negribēsies zibens ātrumā skriet pa gaiteņiem, apdraudot savu un citu drošību. Loģiski, ka tad, ja nekas no visa šī netiek mācīts, izaug eksemplāri, kuri uzskata, ka viņu kafijas tasītes līdz izlietnei jāaizgādā apkopējai, drupačas no galda jānoslauka apkopējai un visādas citādas šmuces arī jāsatīra apkopējai, jo viņai par to, redz, maksā. Atšķirība starp mani un tādiem cilvēkiem ir tā, ka uzskatu, ka tas ir tikai pašsaprotami, ka aiz sevis jāsavāc, neskatoties uz to, ka ir citi, kuriem par to teorētiski maksā. Man personīgi būtu kauns, ka manas krūzes, maizes drupačas vai tualetē uz grīdas nokritušais tualetes papīrs būtu jāvāc citam cilvēkiem, kurš, lai arī strādā par apkopēju, tomēr nav apkalpojušais personāls tiem, kuri ar kārtību uz jūs.
209
