Klases sakopšana

Vienīgais ko man tāda klases uzkopšana iemācīja, ka tā var ļoti labi izmantot lēto darbaspēku.

Sveika. Cik atminos skolas laikus, tad bija grafiks, pēc kura vajadzēja satīrīt klases, bet kā gan tas notika šādi... Slaukam vienā vietā un aiz skapja -darbs pabeigts. Reāli jau neviens īsti neuzkopj tās klases, jo bērni jau tikai saceļ augšā krēslus un pazūd uz nākamo stundu un klasi. Ja tā ir pēdējā stunda, tad cita lieta, dažs labs kaut ko saslauka uz ātro, jo bērni jau grib ātrāk mājās tikt un tādēļ tā klase paliek tāda, kāda tā patiesībā bija pirms tīrīšanas.
Es vēl atminos tos laikus praksē, kad notika vēl stunda, tikmēr es paņēmu slotu un kā jau pieadis un pedantisks uz kārtību, tā visu cehu izslausiju, ka učene piebilda, ka ar slapju vairāk nevajadzēs, jo ir tik tīrs, ka savu atspulgu var ieraudzīt.
Pie kids tēmas, tad kārtība toreiz bija tāda, ka klases vecākais nosaka to, kuru dienu kurš gribēs slaucīt to klasi, bet mūsdienās pašiem bērniem būtu jāizrāda kaut mazliet inacitīva sakārtot klasi un uzturēt visu tīru.
Mācīt? Neredzu tur iemeslu mācīt tādas lietas, tas tomēr nav nekāds bērnudārzs, tā ir skola un, ar savu kārtību, noteikumiem, grafiku.

Notīrīt tāfeli stundas beigās, sakārtot aiz sevis, savākt savus papīrus un sacelt krēslus dienas beigās - jā. Bet uzskatu, ka slaucīt un mazgāt telpas un virsmas vajadzētu apkopējai.

Pamatskolā mācījos skolā, kur bija tāda stulba kārtība - pēc stundām vienam "dežurantam" bija jātīra tāfele, jāmazgā grīda, jānes ārā miskaste, jāslauka putekļi no soliem, palodzēm, utt. Žurnāla kārtībā tas bija jādara visiem. Radās jautājums, kam vispār domātas apkopējas tādā gadījumā?

Radās jautājums, kam vispār domātas apkopējas tādā gadījumā?

Mums apkopējas tajā laikā kopa gaiteņus, trepes, bibliotēku un tā, klasēs iekšā negāja.

Muslaikos ta bija. Dezurejam.pa 2 bet liwlakoties vel kads pieteicas. Izvertas vienmer varen jautrs pasakums. Izdarijam visu kartigi un atri tacu klase vel ilgak tusejam.(l)
.

Bet mes vispar nebijam slinki. Rokas no pakalas ara neauga. Kaut kada klase menesi lotosa vieniba obligati jaatsrada. Mazu bet algu sanemam
Kopam grizinkalna parku, pedeja diena katra klase uzstajas ar savu uzvedumu liela dala centra skolu. Nu super.

Manā pieredzē arī bijusi dežūrēsāna. Es uzskatu, ka tas ir ne tikai lieki, arhaiski un stulbi. Gribi izmantot skolēna darba spēku? Tad ir divi varianti (1) lai tas notiek mācību stundu laikā, jo skolai nav tiesību ar obligātiem pasākumiem aizņemt skolēna no mācībām brīvo laiku, ko viņš var pavadīt pēc sava ieskata. Protams, pret šādu punktu būtu visi vecāki, kas ir loģiski. (2) maksā skolēniem.
Te nav runa par slinkumu vai čaklumu, runa ir par to, ka skola "ietaupa" (jeb drīzāk iztērē saviem citiem nolūkiem) naudu, kas domāta apkopējai, bet skolēnus izmanto savu pamatvajadzību nodrošināšanai.

Kad es mācījos, tad visa klase dežūrēja pēc klases saraksta - starpbrīžos dežuranti uzturēja kārtību, savāca dažādus atkritumus (papīra lidmašīnas, papīra bumbiņas u.c.), notīrīja tāfeli. Pēc stundām jāsaceļ krēsli uz galdiem, jāizslauka un jāizmazgā klase, puķēm jābūt aplaistītām, tāfelei jābūt tīrai un krīta krājumiem pietiekamiem (uhh, kur tie laiki :-D(l)). Atsevišķi pa klasēm tika iedalīta arī rūpe par zvana pogu. Apkopējas sakopa gaiteņus, koplietošanas telpas. Dežūrējām arī virtuvē.
Es to neuzskatīju par lēto darbaspēku, bet par mācību - uzņemties atbildību, saprast kas ir kas, mācīties organizēt un plānot. Protams, bieži vien negribējās palikt pēc stundām tīrot, kad citi, atskanot zvanam - somas pār pleciem - laidās prom. Bieži vien draudzīgi palīdzējām viens otram.

Es uzskatu, ka tas ir ne tikai lieki, arhaiski un stulbi. Gribi izmantot skolēna darba spēku? Tad ir divi varianti (1) lai tas notiek mācību stundu laikā, jo skolai nav tiesību ar obligātiem pasākumiem aizņemt skolēna no mācībām brīvo laiku, ko viņš var pavadīt pēc sava ieskata. Protams, pret šādu punktu būtu visi vecāki, kas ir loģiski. (2) maksā skolēniem.
Te nav runa par slinkumu vai čaklumu, runa ir par to, ka skola "ietaupa" (jeb drīzāk iztērē saviem citiem nolūkiem) naudu, kas domāta apkopējai, bet skolēnus izmanto savu pamatvajadzību nodrošināšanai

:D Kas par dīvainu dzīves uztveri. :D
Man arī bija pašā sākumā, bija, kad forši, bija, kad gribējās prom. Bija klasesbiedrs, kurš nemācēja mazgāt un tīrīt pat tāfeli, nezināja, kas tie par rīkiem. Tas bija labs ieguldījums, manuprāt, jo mājās viņš esot slinkojis un priekš kam viņam jāpalīdzot. Tad jau par jebko būtu visiem jamaksā, bet tās ir tādas pašsaprotamas, sīkas lietas, no kurām noteikti nav jātaisa burbulis.

un tad klasesbiedrs, kas nemācēja mazgāt tāfeli, nodibina veiksmīgu ICT uzņēmumu. bet mēs turpinām mazgāt (varbūt arī pie tā klasesbiedra), jo mākam :D

Esmu par, jā. Tās ir dzīves pamatiemaņas. Ja mājās vēl māmuliņa slaucīs priekšā-pakaļā, tad darba vietā tā nebūs, apkopēja nestaigās pakaļ ar lupatu 24/7. Beigās izaug tādi, kuri pat nezina, kā jāmazgā grīdu, jo mājās bērniņam bija pa smagu tāds uzdevums.

Tāpat kā es uzskatu, ka jebkuram patstāvīgam cilvēkam ir jāmāk pagatavot vismaz pāris ēdienus un piešūt sev pogu, tāpēc esmu par to, lai darbmācība/mājturība netiek dalīta puikās/meitenēs.
Protams, visu arī nevar uzvelt skolai, galvenā audzināšanas daļa paliek ģimenēm, tikai ne visi vecāki tā uzskata.

Donata, par kādām tādām darbavietām Tu runā, kur darbiniekam ir grīda jāmazgā??? :-O

Es neteicu, ka darbavietā ir grīdu jāmazgā, es teicu, ka mācēt mazgāt grīdu ir pieauguša cilvēka elementāra iemaņa.
Darbā vajag mācēt uzturēt kārtībā savu galdu, apkārtējo vidi, savākt aiz sevis, un, ja tiek lietota virtuve un, atvainojos, tualete, arī šis tas jāmāk.

bet Tev bija satraukums par grīdas mazgāšanas nemācēšanu?
nevajag pārspīlēt. cilvēki nemēdz mest papīrus uz grīdas un aizkakāt podus tāpēc, ka skolā nebija jāmazgā tāfele...

tāds trollisks jautājums. kam būs lielākas izredzes apsievoties. ICT uzņēmuma īpašniekam, kas algo apkopēju savai 3 stāvu mājai, vai bezdarbniekam, kas cītīgi mazgā grīdu savā vienistabniekā mazpisānos?
(atbildēt nevajag, šis tiešām ir vienkārši provokatīvi)

Es gan uzskatu, ja cilvēks ir pieradināts pie kārtības, tad arī nebūs visādi brīnumi kā aiz**** trauku mašīna dara (un māju) virtuvē, piemēslotas ielas, meži un pludmales, un po*uistiska attieksme "apkopēja visu savāks", "sētnieks visu saslaucīs", "lietus visu noskalos", "gan jau kāds cits savāks, pats esmu par lepnu, lai paņemtu lupatu rokā, ne tādēļ augstās skolās esmu mācījies".

akjelcikvar, ja visi tie bezroči būtu ar personīgu apkopēju baru pie sāniem, būtu skaisti. Neslaucīt skolā tāfeli, jo "tas ir zem manas pašcieņas, kad būšu liels, būšu liels priekšnieks" nav labi audzināta cilvēka nostāja un nekādi neveicina kļūšanu par lielu priekšnieku.