Pasākumi ar kolēģiem

 
Reitings 96
Reģ: 06.11.2013
Diskusija lai padiskutētu un iespējams saņemtu ieteikumus manai problēmai
Kāda jums darbā ir situācija ar kolēģiem un brīvā laika pasākumiem darba ietvaros?
-----
Nesen uzsāku strādāt savā pirmajā oficiālajā darbā, uzņēmums ir lielisks, darbs patīkams - izdodas veiksmīgi savienot ar studijām un saskan ar studiju nozari, kolēģi forši un kopumā man tiešām nav par ko sūdzēties. Sakarā ar to, ka strādājam komandās, darbs balstās uz savstarpēju kolēģu sadarbību un komunikāciju, un mana problēma sākas ar to, ka ik pa laikam tiek organizētas ballītes un visādas pasēdēšanas kolēģu starpā ārpus darba laika, ar cēlu domu stiprināt komandu un veicināt produktivitāti. Skan jau forši, un man nav nekādu pretenziju pret saviem kolēģiem, nav problēmu ar viņiem sastrādāties un es viņus ļoti cienu, bet pēc grūtas nedēļas, kurā es kā kāmis ritenī skrienu 'darbs studijas' mašrutā, visvairāk gribas ievelties mājās un atpūsties kopā ar savu puisi, vai arī apciemot ģimeni, vai arī pavadīt laiku ar saviem draugiem, nevis doties iedzert kopā ar kolēģiem....
Vai vispār ir iespējams atteikt, nebojājot darba attiecības ar viņiem? Cik, jūsuprāt, ir svarīgi būt labos draugos ar saviem kolēģiem?
25.09.2018 21:20 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Jo vairāk visādi pasākumi ārpus darba pienākumiem, ja vairāk klačas, intrigas utt., tā ka nekādus saliedēšanās pasākumus neatbalstu un izvairos. Lai arī darba laikā esmu draudzīga atsaucīga, tomēr pēc plkst 17.00 kolēģus vairs negribu ne redzēt, ne dzirdēt. :-D
Varu ar kādiem kolēģiem, kur draudzīgākas attiecības, aiziet arī kaut kur pēc darba, bet tas ir šaurā lokā, ne tā, ka kolektīvs.
Pozitīvi ir tas, ka jaunie, nesen atnākušie kolēģi liela daļa pamatā arī neatbalsta visus ārpusdarba pasākumus.
26.09.2018 08:50 |
 
Reitings 3551
Reģ: 23.11.2012
Man personiski darba pasākumi, ne pārāk. Reizēm pat žēl brīvo laiku tam izniekot. Esmu bijis daudzos darba pasākumos un vairāk vai mazāk visi kaut kur ir vienādi. Ar laiku apnika. Parasti ir aktīvisti un pasākumu organizētāji kuri par katru cenu cenšas visus savilkt tur iekšā. Un apvainojas ja kāds atsakās.
Un tie kuri negrib atkal gudro kaut kādus iemeslus lai neietu. Pasākums ir brīva griba, visiem varbūt nepatīt tā darba čupošanās, kopīgās pusdienošanas un visas tās tēmas "ko darīji
brīvdienās".
Darbs ir darbs un privātā dzīve ir privātā dzīve.
Ir viena patiesība - jo vairāk kāds par tevi kaut ko zin, jo vairāk problēmu tas sagādās ar laiku.
26.09.2018 09:01 |
 
Reitings 816
Reģ: 21.02.2015
Abos pēdējos darbos ir ļoti labas attiecības ar kolēģiem un attiecīgi kko arī daram kopā. Sēžam darbā izdomājam ka kaut kur jāaiziet, savācas tie kas grib un ejam pasēdēt kaut kur, vai nesen braucam pie kolēģes vakariņas taisīt, jo pēc darba gribējās atiet. Arī lielie pasākumi ar visiem kolēģiem tiek rīkoti, vienmēr esmu gājusi, jo darbā bieži pavadām tik pat daudz laika kā mājās- es gribu lai man apkārt ir cilvēki ar kuriem jutos labi un varu pāvesta vizīti, x factoru vai ko darīji weekendā apspriest!
26.09.2018 09:10 |
 
Reitings 1126
Reģ: 09.04.2016
Šobrīd esmu apmācībā jaunā darba vietā, lai saprastu, vai gribu tur strādāt. Kolektīvs pret mani kā apmācāmo izturas tāpat kā pret pārējiem - ar humoru, jociņiem, nedaudz sarkasmu un ironiju. Ja izlemšu tur strādāt, tad arī man nebūs diži daudz laika apmeklēt darba pasākumus ārpus darba laika, jo mācos. Lai gan esmu introverte, ir tādi cilvēki, ar kuriem neveikli neesmu jutusies ne pirmajā, ne septiņsimt pirmajā tikšanās reizē. Tāds ir šis kolektīvs. :) Uzskatu, ja darba laikā ir pietiekams kontakts a la smejamies, ākstamies un reizē strādājam, tad nav obligāti jāapmeklē visi ārpusdarba pasākumi, ja tam vienkārši nav laika. :)
26.09.2018 09:18 |
 
10 gadi
Reitings 3122
Reģ: 29.01.2009
Tas ir kaut kāds pusaudžu kolektīvs?
Var saprast ka cilvēki grib veidot draudzigas attiecības darbā utt, bet aprunāt un atstumt kādu jo viņš uz darbu iet strādat un sasniegt savus mērķus nevis draudzēties un pusdienot ar kolēğiem...?? Kaut kāda skolnieku līmeņa attieksme jums tur.

Kāpēc uzreiz pusaudžu. Darbā paiet ļoti liela daļa no dzīves, attiecīgi man piem. pašai arī kaitina strādāt komandās, kur otrs vispār nerunā, nepusdieno kopā ar pārējiem (vienalga, ņem līdzi vai iet atsevišķi). Var jau būt, ja ir kāds monotons darbs pie konveijera, tad vienalga, bet man ir svarīga arī komunikācija (un nevajag pārprast- darbs nav domāts vervelēšanai, bet dienas laikā tāpat kādā brīdī atpūties).
Par darba pasākumiem- aizej uz kādu. Man arī darbā ir bieži dažādi pasākumi. Vienu brīdi apmeklēju, tagad vairs ne tik ļoti. Un nekas slikts nav noticis- visi takš ir pieauguši cilvēki un saprot, ka katram savas lietas :)
26.09.2018 10:45 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Galvenais pieņemt cilvēku kāds viņš ir, ja kāds neapmierināts ar to, ka viens sēž pie datora un negrib ar visiem barā ēst pusdienas, tad tā tiešām pusaudžu domāšana. Ārpus darba tēmām runāju ar tie kolēģiem ar kuriem ir kopīgas intereses, bet, ja jārunā runāšanas pēc, jāklausās kādi sadzīves notikumu atstāsti, tas man liekas nogurdinoši.
26.09.2018 11:02 |
 
Reitings 255
Reģ: 27.07.2016
Es arī neeju ar kolēģiem ēst, bet man arī negribas tik agri ēst (laika posma 11-14). Manas pusdienas ir ap 16 tikai. :-D Bet piedalīties kopīgos pasākumos - jā, ja vien tie visi nav ārpus darba laika. Jo tik daudz brīvā laika man nav, lai regulāri atbrīvotu dienu/divas darba vajadzībām. :-)
26.09.2018 11:10 |
 
Reitings 50
Reģ: 03.02.2010
Pievienojos šai diskusijas daļai, kas neuzskata čupošanās darbā par kaut ko nepieciešamu. Vispār, domāju, ka pārlieku liela čomošanās un personiskākas attiecības tieši darba attiecībās nereti var traucēt, attiecīgās situācijās liedz spēju paskatīties objektīvi uz lietām, kas saistītas tikai ar darbu.
Kaut vai, ja situācijās, kad kādu reizi jānosliecas par labu vienam vai otram kolēģim, piem.uzticot kādu projektu, veidojot komandu vai rekomendējot utml. Pers. attiecības visu sarežģī. Īpaši, ja esi vadošā pozīcijā, manuprāt, svarīgi saglabāt distanci.
Laipnība, cieņa un pieklājība ir pašsaprotama, protams.
Turklāt no lielajiem draudziņiem arī nav zināms, kurš tēlo, lai vienkārši kāptu pa karjeras kāpnēm un veidotu “draudzības” darbā izdevīguma pēc.
Protams, lielie pasākumi, kas ir pāris reižu gadā - piem. Jaungada balle, ko organizē vadība ar gada noslēguma runām utml - Ok, bet tāda regulāra pasēdēšana, ikdienas pusdienošanas kopā, iedzeršana pēc darba, privātās dzīves apspriešana utml., tas galīgi nebūtu man.
Es, iespējams, būtu kā tas komentāros minētais itkā “dīvainais” kolēģis, kas nāk uz darbu strādāt un piecos aizver durvis un iet savā dzīvē, un man tas šķiet normālāk par normālu:)
26.09.2018 11:14 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Esošajā darba vietā kolēģu ballītes neapmeklēju. Neredzu tur neko interesantu. Interešu ziņā ar kolēģiem kopīgā ir maz, līdz ar to sanāk ka baļļukos garlaikotos vai bolītu acis par visām (manuprāt) dumībām, kas tur notiek - bērnišķīgām spēlēm, visnotaļ atklātu meklēšanos un skriešanu pīpēt ik pēc 2 minūtēm. No rīta visi vaid, cik viņiem slikti un klačojas, kurš ar ko salaidis. Gados jauns kolektīvs, ar savām, khm, vērtībām. Es tai pat laikā no rīta labi jusdamās, par to visu kārtīgi iesmīnu un neuztraucos, ka kādā mierīgākā momentā vai pīppauzē ar mani neapspriedīs čaļus ;-)
26.09.2018 11:39 |
 
Reitings 2031
Reģ: 21.02.2015
Es šajā ziņā esmu diezgan pragmatiska. Izklaidējos ar kolēģiem tikai tad, ja man tas patīk. Respektīvi, šajā kompānijā jūtos labi. Nedaru to tikai tāpēc, ka tā vajag, vai ko citi padomās, vai, lai pielīstu priekšniecībai. Iepriekšējā darba vietā 18 izslēdzu savu datoru un atpakaļ vairs neskatījos. Priekšniecība bija absolūti pretīga, kas arī šos pasākumus padarīja nepanesamus. Strādāju tur tikai algas dēļ. Šajā darba vietā ir mazliet citādāk - jo kolēģi tiešām ir superīgi cilvēki, ar kuriem izklaidēties kopā ir tīrā bauda. Un tajā pašā laikā es nepieļauju lielu čupošanos - draugi ir draugi, kolēģi tomēr kolēģi... Man ir savas robežas. Piemēram, uz savām kāzām neaicinātu. :-) Katru nedēļas nogali netusētu kopā, jo man tomēr ir savi draugi un sava ģimene. Tie, kas dara citādāk, šķiet paši ir bez draugiem, vai to ir ļoti maz.(t) Citādāk nevaru saprast, kāpēc tik bieži jātusē kopā.
26.09.2018 11:58 |
 
Reitings 2196
Reģ: 19.10.2012
Man patīk lielākā daļa manu kolēģu un man patīk iet uz darba pasākumiem, bet ne vienmēr to daru, jo vienkārši ir reizes, kad negribas un mani neuztrauc, ko par to nodomās kolēģi, parasti vienkārši painteresējas, kāpēc neiešu un viss :D Par draugiem kolektīvā- man kolektīvā ir gan draugi, ar ko kontaktējos arī ārpus darba un darba pasākumiem, gan arī cilvēki, kas man.. nu teiksim, nepatīk :D Un jā, tie ir tie "jautrie" aprunātāju varianti, kas atrod pavisam dīvainus iemeslus, lai kādu aprunātu, kontaktējos ar viņiem līdz brīdim, kad sapratu, ka tiem cilvēkiem nav viss ok :D Tagad cenšos izvairīties no kontakta ar viņiem, bet ar pārējiem draudzība vispār nekā netraucē darbam.
26.09.2018 11:59 |
 
Reitings 1164
Reģ: 16.09.2015
Atrodi balansu, teiksim, piedalies pasākumos ik pa laikam (reizi mēnesī). Ja Tu vēlies palikt nozarē, labāk veido labu sociālo loku - nākotnē noderēs.
26.09.2018 12:03 |
 
Reitings 1164
Reģ: 16.09.2015
Un, manuprāt, attiecības ar kolēģiem ir diezgan svarīgas. Darbā tomēr pavadām tik daudz laika! Es nevēlos būt konveijera darbinieks, kurš atnāk 8 un nodurtu galvu strādā līdz 17 :-D ir tikai normāli regulāri komunicēt, piedalīties sarunās, ēst pusdienas kopā. Tas arī palielina iespējas nākotnē, piemēram, aktīvākie cilvēki bieži vien ir tie, kuri tiek pie paaugstinājumiem, bet tas tā.
26.09.2018 12:07 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Man ir bijis dažādi, ir bijis formāls kolektīvs un ir draudzīgs. Abi varianti šķita katrs pa savam labi, jo pati pēc dabas esmu introverta un ļoti labi pavadu laiku viena, bet esmu iemācījusies arī būt atvērtai, ja situācija prasa, jo manā dzīvē daudz tādu situāciju bijis. Vistrakākais variants bija man vienā darbā, kur it kā draudzīgais kolektīvs, bet vispār nebija kopīgu sarunu tēmu, kas nešķistu stulbi. Viena kolēģe jo īpaši bija ļoti runīga, bet viss, ko viņa stāstīja vai rādīja (piemēram, savus jaunos gēla nadziņus vai youtube klipiņu) man likās vienkārši tik nereāli stulbs, humora, stila un vēl visādas izjūtas nesakrita. Ar pārējiem nebija tik traki, bet arī nesapasa. Vot, tas ir trakākais, kad cits teju lien virsū, bet tevi viņš neinteresē necik.
26.09.2018 12:21 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Ja par darba pasākumiem, tad tos apmeklēju, bet samērīgi, katru nedēļu neietu - bet man tik bieži nenotiek, pat ne mēnesī reizi.
26.09.2018 12:23 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
Es nezinu, kādus darba mērķus var sasniegt bez komunikācijas ar kolēģiem. Tad jāiet strādāt tādā izteikti individuālā darbā, ar kuru pārējiem nav nekādas saistības. Parasti tādi darbi nav birojos.
Par pasākumiem - uztveru tos kā bonusus un novērtēju, cenšos apmeklēt, bet tie nav baigi bieži. Protams, ja bez darba ir arī mācības un ģimene un vēl viskautkas, tad ir jāizskata prioritātes. Labas attiecības var būvēt arī darba laikā, bez pasākumiem.
26.09.2018 13:00 |
 
Reitings 806
Reģ: 18.01.2018
Pirmkārt, nevajag nekad safantazēt atbildes ar izdomātām atrunām, kāpēc neiesi uz ballīti. Meliem īsas kājas.
Otrkārt, normāls cilvēks normālu cilvēku sapratīs, ja viņam nepatīk šāda veida ballītes, vai arī viņam patiešām tādām nav laika, jo studijas/bērni utt.
Treškārt, ja kolektīvam ir problēmas ar to, tad varbūt tas kolektīvs nemaz nav tik foršs!?
26.09.2018 13:13 |
 
Reitings 844
Reģ: 11.08.2011
Es negāju uz lielu daļu darba pasākumu, bet man ari bija liels kolektīvs un kompānija strādāja 24/7, tā kā lielākā daļa kolēģu tāpat netika, un katrā pasākumā cilvēki mainījās, kas tiek uz vienu, netiek uz citu utt.
Es gāju uz darba pasākumiem 2-4x gadā, kad vienkārši gribējās paballēties par brīvu :D tā kā mūsu kolektīvs bija pārāk liels, lai ar visiem kontaktēties, tad liela daļa vienkārši čupojās bariņos ar sev līdzīgiem cilvēkiem un tad ari kopā tikās ārpus darba, kad to gribēja. Es uz darbu arī negāju ar domu draudzēties, tomēr savas 3 labākas draudzenes ieguvu tieši tur, ari kurām joprojām regulāri tiekamies, lai gan sen vairs nestrādājam kopā.
Katru nedēļu vai pat mēnesi uz darba pasākumiem noteikti neietu, ja būtu citas lietas ārpus darba. Nedomāju, ka kāds apvainotos, ja izlaistu pasākumus, jo neticu, ka visi pārejie kolēģi vienmēr visur tiks. Labas attiecības var uzturēt tāpat.
26.09.2018 14:06 |
 
Reitings 402
Reģ: 03.09.2018
Ja negribi neej. Es arī neeju uz darba pasākumiem jo svarīgāk ir pavadīt laiku ar ģimeni vai kādā citā pasākumā, un arī lielākā daļa kolēģu ir daudz vecāki par mani tāpēc nav par ko īsti runāt. Arī mulsina fakts ka pasākumi aprūs darba ir paredzēti lai uzlabotu produktivitāti. :-D Jo, ja pasākumā sēž līdz vēlai naktij tad diez vai nākamā diena būs produktīva. Vēl man nepatīk ka lielākoties visos kolēģu pasākumos tiek runāts par darbu un tad sanāk ka no darba nevar atpūsties. Neejot uz pasākumiem neattaisnojos vienkārši pasaku ka citi plāni. Un manuprāt, ja darba laikā esi laipns un palīdzi kolēģiem tad nekādu problēmu ar to ka esi nekomunikabls nebūs. Gada laikā kopš strādāju šajā darba vietā esmu apmeklējusi tikai 1 pasākumu no kādiem 10, un tā pat ar visiem kolēģiem labi sastrādājos. Zinu cilvēkus kuri strādā no mājām un ar saviem kolēģiem tiekas vienreiz gadā jaungada ballītē. Neteiktu ka viņiem darba attiecības ir sliktas.
26.09.2018 14:40 |
 
Reitings 331
Reģ: 12.06.2012
Man ir līdzīga situācija - kolektīvā nepārtraukti tiek organizēti outingi, team building pasākumi utml. Tā kā alkoholu tāpat nelietoju uz vakara pasākumiem ierodos uz pirmām 3-4 stundām (dodos mājās pirms pusnakts), bet, ja tas ir bārbekjū tipa pasākums, kas norisinās arī pa nakti, ierodos tikai uz pirmo dienu.
Šādā veidā gan iepazīstu kolēģus, gan man ir laiks draugam un apciemot ģimeni.
26.09.2018 14:42 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!