Viru uz pansionatu invalidiem?

Kas ar Tevi? Kas tie par dīvainiem jautājumiem? :D
Nē, es nevienam neatdotu savu vīru. Nepatīk dalīties. :D

:-D

ja var atļauties sēdēt mājās, kāpēc atdot. ja nevar, tad nevar.

Ļoti smags jautājums (ja esmu izpratusi pareizi situāciju) un ceru, ka nekad nevajadzēs to piedzīvot (pat iztēloties negribu). Viens ir skaidrs, fiziski es viena vīrieti (neatkarīgi - vīrs, ne vīrs) regulāri un ilgtermiņā izcilàt, lai nerastos izgulējumi un kas tmldz. nespētu. Pat sievieti varētu būt grūti apkopt. Ja finansiālā situācija ir atrisināta (piem., apdrošināšana), tad palīgs būtu šā kā tā vajadzīgs un visādi palīglīdzekļi. Un es runāju tikai par fizisko pusi. Ļoti smaga situācija. Kā rīkotos - nezinu, pat negribu donāt, bet zinu, ka šie gadījumi var drastiski atšķirties un lēmumu bieži ietekmē vairāki faktori.

Paskatoties uz to, ar kādu mīlestību Balode rūpējas par savu Ūdri - nē, nevarētu vis atdot. Turklāt, ja vēl ir abu ģimeņu atbalsts...

Nezinu. Ceru, ka nekad par to nebūs jādomā.

Paskatoties uz to, ar kādu mīlestību Balode rūpējas par savu Ūdri - nē, nevarētu vis atdot. Turklāt, ja vēl ir abu ģimeņu atbalsts...

Es tur mīlestību neredzu, īpaši pēc lasītās intervijas OK žurnālā. Un, ja vēl ņem vērā, cik ļoti viņa nodara pāri savam bērnam.
--
Paziņu lokā bija gadījums, ka vīrietis 30+ gados saslima ar izkaisīto sklerozi (kustību traucējumi un atmiņas zudumi) - pēc tam, kad ģimenē bija piedzimuši 3 bērni. Apskaidrības brīdī pats pierunāja sievu viņu ievietot pansionātā, jo viņai bija nereāli grūti tikt galā ar 3 maziem bērniem un vēl naudiņu nopelnīt.

Balodes un Ūdra attiecībās , es drīzāk redzu pienākuma sajūtu un atbildībh , ne mīlestību.

Balodes un Ūdra attiecībās , es drīzāk redzu pienākuma sajūtu un atbildībh , ne mīlestību.

Piekrītu. Intervijās jau viņa arī neko neslēpj.
Runājot par tēmu, viss ir atkarīgs no situācijas un slimības izpausmēm. Jebkurā gadījumā jautājums ir ļoti smags un uz to nevar atbildēt viennozīmīgi. Tomēr es sliecos uz to, ka drīzāk gan nodotu vīru aprūpē, ja bērni būtu vēl nepatstāvīgi.

Cik esmu lasījusi intervijas ar Balodi, tad varu teikt, ka es arī tur nesaskatu mīlestību, dažreiz tie izteikumi ir stipri jocīgi un bieži vien lasot pie sevis nodomāju - nu kā var šitā pateikt. Es tur vairāk redzu, kā wee teica, pienākumu un atbildību, ne mīlestību.

Piekrītu pārējām, man tās intervijas vienmēr rada rūgtumu, vairāk pat nelasu.
.
Cerams, nekad nekas tāds dzīvē neatgadīsies.

Manos laukos vienam vīrietim bija insults,palika uz gultas,nerunāja,ēda caur zondi,sieva viņu apkopa 3 gadus.Bērni jau lieli,palīdzēja mātei ar naudu,likvidēja saimniecību,lai būtu pašai vieglāk un varētu apkopt vīru.
Vai es to spētu-es nezinu.

Nav tur nekādas mīlas, pati ir teikusi.

Palasīju intervijas par Balodes un Ūdra situāciju...

Slauku viņam dibenu, apmazgāju krānu, uzvelku tīru pamperu, viņš: “Slauki, mauka!” Gribas šaut pa muti. Liekas – jopcik rozīt, suns tāds! Es apzinos, ka... slims. Smadzenes sadauzītas, pieres daivas problēmas, paškontroles trūkums, nesaprot. Citreiz mēģina iesist, bet vāji muskuļi, nevar.

Sauciet mani par bezsirdīgu briesmoni, bet es nespētu uzņemties visu aprūpēšanu uz sevis ja mīļotais būtu sadragāts ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Veltītu visus līdzekļus, lai nodrošinātu vislabāko aprūpi no vislabākajiem speciālistiem, un ja tas nozīmētu vešanu uz pansionātu, tad tā arī visticamāk rīkotos.

Jā, atdotu

Atradu interviju, pārlasīju, skaidrs, ka tam skuķim savu problēmu, jo īpaši to, kas galvā, vienmēr ir bijis pa pilnam. Tad nākusi mīlestība, un avārija, kas visu sagrauj. Sāpīgi. Vienmēr likās, ka dara no sirds, nebiju iedziļinājusies. Bet vai bez mīlestības vispār būtu iespējams kas tāds? Es nespētu šādi ziedot sevi cilvēkam, pret kuru jūtas, kādas tās bija, ir izčākstējušas pavisam. Man tomēr šķiet, ka kaut kam tur ir jābūt, bet droši vien tas viss ir daudz kompleksāk.

Manuprāt kautkāda savā veida mīlestība tomēr ir, nedomāju ka viņa ir kopā tikai pienākuma pēc vai dēla dēļ.

Vai Ilona nepieļauj domu, ka var atrasties kāds cits cilvēks, kurš viņu iemīl? “Man ir cilvēks! Ar kuru es apprecējos un kuru mīlu. Viņš ir mājās. Ratiņkrēslā. Tas neko nemaina. Mīlestība nav tikai rozā baloni. Mīlestība ir arī tas... Ūdris pa ilgiem laikiem negaidīti pateica: “Es tevi mīlu.” Un es atkal sapratu, kāpēc to visu daru,” strikti atbild mūziķa sieva.

Un es atkal sapratu, kāpēc to visu daru. Viņš ir mans labākais draugs, vīrs, brālis un tēvs vienā personā. Tas, ka viņam šobrīd ir slikti, nenozīmē, ka man viņš jāpamet.
Apprecoties cilvēki taču sola būt kopā priekos un bēdās. Mēs nelaulājāmies baznīcā, tādu solījumu viens otram nedevām, taču es tam ticu – priekos un bēdās. Citādi tam nav jēgas. Man ir žēl – viņš nav pelnījis to, kas ar viņu noticis, lai cik kretīniski agrāk būtu rīkojies. Sirds dziļumos Ūdris ir ļoti labs cilvēks un ir pelnījis izveseļoties. Tu prasi, vai neredzu, ka foršs džeks man smaida? Zini, pēc Ūdra avārijas es cilvēkus redzu kā ķermeņus, kuri jebkurā brīdī var saiet pilnīgā putrā. Redzu, ka ķermenis ir trausls, īslaicīgs, mirstošs, pūstošs...

Lūk, iespējams nav vairāk tā mīlestība,kad aprecejas,bet diezvai tik pienākuma pēc paliktu kopā, saprastu pirmo +/-pusgadu, bet pēc tam jau manuprāt paliek grūtāk, viss krājas, dien dienā esi kopā ar cilvēku,kas neko nevar, ir reizēm pret tevi izturas slikti, bet ko Tu vari izdarīt? Neko! .

1.Jaa, atdotu. Atdotu viiru, maati, teevu, da jebkuru, kursh buutu kljuvis neadekvaats vai cilaajams.
2. No, piemeeram, daarzenjbeerna momentaa atteiktos un aizmirstu taada eksistenci.
3. Ja pati nonaaktu cilaajamaa vai praatu zaudeejushas staavoklii, veeleetos atrasties slimniicaa vai pansionaataa.Aamen.
P.S. Taadu uudri, kursh vaajpraata murgos par m... saukaa, kad shim p... mazgaa, momentaa aizfiireetu uz pansionaatu un aizmirstu.

Daudz kas atkarīgs no apstākļiem. Ja varētu atļauties kopēju dienās, kad pati strādāju, laikam darītu visu iespējamo, lai aprūpētu savu vīru.