Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vai precēties

 
Reitings 689
Reģ: 05.08.2017
Iemesli, kāpēc precas, ir dažādi. Vai uzskatāt, ka jāprecas tikai aiz lielas mīlestības, vai arī der iemesls, ka nu jau vecmeitas statuss klāt un blakus sakarīgs kandidāts, vai arī bērniņš pieteicies vai jau paaudzies (paaugušies) un gribas tos audzināt oficiālā ģimenē, vai arī laulāto fakts atvieglo (atrisina) kādas ar īpašumu, pabalstiem saistītas formalitātes (tā vairāk ir ārzemēs) utt. Zinu, ka ne visas precas aiz vienkārši lielas loves. Pazīstu meiteni, kas precējās, jo jau no agras bērnības dzīvē visvairāk sapņoja par to balto kleitu, tad nu ar paķēra teju pirmo kandidātu, taču baigi nelaimīga neizskatās, jo bērni viņai ir viss :-) Viena kolēģe nesen apprecējās ar iepazīšanās portālos nomakšķerētu vīrieti, pirms tam pusotru gadu kladzināja, ka viņai mērķis gada laikā atrast sev vīru. Kā pati stāsta, viņš tāds stumdāms, bīdāms, īsti nekāds, taču vienlaicīgi ir lepna par to, ka sieva. Viena no tuvām draudzenēm, kas kopā ar savējo vairākus gadus, čīkst, ka gaida bildinājumu, bet tai pat laikā, kad gadījies kāds strīds, mēdz šaubīties, vai viņš vispār ir īstais un ka raksturs viņam ir tāds ar ko grūti sadzīvot. Vēl, protams, zinu pārus, kuriem laulības ir bijis abpusējs, "es Tevi mīlu, tāpēc gribu, lai esi mans vīrs/ sieva" lēmums. Ok, daži no tiem ir izšķīrušies, jo tā dzīvē gadās, ka jūtas mēdz noplakt, izbeigties... Tomēr ne visi. Es ticu stiprām laulībām, un ticu, ka arī ne viens vien puda sāls tajos izēsts. Bet, manuprāt, tādas ir liels un īpašs retums. Kā tad, jūsuprāt, ir... labāk vienkārši "sakārtot" savu dzīvi, vai arī gaidīt to brīdi, kad ir sajūta "ak dievs ak dievs mans 100% īstais, gribu ar viņu nodzīvot visu mūžu, un kopīgi bērni, tā vispār būs mūsu dzīves augstākā laime"? (bez ironijas). Un ja 40 vai vēl vēlākos gados nesatiek to lielo lovi? Uztvert to tā, ka laulāties nav lemts? Vai arī pārspļaut pār plecu un apņemt to vīrieti, kurš no rīta gultā pienes kafiju, ir jauks sarunu biedrs un mīļi noglāsta vakaros?
22.09.2018 22:41 |
 
Reitings 745
Reģ: 22.07.2018
Man kāzas nekad nav bijusi prioritāte dzīvē. Vispār ilgu laiku biju pilnīgi pārliecināta, ka nekad mūžā neprecēšos, jo nekad nav bijis tas sapnis par kāzām, balto kāzu kleitu un visādām izdarībām, kuras citiem savukārt liekas neatņemama kāzu sastāvdaļa. Lēmums apprecēties nāca pilnīgi spontāni. Aptuveni, no sērijas "Apprecamies?" - "Jā, okei'." Kāpēc? Jo vienkārši jutu, ka ir īstais cilvēks, īstais fīlings un sajūta, ka ar šo cilvēku varētu un gribētu pavadīt kopā atlikušo mūžu, tāpēc - kāpēc gan neapprecēties? Loģiski, ka bez visādām baltajām kleitām, svētku galdiem un atslēgu karināšanas pie tiltiem. Vienkārši tīri savu sajūtu un, neliekuļošu, arī īpašumu un dažādu formalitāšu dēļ. Bet, protams, ja nebūtu sajūta, ka tas ir īstais cilvēks, tad arī doma par gredzenu pirkstā nebūtu, jo vienmēr esmu uzskatījusi, ka labāk būt vienai, nekā ar kādu tikai tāpēc, lai būtu tas zīmogs pasē un tituls "sieva".
22.09.2018 23:18 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
ak jel
22.09.2018 23:21 |
 
10 gadi
Reitings 2910
Reģ: 27.08.2009
sajūta "ak dievs ak dievs mans 100% īstais, gribu ar viņu nodzīvot visu mūžu, un kopīgi bērni, tā vispār būs mūsu dzīves augstākā laime"

Manuprāt, ar tādām sajūtām precēties nevajadzētu, bet tas ir MANUPRĀT.
22.09.2018 23:25 |
 
Reitings 232
Reģ: 08.04.2018
Kāzas man nekad nav interesējušas, par kleitu nesapņoju, par princi arī ne.
Bet ja filozofējam, tad ir draugs - kurš ir arī labākais draugs, un savos jaunības gados (šobrīd) es teiktu, ka nebūtu kopā un neprecētos ar kādu, ar kuru nav lielā love, gandrīz viss perfekti, ideāli un tā tālāk.. neesmu apsēsta ar attiecībām, labāk dzīvoju tad viena nekā esmu kopā ar kādu kas manām prasībām neatbilst. Bet es nezinu, vai vēlākos gados mani uzskati nemainīsies, varbūt būs vienalga par ideālo, ka tik kāds blakus.
22.09.2018 23:37 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
Em, Londa9, a Tavā dzīves filosofijā variants nekad neprecēties nepastāv? Laulība - tas ir kaut kas īpašs un obligāts ka bez tā nevar dzīvot?
.
Reāli neredzu problēmu, ja cilvēks grib, tad precās, ja negrib, tad arī neprecās. Un iemeslu, kāpēc cilvēki precās ir kādi +100500 un ne visur pamatā ir lielā mīlestība.
22.09.2018 23:43 |
 
Reitings 274
Reģ: 15.08.2018
22.09.2018 23:58 |
 
Reitings 689
Reģ: 05.08.2017
Paldies meitenēm par atbildēm! :-)
xanax
Em, Londa9, a Tavā dzīves filosofijā variants nekad neprecēties nepastāv?

Šajā gadījumā loģiski, ka nepastāv, jo es neklāstu savas dzīves filozofiju, vienkārši izveidoju tēmu "Kāpēc precēties", nevis "Kāpēc neprecēties" :-)
. Un iemeslu, kāpēc cilvēki precās ir kādi +100500 un ne visur pamatā ir lielā mīlestība.

Laikam neizlasīji pat pirmo teikumu.
23.09.2018 00:01 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Cilvēki gan precas, gan neprecas dažādu iemeslu dēļ. Tāka tavā tēmas pieteikumā nav īsti jautājuma, tad pat īsti nezinu, ko tev teikt. Gribi - precies, negribi - neprecies. Laulība NAV sinonīms mīlestībai (kur nu vēl mīlestībai līdz kapa malai).
23.09.2018 00:05 |
 
Reitings 656
Reģ: 06.10.2014
Iemesli precībām var būt dažādi, bet pēc būtības tas ir 3 pusējs līgums un sākotnēji precējās tikai augstmaņi, lai saglabātu savu bagātību, līdz ar to precības tik tiešām nav obligātas vai steidzamas un daudz garantiju tās arī nesniedz. Vēlāk, kad rodās bērni cilvēki mēdz precēties, lai garantētu stabilitāti saviem pēcnācējiem.
23.09.2018 00:13 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
Laikam neizlasīji pat pirmo teikumu.

Nē, izlasīju visu.
es neklāstu savas dzīves filozofiju, vienkārši izveidoju tēmu "Kāpēc precēties", nevis "Kāpēc neprecēties"

OK, gribi zināt kāpēc precēties? Tāpēc ka vienkārši gribas precēties. Nav svarīgi kādi ir iemesli(nauda, mīlestība, stulbums un t.t.), vienkārši gribas precēties, tāpēc arī ir jāprecās. Neredzu citus iemeslus, kāpēc divi cilvēki varētu aprecēties.
23.09.2018 00:20 |
 
Reitings 2051
Reģ: 29.01.2009
Man šķiet, ja rodas jautājums "vai precēties", tad droši vien labāk nevajag. Kad pienāk īstais brīdis, tad jautājumu nav.
23.09.2018 00:28 |
 
Reitings 210
Reģ: 11.06.2017
Varu piekrist Kaya un Katra. Nav man nekad bijis plānā obligāti apprecēties. Nekad neesmu iztēlojusies savas perfektās kāzas..un tad satiku to vienu, ar kuru tas likās pašsaprotami. Vēl nedaudz mazāk kā mēnesis un būsim precēti. Būs gan balta kleita, gan ziedi, bet bez balles, bez viesiem, jo tā nu abi vēlamies.
23.09.2018 00:59 |
 
Reitings 689
Reģ: 05.08.2017
tavā tēmas pieteikumā nav īsti jautājuma, tad pat īsti nezinu, ko tev teikt.

Nu, kā nav?
..
ā tad, jūsuprāt, ir... labāk vienkārši "sakārtot" savu dzīvi, vai arī gaidīt to brīdi, kad ir sajūta "ak dievs ak dievs mans 100% īstais, gribu ar viņu nodzīvot visu mūžu, un kopīgi bērni, tā vispār būs mūsu dzīves augstākā laime"? (bez ironijas). Un ja 40 vai vēl vēlākos gados nesatiek to lielo lovi? Uztvert to tā, ka laulāties nav lemts? Vai arī pārspļaut pār plecu un apņemt to vīrieti, kurš no rīta gultā pienes kafiju, ir jauks sarunu biedrs un mīļi noglāsta vakaros?
23.09.2018 02:12 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Labāk, ja ir no visa pa bišķiņai... :-D Šķipsiņa "jo īsta mīlestība", šķipsniņa "jo situēts un ir īpašumi", šķipsniņa "jo jau vecums tāds, ka būtu īstais laiks" un šķipsniņa "bērniem jādzimst un jāaug laulībā", šķipsiņa "jo smuks un labs", šķipsniņa "gana labi pazīstami" un šķipsniņa "labs gultā" = veiksmīga laulība. ;-)
23.09.2018 08:00 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Londa9, vaitad laulība = "sakārtot dzīvi"? Oj, labi jau būtu... Apprecies - un viss pēkšņi kārtībā.
.
Daudz pāru, pilnīgā pārliecībā, ka otrs ir īstais, dzīvo kopā gadu gadiem un audzina bērnus, bet neprecās. Arī attiecības ar mīļu kafijas nesēju ar vai bez mīlestības iespējamas ar vai bez laulības. Tā ka pēc būtības es te jautājumus par laulībām neredzu. Precās tie, kas grib precēties.
.
Jautājums par laulību nozīmi no juridiskās puses, tas jau ir nopietnāks jautājums, bet tam, atkal, ar kafiju un baltu kleitu ir pamaz sakara.
23.09.2018 08:27 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Kurā brīdī sāka dominēt uzskats, ka jāprecas, ja ir šāda sajūta
sajūta "ak dievs ak dievs mans 100% īstais, gribu ar viņu nodzīvot visu mūžu, un kopīgi bērni, tā vispār būs mūsu dzīves augstākā laime"
?
Vai tas būtu pārņemts no bērnības pasakām vai romantiskām filmām? Vēlos atgādināt, ka izsenis laulības nebija aiz mīlestības, bet aprēķina vai statusa dēļ.
Manuprāt, ir pilnīgi ok precēties ar prātu, nevis sirdi. Turklāt neatbalstu ārlaulību bērnus, līdz ar to, ja gribas bērnu, tad, manuprāt, precības ir obligātas.
23.09.2018 08:50 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Nu, no tādiem 'vai nu, vai nu' tipa jautājumiem acis iet ne vien kvadrātā, bet pat kubā, un pēc būtības tādas īstas atbildes tiem vnk nav. Tā ka faktiski, jā, te tiešām nav jautājuma.
Vot, interesanti, ko īsti Tu gribēji noskaidrot, uzcepdama šādu tēmu, m?
23.09.2018 09:47 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Es ar nesaprotu kāda jēga no šīs tēmas, vai arī tu vāc kaut kādu statistiku "iemesli kāpēc cosmo dāmas precas"....?
Katram taču iemesli ir pilnīgi citi un manuprāt nav tādu nepareizo iemeslu šajā jautājumā, ir normāli ka grib precēties dēļ lielās love, tāpat arī ir saprotams "sakārtot dzīvi" (lai gan laulība dzīves sakārtošanu negarantē), saprotamas ir arī aprēķinu laulības utt. Galu galā tas ir 2 cilvēku lēmums un ja viņi ir izlēmuši precēties, vienalga kādu iemeslu dēļ, tad tā tam būt un būtībā citiem nav daļas kādēļ viņi to dara.
Ir sievietes kas 40 gados negrib būt vienas, tāpēc gatavas precēt ne to ideālāko kandidātu, bet es tur neredzu neko sliktu, tāpat neredzu neko sliktu tajā, ka sieviete labāk ir viena nekā "ka tik vīrs blakus".
Taču katra personīga izvēle, kas tur ko spriedelēt...
23.09.2018 10:25 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Ja laulība ir svarīga kā tāda, nedomāju, ka viens vai otrs variants ir kaut kā pareizàks par otru, un visiem būtu jāseko vienam modelim, drīzāk - kas kuram indivīdam der labāk. Man personīgi pat ilgstošas nopietnas attiecības negribētos veidot ar cilvēku tikai tāpēc, ka labs cilvēks un būtu ērts partneris. Man vajag to ‘100% manējais cilvēks’ sajūtu, īpaši jau, ja jāsola būt kopā priekos un bēdās :-).
23.09.2018 10:27 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Manuprāt, primārs jautājums ir - kāpēc šie divi cilvēki izvēlas būt kopā?
Tālāk jau pakārtojas laulību reģistrēšanas iemesli... citiem tas ir principiāli, kādam tas ir spiediens no radiem, juridiskā puse utt.
23.09.2018 10:54 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!