Vīrs negrib ieguldīt izklaidēs un atpūtā

ir abos virz pa 10 eu kopā;-) oktobri;-)

Jā, Liepāja... Es tēmēju uz Spāniju, Grieķiju

Bet vai tu un bērns tur ir bijuši? Ja nevar uzreiz atļauties braukt uz Spānijām, Grieķijam, tad ir jābrauc tur, kur var atļauties.
P. S. Un arī uz uz tavām minētajām valstīm aizbraukt nemaz nav tik dārgi.

Booking.co hosteli viļnā pa 10 eu tagad var rezervēt
bet

Bet jus vispar nekur neejat nav nekadu izklaizu bet tevi apmierina tikai uzreiz dargie talie celojumi sezat ari turpmak majas..nu tad neko

Es taču neprasu Japānu, jā, tas būtu dārgi. Tikai Eiropu, kur neesmu bijusi. Tuvējā Eiropā ir būts.
Labi, negribu te čīkstēt.
Drīzāk gribētu ieteikumus un jūsu pieredzi, kā piedabūjat vīriešus maksāt par izklaidi :-P

Es sakrātu arī to naudu un aizbrauktu tajā ceļojumā ar kādu citu :D lai jau sež mājās un auklē bērnu ja tā ļoti gribas.

Te jau netiekrunāts par VIENU ceļojumu, bet faktu, ka gribētos katru gadu, pusgadu, vai reizi divos gados kautkur aizbraukt, bet nekā.... Bet nu jā, mīļākais maksā par ceļojumu, kamēr vīrs paliek mājās ar bērnu(iem). Ļoti labs variants.

Man vienkarsak esmu avanturiste manejaia maja sedetaha
Bet gimenes galva ir vins es kakls kas to galvu groza
Ja nevaru atlauties kovdargaju nemsu Val si tivajo letako celojumu un tapec jau glupi netupesu maja! Es vienmer jebkadis apstaoa izdomasu ja feini atpusti es. Piem man sev uz vardadienu gribas uzdavinat Vilnu..bet vienai cerama manejais nedusmosies! (l)

Oj ja nevaru ko dargaku atlauties nemsu ko letaku..:-D

tātad. abi pelna apmēram vienādi, apmēram dala maksājumus. bet - viņam ir jāspēj sakrāt ceļojumam? vai es pārpratu - runa ir par to, ka viņš arī to pusi negrib sakrāt/samaksāt?

ā, laikam jau, ka viņš vispār neko. nez, nu jārunā. nesezonā un ar bookingiem utml var lēti daudz kur tikt.

Es arī esmu baravika mājās sēdētāja,bet aizlaist tālākā ceļojumā vienmēr esmu par ar visām četrām.
Būsiet šokā,bet mans vīrietis krāj ceļojumam,nu tā,ka atnāk alga,samaksā rēķinus,īri un pārējo atliek ceļojumam,pats labprātīgi :-D tikai tālāk dzīvojam par manu algu.
Ja es nevarētu ne par ko pierunāt,tad uz brīdi tomēr atteiktos no lietām un aizbrauktu ceļojumā,tikai ar mammu,piemēram.

Manejais piem mil tikai komfortu, hosteli sim neder. Vuenas duenas mini celojumi ari ne
Es jka avanturists pec dabas jebkuru defektu sev padaru par efektu. Tapec letas biletes piem uz Vilnu lanprat izmantoju
U man po ka 4 st ar autibusu, bet pa 10 eu kaowc ne? Agri turp velu atpakal vakara. Kaut vai. Jebko var sadomat ja vien grib.

Ceļojums tas ir labi, bet ja nespēj vienoties un kopīgi saplānot, tad kāda tam jēga.
Man šķiet nesaprotami doties ceļojumā, bez otras puses vai bez ģimenes.
Atbalstu ideju ka labāka atpūta ir pastrādāt savā labā, priekš dzīvokļa, mājas vai dārzā. Man tas dod vairāk prieka un gandarījuma, nekā kaut dpties.
Restorāni un citas izklaides, ja ceļojuma laikā tad ok. Bet mājās - aiziet kaut kur tikai paēst un iztērēt tam 2-3 stundas ? Sievas un ģimenes dēļ es ietu bet, man tas ne pārāk.

Pēc kāzām tās prioritātes pamainījās no manis aplidošanas uz dzīvokli, kredītu, remontu, mašīnu, bērnu, vinaprāt, naudu labāk tērēt šim visam

Vai nav svoločs? It kā pasaulē nebūtu atraktīvāku tēriņu kā uzturēt ģimeni?:)

abi maksājam rēkinus. Nav tā, ka vienam diźi vairāk naudas paliktu nekā otram.

Varbūt tā liekas tikai Tev? Saraksti visus ienākumus un izdevumus uz papīra, tad arī mēdz atklāties pavisam cita aina nekā pašai likās.

Ceļojums - tā ir vismaz viena mēnešalga, manuprāt (pieņemot, ka 500 eiro saņēmējs un 2500 eiro saņēmējs arī ceļo ar atšķirīgu extru līmeni). Ja jums abiem no algām nekas baigi daudz pāri nepaliek (tu pati saki, lai sakrātu, būtu no ļoti daudz kā jāatsakās), tad kaut kā gribas piekrist tavam vīram, ka tā tiešām nav prioritāte.
.
No otras puses, tev ir BĒRNS, uz kuru vīrs ir gatavs tērēties, sāc skalot smadzenes no tās puses, ka BĒRNAM vajag ceļojumu, sevišķi, ja bērns lielāks - skolā Jānīti un Ilzīti vecaki ved uz Spāniju, bērni par to runā, bet mūsu Anniņa nekur nav bijusi - kā tā var, bērns dabūs kompleksus.

Ja jums abiem no algām nekas baigi daudz pāri nepaliek (tu pati saki, lai sakrātu, būtu no ļoti daudz kā jāatsakās), tad kaut kā gribas piekrist tavam vīram, ka tā tiešām nav prioritāte.

Kā es redzu problēmu, tā vietā, izvirzītu kopīgus ģimenes mērķus un kopīgi plānotu finanses, viņi turpina tērēt katrs savu naudu kā neprecēti ļaudis. Ieviešot kopīgu budžetu, parasti tos 100-150 EUR mēnesī nav grūti atrast.

Es redzu šādu, manuprāt, saprātīgu risinājumu. Pirmkārt, paskaidro, kāpēc vēlies kaut kur doties. Proti, ka tā nav tava kaprīze tikai tāpēc, ka IG pilns ar to, ka draugi ceļo apkārt... Otrkārt, izvēlies lētāku alternatīvu par Grieķiju, Spāniju. Piemēram, Horvātija, Bulgārija, Turcija... Vai kaut vai tā pati Milāna, kur Ryanair, šķiet pa 30 euro var nopirkt biļetes.
Kopumā piekrītu, ka vīrs domā pareizi. Ceļošana ir ekstra, un, ja šobrīd jums nesanāk nodrošināt pamatvajadzības, tad no kaut kā ir jāatsakās... Varu arī ieteikt meklēt iespējas palielināt ienākumus, atrodot labāk atalgotus darbus.
Vēl es laikam pati uzdāvinātu aviobiļetes uz kādu galapunktu vīra jubilejā/ Ziemassvētkos. :-) Tad viņš nevarēs atteikties, un nāksies arī viņam mazliet patērēties, esot tur uz vietas.

Es sakrātu arī to naudu un aizbrauktu tajā ceļojumā ar kādu citu lai jau sež mājās un auklē bērnu ja tā ļoti gribas.

Nu ja negrib, tad negrib, tu tad vienkārši ceļo ar draugiem, vismaz es tavā vietā tā darītu. Saprotu, ka ar ģimeni foršāk, bet, kā redzi, viņš ļoti acīmredzami parāda, ka viņu tas neinteresē, neko nevajag uzspiest.