kā būt pašpietiekamai?

Nē, TheLaw, es tā neuzskatu. Esmu par līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi, ne vienādību, ibio.
Tu tiešām tik glups vai vnk izliecies? Man, nudien, sāk zust pacietība.

Skaidrs, lidztiesīga un vienlīdzīga attieksme ir, kur vīrietim uzsakti sakrīt ar taviem, ja tā nav tad tie ir steriotipi :D

liecina tikai un vienīgi par Tavām aprobežotajām prāta spējām, stereotipisko domāšanu un aizspriedumainajiem uzskatiem.

:-D cik ātri gan viss salikās pa plauktiņiem. Evolūcija no manas slēptās agresijas, kuru es par visām varītēm meistarīgi slēpu katrā komentārā līdz pat acīmredzamajai aprobežotībai, kuru man diemžēl neizdevās tikpat meistarīgi noslēpt.
TimeToDream, piedod, cerams, ka tagad diskusija varēs turpināties atpakaļ par pieteikuma tēmu. ;-)

TheLaw, Tev ir stereotipiska domāšana, ne man, ibio.
Velns par stenderi, jau sāk pieriebties, ka kādu manis individuāli apskatītu gadījumu Tu savā sasodīti aizspriedumainajā prātā vispārini uz visu 'sugu' un piekabini man stereotipiskus uzskatus. Sākšu nešpetni lamāties, nudien.
.
jēga, nav nekādas evolūcijas - aprobežoti uzskati un slēpta agresija ir faktiski viens un tas pats, kas izteikts citiem vārdiem.

Es saprotu jēga un lielā mērā viņai piekrītu. Es nejūtos apdalīta kā sieviete dzīvojot Latvijā. Pie visa, kas mums ir tik slikti, reāli dzimumu līdztiesība mūsu valstī nav tā lieta, par kuru varētu tā sūdzēties (protams, vienmēr ir kur augt). Un pat ja es nevēlos tiešā veidā visu to, par ko feminisms cīnās, es novērtēju to, ka man ir dota izvēle. Abiem dzimumiem ir izvēle. Es varu pateikt "paldies", ja vīrietis atver man durvis, nevis nolamāt, ka man pašai ir rokas, tomēr neuzskatu to par pašsaprotamu un neskatīšos šķībi, ja man durvis neatvērs. Man patīk izvēle, ka es varu būt mājās, rūpēties par mājām bērniem un ģiemeni, jo vīrs un sieva tā izlēma, nevis tādēļ, ka tā tam ir jābūt (nākotnē, man nav ne vīra, ne bērnu). Man nebūtu iebildumu būt par ģimenes galveno pelnītāju, ja zinātu, ka vīrs vēlas pavadīt vairāk laika ar bērniem un viņš audzināt spētu labāk nekā es. Man patīk izvēle, krāsoties/nekrāsoties, vilkt kleitu vai bikses, utt. Es zinu, ka man ir šī izvēle, tādēļ neuzskatu par pašsaprotamu, ka vīrietim ir jāpakļaujas visiem vīrišķajiem stereotipiem, ja viņš to nevēlas. Es nebūšu tas vairākums, kas neies uz otro randiņu, ja pirmajā man neizmaksāja kafiju. Neuzskatu, ka vīrietim obligāti ir jāinteresējas par mašīnām, sportu utt, citādāk viņš būs mazāk vīrišķīgs.
Tās dažas ekstrēmās feministes, kas kliedz tik skaļi, ka rada to iespaidu, ka pārstāv visas, vienkārši bojā iespaidu par visu kustību. Bet nu starp feminismu un misandriju nav vienādības zīme. Feminisms nav labs līdz brīdim, kamēr sievietēm tas ir izdevīgi. Manis pēc lai maina likumu un kara gadījumā rezervistos ir arī sievietes ne tikai vīrieši, kas mobilizācijas gadījumā tiek iesaukti. Manuprāt, vardarbība pret vīrieti no sievietes puses ir jāņem tik pat nopietni vērā, cik pretējā gadījumā (jā, es uzskatu, ka nav ok strīda laikā iesist vīrietim pļauku, kamēr vīrietim ir jāstāv kā sienai, kas uzņem sitienus).
Es priecājos, ka man ir tā izvēle. Izvēle, par kuru varu pateikties feminismam. Un spēju saskatīt pozitīvo arī mūsdienu feminisma kustībā, neskatoties uz to, ka tiešā veidā uz mani tas neattiecas.

Feministes un dzimumu līdztiesības cīnītājas ne tikai vīriešiem, bet arī citām sievietēm ierāda vietu, kādai jābūt īstai vecenei un lēnām visas par tādām arī pārakmeņojas, gribēdamas vai nē.

Slīdot vēl tālāk no tēmas...
Mani bērnībā ģērba rozā drēbēs, spēlējos ar lellēm ratos, un uz plastmasas plītiņas cepu lāčiem brokastis. Potenciāls izaugt par perfektu mājsaimnieci. Tad ienāca internets ar savu pārspīlēto feminismu, kas manam nenobridušajam prātam lika noticēt, ka visam ir jābūt 50/50. Randiņos un kopdzīvē visus maksājumus dala ar 2, rūpes par bērniem un māju arī dala uz pusēm. Naids pret mājsaimniecēm parādījās, redzot tos najaukākos piemērus radu vidū, vai lasot par tādiem internetā, un saprotot, ka man tas galīgi nebūtu pieņemami. Bet es pieaugu un sapratu, ka man ir izvēle. Ir tik daudz ģimenes modeļu, un kas der vienam neder visiem. Man ir tik ļoti vienalga, ko citi dara savās ģimenēs, ja abi ar to ir mierā, Jā, iespējams, feminisms uzspiež kaut kādu konkrētu modeli kā vienīgo patieso, bet tādēļ tak katram ir sava galva uz pleciem un partneris ar kuru izrunāt, kas viņus abus apmierina.

TimeToDream, manuprāt, xanax diskusijas sākumā deva vērtīgu padomu.

MissMia, padalīsies, kas tas par feminismu, kas ģimenei

uzspiež kaut kādu konkrētu modeli kā vienīgo patieso

???
Neesmu iepazinusies ar tādu feminisma atzaru/teorētiķi/utt. un tā idejām. Visu laiku man ir šķitis, ka feminisms ir par izvēles iespējām, ne lai kaut ko kādam uzspiestu.

Jā, iespējams, feminisms uzspiež kaut kādu konkrētu modeli kā vienīgo patieso

Es šeit nepareizi izteicos. Nejau feminisms uzspiež vienīgo patieso modeli.
nerātnā, ne tiešā veidā, bet medijos ir gadījies sastapties ar pārstāvjiem, kas slēpjoties zem nosaukuma "feminisms", gvelž visādas muļķības. Arī jau minēto par to, ka 50/50 ir vienīgais patiesais modelis. Ja par feminismu neinteresējas, un tik vien cik pa ausu galam kaut kas dzirdēts, var likties, ka feminisms to atbalsta un par to iestājas, nezinot reālo patiesību.

MissMia, ā, skaidrs, paldies, tipo, tas vecais stāsts 'ar bībeli zobos dodas iekarojumos' apdeitotā mūsdienu versijā 'ar feminisma saukļiem uz lūpām iekarot sabiedrības uzmanību'. Bõrings.

Te bija jautaajums-kaa mees saprotam paspietiekamiibu?
Es to saprotu taa,ka cilveeks ir apmierinaats ar savas dziives modeli.Viens buus apmierinaats dziivojot bez gimenes,otrs buus pasapmierinaats gimenee.Kas straadaa vienam,nestraadaa otram.
Taapeec arii te var redzeet nesaskanas diskusijaa.

Līdzīgi kā Peekaboo saka, arī man šķiet, ka Eiropā feminismam īsti nav pamatojuma. Kas ir tie amati, kurus sievietei liegts ieņemt dzimuma atšķirības dēļ? Un vai tiešām algas atšķirības veidojas no fakta, ka esi sieviete? Kas ir tie līdz šim nepieejamie feminisma cīņu augļi, par kuriem jājautā - vai tiešām Tu negribi?! Nerātnā? Kur mūsu platuma grādu sieviete var justies tik apdalīta, ka sava enerģija jāvelta, lai pasaulē izcīnītu savu vietu? Es patiešām gribētu uzzināt. Varbūt neesmu izpratusi.

Jautājums nebija man, bet labprāt atbildēšu. Eiropas feminisms sastāv no 90% akadēmisku tekstu, dažādām mākslas, literatūras un kultūras analīzēm, kas plašākā apritē nenonāk, politiku ietekmēt mēģina ļoti reti, sabiedrība to nelasa utt. Principā kā daudzos citos akadēmiskos laukos, feminismā tiek rakstīts ierobežotam lokam lasītāju. Bet pie pašreiz Lielbritānijā populāriem, praktiskiem feminisma cīņu objektiem var minēt diskusijas ap dažādu sievietēm tipisku vēžu skrīningu/pētniecības efektivitāti un nepieciešamību, hormonu terapiju gados vecākām sievietēm un ar to saistītus veselības riskus, female genital mutilation, u.tml. Vai no citas sfēras, dažas dienas atpakaļ Grīra publicēja darbu On Rape, kurā raksta par iespējams nepieciešamām izmaiņām likumos, kas attiecas uz izvarošanu, un tas jau ilgāku laiku ir bijis viens no ejošākajiem legālajiem tematiem. Tuvs un populārs temats ir arī vardarbība pret sievietēm - gan tās praktiska mazināšana, gan potenciāla nepieciešamība pēc izmaiņām likumos. Šeit tika minēts gadījums, kurā sieva iepļaukā vīru - feminisms pārsvarā ir koncentrēts uz gadījumiem, kurā vīrs smagi piekauj vai nogalina sievu. U.tml. Ir saprotams, kādēļ tik mazās valstīs kā Latvija, kurās nekas nenotiek un ne par ko netiek diskutēts, cilvēki var domāt: ''nekas no tā nav vajadzīgs, es nostrādāju savas 8h darba, eju mājās laimīga, pie vīra, kurš arī ir tik pat laimīgs - bez jebkāda feminisma.'' Pasaule ir plašāka par to. Zinātnē ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, ir problēmas likumos, bez šaubām arī problēmas kultūrā, it īpaši tajās Eiropas valstīs, kurās ir būtisks īpatsvars Āfrikas/Tuvo Austrumu pilsoņu. Teikt, ka visas šīs diskusijas ir nevajadzīgas, jo vīrs un sieva var radīt viens otram patīkamus dzīves apstākļus, ir provinciāli.

Ja nebūtu bijis feminisma vilnis, tad mēs nevarētu tikt tik tālu, cik šodien esam. Nav jau jāskatās tik seklā aspektā, kā te dažiem izskan.

Redz, kāda mums tā īstā, 100%īgā Eiropas dzimumu vienlīdzība. Čalītis tikls, bet meitene - tā gan netikla.

Man arī nav īsti skaidrs par ko feministes mūsdienās cīnās.
Likumdošana neapdala kādu no dzimumiem, izglītība, darba iespējas ir vienādas.
Atšķiras cilvēku uzskati, bet uzskati nevienam netraucē, kamēr nav izmantota fiziska vai emocionāla vardarbība.
Feminisms ir apmēram tas pats kas veģetārisms, cilvēkiem gribas bīdīt sabiedrības savas personiskās idejas kuras sabiedrībai nemaz nav vajadzīgas.

probability
Vismaz kāda ko paskaidroja vairāk:-)
Es ar pēc būtības nesaprotu, ko tur cīnās, viss tak kārtībā. Nu var jaubūt, ka citur nav kārtībā. Tāpēc labi ka dzīvojam Latvijā.
Un visas feministiskās runas un aprunas mūsu valstī ir liekas.
Mums valstī ir citas problēmas ko domāt un par ko cīnīties.

Bet par tēmu. Lai sāktu justies pašpietiekama, sāc ar to, ka sākot ar nākamo reizi, kad kādam zvani, lai prasītu palīdzību (aizvest, atvest, salabot, nopirkt utt), nedari to. Atrod citu risinājumu. Ja mūždien kur jābrauc, bet nav tiesību, tad noliec. Ja kaut kas saplīst, tad izsauc meistaru, nevis pusgadu gaidi, kad kāds draugs salabos. Vienkārši sāc pati visu darīt.
Normāliem vīriešiem, kas nevēlās mājās kalponi, kas vajadzīga tikai ēst taisīšanai un seksam, manā izpratnē, pievilcīgākas ir pašpietiekamas sievietes, kas nečīkst par katru problēmu, kas traucē dzīvot.

Ah, tā, RedJasper? Nuja, paēdušais neēdušo nesaprot.

Tā jau ir. Mani tas neskar. Un daudz neiedziļinos kas notiek citās valstīs šajā jautājumā. Latvijā es toč neredzu problēmas par ko lai cīnās feministes. Kaut kur tuvajos austrumos, āfrikā - noteikti, ka ir problēmas. Bet visur ir savas problēmas. Kur rasisms, kur feministēm vēl savs jāizcīna, kur citas problēmas.

RedJasper, Latvijā ir dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas attieksmes problēmas, un Tu esi tas paēdušais vīrietis, kas šai ziņā nepaēdušu sievieti nesaprot.
Tikai tāpēc, ka Tavā dzīvē ir ok, ka savā ģimenē jūs veidojat cieņpilnas attiecības, tas nenozīmē, ka visā LV ir baigi forši un labi, problēmas nepastāv, dalījuma pa dzimumiem nav un attieksme pret visiem dzimumiem ir līdzvērtīga gan privātajā, gan profesionālajā vidē kaut vai, publiskajā telpā.
Kāpēc tāda strausa taktika? Ja Tu to neredzi, tad, esi tik laipns, nenoliedz problēmu pastāvēšanu ar 'valstī viss ir kārtībā' attieksmi, ja kāds/kāda tās pamana un par to atļaujas runāt.

Vardarbība ģimenēs pastāv.
Ko valsts dienestiem vajadzētu darīt ? Pārbaudīt visas, bez izņēmuma ģimenes un nopratināt abus. Jo visu var noslēpt.
Ja upuris klusē un nedara neko lai sev palīdzētu, tad kurš var palīdzēt. LV nav ideāls sociālais atbalsts vardarbībā cietušajiem, bet darīt var daudz ko. Ja grib
Bet ko īsti grib feministes, tas ir jautājums uz kuru viņām pašām ir grūti atbildēt.