Līdzīgi kā Peekaboo saka, arī man šķiet, ka Eiropā feminismam īsti nav pamatojuma. Kas ir tie amati, kurus sievietei liegts ieņemt dzimuma atšķirības dēļ? Un vai tiešām algas atšķirības veidojas no fakta, ka esi sieviete?
Kas ir tie līdz šim nepieejamie feminisma cīņu augļi, par kuriem jājautā - vai tiešām Tu negribi?! Nerātnā? Kur mūsu platuma grādu sieviete var justies tik apdalīta, ka sava enerģija jāvelta, lai pasaulē izcīnītu savu vietu? Es patiešām gribētu uzzināt. Varbūt neesmu izpratusi.
.
Pagaidām vēl es kā sieviete, tieši otrādi, jūtos priviliģēta. Priviliģēta audzināt savus bērnus pati, nevis atdot tos prom svešiem un sistēmai, jo pēc bka beigām jāmetas atpakaļ darbā, lai varētu vienlīdzīgi ar vīru maksāt rēķinus.
Privilēģēta bez stresa veltīt mīlestību, savu enerģiju un rūpes bērniem, vīram, mājām, sev, saviem hobijiem, kamēr vīrs jūtas priviliģēts būt ģimenes stiprais plecs un mūs apgādāt.
Mēs viens otram ar atbildību radām patīkamus dzīves apstākļus. Es esmu laimīga nestresot par ienākumiem, viņš ir laimīgs doties mājās pie laimīgas, vīru cienošas un uzticīgas, nenogurdinātas sievas, kura nepacietīgi gaida ar smaržīgām vakariņām tīrā mājā. Abi divi ir laimīgi viens otram ko dot un vairo viens otra enerģiju strādāt katram savā lauciņā.
Es jūtos labi, ka vīrietis man atver durvis un pasniedz mēteli, utt. Un man patīk šis dzimumu dalījums pat ar visiem ap to apvītajiem stereotipiem.
.
BET es pieļauju, ka ne visas sievietes tādā modelī vēlas dzīvot. Tās tad nu arī varētu cīnīties. Taču...
Pasekojot līdzi feminisma attīstībai ir redzams tas, ka sen vairs nenotiek cīņa par to, ka sievietes ir spiestas dzīvot "vergtura un verdzenes" modelī, kādā es ar prieku dzīvoju, ka ir apdalītas amatu izvēlē un ienākumu līmeņa līdzvērtības iespējās.
Mūsdienu feminismu teorētiķi sauc par feminisma trešo un pat jau ceturto vilni, kas aizsācies ap millenium laiku un tas vairāk grozās ap ētisku un estētisku jautājumu risināšanu, nevis kādiem fiziski nepārvaramiem ierobežojumiem.
Tādā galējā mūsdienu variantā tas jau ir - "Make-up un augsti papēži ir sievišķīgi? Fuck it, arī mīzt stāvus ir sievišķīgi, ja es tā gribu! / Katru nakti mainīt seksa partnerus ir piedauzīgi? Fuck it, drāžu, ko gribu! / Atvēri man durvis? Tu, mērgli, domā, ka man pašai nav roku? / utt." Piedodiet par rupjībām, šajā gadījumā tas trāpīgāk atspoguļo attieksmi.
Tāpēc es īsti nesaprotu, kas ir tie labumi, ko sieviešu sugai feministes cenšas izcīnīt laikos, kad ir brīvība izvēlēties savai laimes formulai atbilstošu dzīves ceļu.
Nu, un esmu drusku bēdīga, ka sievietes pašas degradē šo fantastisko iespēju būt sievišķīgai sievietei un cenšas nolīdzināt abus dzimumus par vienādiem esam visās nozīmēs un ģimenes mērogā iznīcināt Sievas un Vīra atšķirīgo pienesumu, padarot to par divu dzimumiski un saimnieciski līdzvērtīgu cilvēku sadarbību. Ja ģimene vispār vēl ir kāda vērtība, protams.