kā būt pašpietiekamai?

TheLaw, Arī LV periodiski šis jautājums tiek cilāts, teju katra saeima,šo paceļ, kaut ko knakstās , bakstās, vēlas ierobežot, labi ,ka nekas tālāk nav aizgājis. Demogrāfijas celšanas vārdā...pff..sieviešu tiesības ierobežot. Ir bijuši dažādi ieteikumi, bet tālāk tie nav aizgājuši.
Polijas gadījumā -šo ideju neakceptēja, pēc masu piketiem., Twiteri un IG šis arī bija apspriests temats. Tas ir tiešs pārkāpums, jo tiek ierobežotas pašas sievietes tiesības lemt pār savu ķermeni. Līdzīgi kā "olšūnu, kari LV, ko minēja Probability.

Feminisma kustības neesamība pavērtu durvis represijām.

Tieši tā. Brīvība nav kaut kas, ko vienreiz iedod un tad tā paliek uz mūžīgiem laikiem. To var arī pamazām vien atņemt. Īpaši konservatīvās valstīs kā Latvija (vai Polija), kur liberālisms ir nepopulārs, vietējo feministu praktiski nav, un sievietes pašas uzstāj, ka negrib būt vienlīdzīgas un vienlīdzība ir degradējoša.

Tur bija domāts dzimuma lomām, mana kļuda, ne tā uzrakstīju.

Es to tā arī sapratu. Uzraksti, kādas ir pareizas dzimumu lomas. Par sievietēm, lūdzu, izsmeļošāk.

probability tu tak tā pat zini ko es rakstīšu. Šoreiz nebūs gari. Uzsaktu, ka sievietēm pirmajā vietā būtu jābūt ģimenei, nepārproti, es to nedomāju, ka tas bez maz vai ar likumi ir jānosaka, nebūt ne, bet mājienus bērnība par to gan vajadzētu dot, protams, pieaugot, katram ir sava izvēlē, un katrs var izvēlēties kādu vien ceļu vēlas, bet tam visam ir tālejošas sekas. Tāpat ir ar vīriešiem , uzskatu, ka vīrieti bērnībā vajadzētu virzīt uz to, lai viņš ir tas stiprais dzimums (mamutu nesējs utt). Jautāsi kāpēc tieši tā? atbilde ir ļoti vienkārša, tāpēc ka tas strādā.

TheLaw, Arī LV periodiski šis jautājums tiek cilāts, teju katra saeima,šo paceļ, kaut ko knakstās , bakstās, vēlas ierobežot, labi ,ka nekas tālāk nav aizgājis. Demogrāfijas celšanas vārdā...pff..sieviešu tiesības ierobežot. Ir bijuši dažādi ieteikumi, bet tālāk tie nav aizgājuši.

Tas gan iur pilnīgs stulbums, manuprat, ir daudz efektīvāki veidi, kā celt demogrāfiju, ne jau kādu piespiežot kaut koi darī, vai šinī gadījumā nedarīt, uzskatu, ka katrs ar savu ķermeni var darīt ko grib un valstij tur vispār nebūtu jaiejaucas. sviests.

Nē nerātnā, tā nav.

Nē, TheLaw, ir gan, jo i šī, i citas cosmolilit diskusijas ir vairāk vai mazāk uzskatāms piemērs viedokļu vērtēšanai pēc to autoru dzimuma, ne apspriežot viedokļa būtību; protams, ne visu lietotāju acīs, bet tendence pastāv, un tā ir vīriešiem par labu.
.
andie, ļoti tuvu uztvēri, jo par to, kā tiek vērtēts un stereotipizēts katrs dzimums, šoreiz arī ir mans cepiens.
Vispār jau man netīk, ka stereotipiski skatās un vērtē jebkā, ne tikai pēc dzimumpiederības, bet šoreiz tēma ir par to, kā autorei būt pašpietiekamai, kur, ak, vai, kāds savos komentāros nevis apsprieda autores problēmu pēc būtības, bet izdomāja tajos iemest pamācības par to, kādai būt sieviešu dzimuma personai.

TheLaw nav jau tā, ka es zinu, ko tu rakstīsi. Piemēram, man nav ne jausmas, ko tu saproti ar vārdiem ''sievietei pirmajā vietā jābūt ģimenei''. Kas tieši sievietei jādara, lai nostādītu ģimeni pirmajā vietā?

TheLaw, tas nebūs gluži "gaumes jautājums". "Gaumes jautājums" tas būtu tad, ja attiektos tikai uz konkrēto personu. Es jūtos labi savā ķermenī, man patīk pretējais dzimums, un atbilstu ļoti daudziem sieviešu stereotipiem. Sauksim to par manu "gaumi". Bet šī "gaume" neliedz man paskatīties plašāk un saprast, ka ne visiem tā ir labi. Citi vēlas dzīvot citādāk, un es esmu ar to mierā, ja tas viņus dara laimīgus. Es netaisos pēc gadiem ģērbt savus bērnus neitrālās krāsās, un apgalvot, ka viņam nav dzimuma, jo to Tas izvēlēsies, kad viņam/-ai būs attīstījusies apziņa un spēs pats/-i pateikt, kas vēlas būt. Nebūt ne.
No vecākiem neatkarīgu apstākļu ietekmē var izaugt bērns ar citu seksuālo oriantāciju, vai pat dzimumapziņu. Un iedomājies, ka tā notiek tavā ģimenē. Ko tu darīsi situācijā, ja tavs dēls nevēlas būt šis vīrišķīgais vīrietis un viņam vispār patīk savs dzimums, nevis meitenes?

Ko tu darīsi situācijā, ja tavs dēls nevēlas būt šis vīrišķīgais vīrietis un viņam vispār patīk savs dzimums, nevis meitenes?

Vai arī, lai tomēr pieturētos pie tēmas "pašpietiekama sieviete", iedomājies, ja tava meita, neatkarīgi no tā, ka jau no šūpuļa rādīji savu ģimenes modeli kā pareizo un audzināji kā meitenīgu meiteni, izaugot vēlas kļūt par astrofiziķi un mājās kā savu topošo vīru atved vīrieti frizieri vai vizāžistu, un ņemot vērā, ka viņas darbs prasa daudz laika, izdomā uzturēt vīrieti, kamēr viņš pieskatīs nākotnē bērnus.

Es jūtos labi savā ķermenī, man patīk pretējais dzimums, un atbilstu ļoti daudziem sieviešu stereotipiem.

Nemaz tik daudziem tipiskajiem sieviešu dzimumam piedienīgiem stereotipiem neatbilstu, jods parāvis tos un visus pārējos piedevām.

Runājot par MissMia uzrakstīto, varu teikt, ka darbā katru dienu satiekos ar neskaitāmiem tādiem stāstiem, uzklausu un cenšos palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši tādās situācijās, cieš no depresijas, ir mēģinājuši vai tikai domā par pašnāvības izdarīšanu. Iemesli visdažādākie, bet visbiežāk tās ir tieši bailes no vecāku, apkārtējo reakcijas. Ir gadījies ne reizi vien uzklausīt stāstus par to, kā jau no agras bērnības vecāki centušies ieaudzināt bērnā to, kādai jābūt īstai sievietei un kādam - īstam vīrietim, uz bērnu lolojuši grandiozus plānus, cerējuši, ka bērns ies viņu pēdās un kļūs par ārstu vai karavīru, taču rezultātā, izaugot un nonākot konfliktā ar savām jūtām un to, ko vecāki no bērnības centušies ieaudzināt, cilvēks jūtas apjucis, nesaprasts, nobijies. Esmu uzklausījusi cilvēkus, kuru vecāki novērsušies no bērna mirklī, kad uzzinājuši, ka mīļā meitiņa mājās neatvedīs līgavaini, bet līgavu; ka dēls nevēlas iet tēva pēdās un iet armijā, jo naktīs nakstklubos uzstājas kā drag-queen; ka, tā vietā, lai veidotu ģimeni un radītu bērnus, meitiņa ar savu trako draudzeni izdomā braukt uz Āfriku brīvprātīgajā darbā utt.,utjp. Šie cilvēki, apzinājušies kas viņi ir un kādi grib būt, ir izmisumā, kad vecāki paziņo, ka priekš viņiem viņi ir miruši, jo dara viņiem kaunu, ka nav attaisnojuši vecāku sapņus, ka nav tik normāli, kā kaimiņu ģimenes bērni. Un tādi stāsti, vismaz valstī, kur es dzīvoju ir simtiem. Un tas ir briesmīgi. Briesmīgi un skumji.

Kaya-cik interesanti!
Es arii satieku saadus cilveekus loti daudz ,un varu teikt vienu-liidz depresijai viniem ir loti taalu,juutaas kaa "nieres taukos",dziivo savu dziivi uz urraa,ja nee veel labaak.Nemocaas ne ar kaadiem kompleksiem nekaa!

Kaya-interesanti,kuraa valstii tas ir?Man tiesaam ,staadaajot vairaak kaa 18 gadus ar siem cilveekiem,apsoluuti cits priekstats!

Kas sievietei traucē normāli veidot savu dzīvi, attiecības, darbu karjeru, tāpat kā vīrietim ?
Ir cilvēki kuri slikti attiecas gan pret pretējo dzimumu, gan pret savējo. Nekāda likumdošana nepiespiedīs cilvēkus domāt savādāk.
Darba devēji kuri nepieņem darbā sievieti kura plāno ģimenes pieaugumu. Ja tas ir privātuzņēmējs, kritēriji un izvēle ir viņa pusē, tur neko nevar darīt.
Kļūstiet uzņēmējas un pieņemiet darbā ko vēlaties. Mēs dzīvojam liberālā pasaulē un katrs kurš ir diskriminēts vai apdraudēts jebkurā veidā, var rīkoties lai panāktu sev taisnību.
Vai tad konstitūcījā un likumos ir kaut kas dzimumu aizskarošs ?

probability

Tiek ieviests tikumības likums, kurā oriģināli tika plānots meitenēm skolā mācīt ''sievišķību'' kā tikumu - ja esi sieviete, tad laulība, bērni, ģimene, rūpes par citiem utt. ir vienīgā ētiski pareizā dzīve.

Sieviete, māte, ģimene - tā ir maza daļa no visas mācības, kas nav attiecināma tikai uz sievieti, bet gan uz abiem. Tie ir kopējie vadmotīvi uz kā balstās sabiedrība. Ja runājam par sieviešu apspiešanu, tad piemērs neiederās. Vispār Latvijā nekas nav mainījies un ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti. Detalizētāk šeti nav ko spriest, jo tā ir pavisam cita tēma, ne feminisms.

Vai paskaties uz olšūnu kariem - sievietei obligāti jādzemdē, tā tika runāts, un valsts sevi uzskata par tiesīgu viņai aizliegt jebkuru darbību, kas, šķiet (jo pierādījumu nav, tikai šķitums), paaugstina ar grūtniecību saistītus riskus.

Pēc būtības lielākā tautas daļa, tai skaitā vīrieši, piekritīs, ka valstij nav tiesību iejaukties cilvēka personīgajos lēmumos. Bet no otras puses. Ārsti, deputāti un citi atbalstītāji jau ne jau aiz ļauna prāta šo lobē. Skaidrs, ka, ja atnāk 18 gadīgs zāķēns un pasaka, ka viņai viena olšūna ir lieka, tad tas ir jaunības glupums. 5 gadu vēlāk viņa pavisam savādāk domās. Jauniešiem ir jāļauj kļūdīties savā izvēlē, bet nu ir lietas, kur kļūdas labot nav iespējams. Tepat forumā novērojam, ka ātri vien pie naivi stulbas tēmas daudzi pajautā par vecumu, jo saprot, ka problēma un uzskati ir tīniski. Mēs visi saprotam, ka lielākoties jaunībā būs savādāka spriestspēja, nekā vecumā ap 30 gadiem. Nedomāju, ka tā ir feminisma tēma.

Stambulas konvencija arī ir labs piemērs, jo to pavadīja pilnīga histērija par tradicionālās sievišķības un vīrišķības graušanu, un absurdi apgalvojumi,

Te jau no mušas ziloni uzpūta un tam arī nav sakara ar feministēm. Ja feminisms ir geju un lezbiešu cīņa par savām interesēm, tad tas vairs nav feminisms. Katrā ziņā lielākais cepiens bija par to, ka konvencijā nebija skaidri definēts, kas ir ģimene, tādejādi to parakstos, mēs piekrītam, ka ģimene ir jebkura savienība starp divām personām, neatkarīgi no to dzimuma.
Es gan uz to biki juridiski skatos. Ja augstāk minētā dokumentā (pieņemsim, ka tas būtu augstāks), nav nekādas atrunas ar precīzu definīciju, kas ir ģimene, tad strādā zemāk stāvošos dokumentos rakstītais, kur mums ir pateikts, ka ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Lai gan konvencija vispār nevar būt augstāk stāvoša par satversmi. Skaties kā gribi, cepiens lieks un atkal nekāda sakara ar feminismu.
Piedod probability, es tik tiešām Tavos piemēros nesaskatu problēmas, kas saistītas ar šeit norisušo diskusiju. Tās ir citas problēmas par ko tu cīnies savos piemēros.

RedJasper, Tu esi to konevciju lasījis? Vai tu atspoguļo mēdiju drāmu? Ģimene nav tas pats kas laulība, Satversmē ir minēts, kas tieši ir laulība, klasiskā izpratnē,bet nav sniegts dziļāks skaidrojums par ģimeni. , 110. Pants nesniedz izmeļošu skaidrojumu par ģimenes jēdzienu. Tas nosaka, ka

Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības

Konvecijas mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Ar vārdiem vardarbība ģimenē, starp citu, tiek pasargāti arī vīrieši, tātad, lai arī konvencijas galvenais uzsvars ir uz vardarbības pret sievietēm izskaušanu, tā nevienā brīdī neizslēdz, ka vardarbībai tiek pakļauti arī vīrieši. Tas ir nostirpināts konvevijas 1.pantā.

Andie
Ok, es prātā saliku abus kopā - ģimene = laulība (esmu vecmodīgs :-D). Bet man nav jāiedziļinās konvencijā, jo patlaban gāja runa par feminismu, kur es norādīju, ka konvencijai ar to nevajadzētu būt nekādam sakaram.

TheLaw nav jau tā, ka es zinu, ko tu rakstīsi. Piemēram, man nav ne jausmas, ko tu saproti ar vārdiem ''sievietei pirmajā vietā jābūt ģimenei''. Kas tieši sievietei jādara, lai nostādītu ģimeni pirmajā vietā?

Ar to es saprotu, ka sievietēm nevajadzētu iet un traukties uz tādiem amatiem, kur ģimenes dzīvei laika vispār neatliktu, es nerunāju par to, ka nevajag izglītību kā tādu, un darba tirgū vispār nebūtu jāieiet, bet gan karjeras izvēli, kur ir smagi jāstrāda gadi desmiti, lai kļūtu par tiešām labu speciālistu attiecīgajā jomā un par ģimeni un bērniem sākt domāt tikai tad, kad jau ir par vēlu.
MissMia Redzi tu un vēl dažas lietotājis ir lielisks piemērs tam, kur maza cilvēku grupa grib mainīt sabiedrības uzskatus par to, kas ir normāli un par to kas nav, kā odetta teica, ka grib speeleet "pirmo vijoli" sabiedriibaa un visam karinot klāt vārdu steriotips, visas pasaules revulūcijas ir sākušas ar mazu savādāk domājošu grupu ar cilvēkiem, kuri vēlāk ir pārņēmuši arī sabiedrību, kas daudzos gadījumos nemaz tik labi vien nav bijis, kā tu saki "laiki mainās", arī nacistiskā vācija sākas ar mazu grupu ar cilvēkiem, kuru vidū bija viens ļoti labi pazīstam "kadrs", kurš bija izcils orotors. Nu nevar, vienkārši nevar ar pliku "ja jūtas laimīgi" būvēt sabiedrību kā tādu, jo tam visam ir sekas, ko tu, acīmredzot, vēl nezini un kas ir vairākkārt pierādījies realitātē, ar pliku teorizēšanu vien nepietiek, kas sevī ietver pasauli kā "ziepju burbuli", kas krasi atšķirās no realitātes. Es, perosnīgi, arī, kad man bija 18 gribēju visu dienu spēlēt datorspēles, nedomāt par karjeru, jo es tak jutos ļoti laimīgs un ar sevi ļoti apmierināts, bet ja es būtu izvēlējies šādu dzīves ceļu, vai tiešām tas nebūtu atstājis sekas uz manu turpmāko dzīvi?, kas ir saistītas ar attiecībām ar pretējo dzimumu? Protams, ka būtu un ne uz to labāko pusi. Šis mūsdienu feministu atzars, kur tiek, teikts, ka vari izsaktīties kā vēlies, uzvesties kā vēlies un ģērbties kā vēlies abiem dzimumiem, ir kā trojas zirgs, kuru sievietes un daļēji vīrieši ir pieņemuši ar atplestām rokām savā bariņā, nemaz neizvērtējos kā tas ietekmēs turpmāko dzīvi, bet neviens jau to nesaka, saka jau tikai "ir jāpieņem mani kāds/kāda esmu", kas daudzos gadījos pretējam dzimumam nemaz neliekas pievilcīgs. Te pat bija vienreiz viena diskusija, kur ļoti daudzas sūdzējās, ka mūsdienu vīrieši ir palikuši ļoti sievišķigi, un ne pa visam izskatījas, ka tas sievietēm iet pie sirds. Tas tā, piemēram tikai.

Ko tu darīsi situācijā, ja tavs dēls nevēlas būt šis vīrišķīgais vīrietis un viņam vispār patīk savs dzimums, nevis meitenes?

Neko es nedarītu. Ko es tur varētu izdarīt? Nav jau tā, ka tā ir izvēle vai tu esi gejs vai lezbiete. Tu domā, ka es atteiktos no sava bērna, tikai tāpēc ka viņš ir savādāks? nevajag jau uzskatīt mani par briesmoni. Atbalstītu viņu kā vien varu, neatkarīgi no tā kāds viņš būtu.

Vai arī, lai tomēr pieturētos pie tēmas "pašpietiekama sieviete", iedomājies, ja tava meita, neatkarīgi no tā, ka jau no šūpuļa rādīji savu ģimenes modeli kā pareizo un audzināji kā meitenīgu meiteni, izaugot vēlas kļūt par astrofiziķi un mājās kā savu topošo vīru atved vīrieti frizieri vai vizāžistu, un ņemot vērā, ka viņas darbs prasa daudz laika, izdomā uzturēt vīrieti, kamēr viņš pieskatīs nākotnē bērnus.

Tu un daudzas citas kā argumentu izvelk to "unicorn" piemērus, bet es skatos uz lielo bildi kopumā, kur tomēr lielākais vairākums parāda situāciju pilnīgi savādāku. Bet ja mēs ejam tik dziļi tajā "rabbit hole", tad es būtu mierā ar šo situāciju, un atbalstītu viņas izvēli, jo tā jau būtu meitas izvēle, protams, ka es viņu censtos audzināt kā meitenīgu meiteni un arī brīdinātu par iespējamām nākotnes sekām, ja viņa izvēlētos tādu ceļu, bet cik liela varbūtība pastāv, ka tā notiks? Man liekas, ka niecīga, pagaidām vēl neesmu uz katra stūra dzirdējis sievietes saucam, ka viņas vēlētos uzturēt savus vīrus vai savus draugus. Protams, ir izņēmumi, tā pat arī ir vīrieši, kuriem patīk ļoti apaļas sievietes, bet tas ir retums, es runāju par to, kā notiek biežāk. Sievietēm ir bioloģisks instinkts hypergamy? (nezinu kā to sauc Latviski), tāpēc šādas situācijas ir ļoti lielā mazākumā.

Vienlīdzība...bet tepat blakus diskusijā par ienākumiem, lielākā daļa sieviešu negribētu vīrieti kas pelna mazāk par viņu in nespētu pat tādu cienīt...ja pelna vairāk un sievietes nauda ir sievietes nauda bet vīrieša nauda ir ģimenes nauda, vispār ideāli :D
Loģikas nav pilnīgi nekur :D

Vienlīdzība...bet tepat blakus diskusijā par ienākumiem, lielākā daļa sieviešu negribētu vīrieti kas pelna mazāk par viņu in nespētu pat tādu cienīt...ja pelna vairāk un sievietes nauda ir sievietes nauda bet vīrieša nauda ir ģimenes nauda, vispār ideāli
Loģikas nav pilnīgi nekur

Nu bet protams, es jau sen teicu, kur tas ir izdevīgi :D

Loģikas nav pilnīgi nekur

Kā jau parasti...
Konvencijas pieņemšana vai nepieņemšana, neko sabiedrības dzīvē nemainīs.
Feminisms, kā jau radikālisms, nevar gūt lielu sabiedrības atbalstu, tas jau ir pierādījies.
Tas ir tāds impulsīvisms, kad gribās par kaut ko cīnīties, veidot pasauli labāki, utt
Parasti ar laiku lielākā daļa cīnītāju nonāk pie saprašanas ka dzīve ir skaista un to var labi baudīt bez cīņām.

sievietēm nevajadzētu iet un traukties uz tādiem amatiem, kur ģimenes dzīvei laika vispār neatliktu, es nerunāju par to, ka nevajag izglītību kā tādu, un darba tirgū vispār nebūtu jāieiet, bet gan karjeras izvēli, kur ir smagi jāstrāda gadi desmiti, lai kļūtu par tiešām labu speciālistu attiecīgajā jomā

Uz vīrieti gadījumā tad tas pats neattiecas - vai arī viņam nav jābūt laikam sievai un bērniem - ģimenei?