Cik ilgi strādājat vienā vietā?

Attieksme ir ļoti svarīga. Vissvarīgākais lai neliek atsēdēt konstsnti no- līdz un maksā par labu polisi. Algas lielums pēc tam. Tādu polisi, kādu es prasu, par 500 gadā neviens nevar nopirkt.
Normāls priekšnieks, ļoti okei. Iepriekšējā vietā arī bija forši, bet pamaz personāla priekš apjoma, tehnoloğijas arī palika par vienmuļu. Alga tagad un iepr vietā visa oficiālā. Tur, kur grib lai pašnodarbinos es neeju.

Mežone
Arī ir nācies izjust darba devēja dzēlīgumu, īstenībā attieksme ir ārkārtīgi svarīgs darba apstālis, un kopumā darba atmosfēra. Pat ja maksā labi, bet kolēģi un vadība ir šausmīgi, diezvai ir liels prieks un motivācija palikt. Tagadējā darbā konkrēta kolēģe mani ēd ārā, visticamāk vienkārša antipātija. Tāpat arī ir sanācis novērot, ka pret jauniņajiem izturas diezgan slikti, uzskatot tos par zemākiem utt.

Esošajā darba vietā strādāju 7 mēnešus, mainīt neplānoju, viss apmierina.
Ilgākais, cik esmu nostrādājusi vienā darba vietā ir 9 mēneši. Bet bijušas garas pauzes starp darbiem.No iepriekšējām darba vietām nebūtu gājusi projām, jo paši darbi,profesija patika, bet kaut kā man neveicas ar darba devēju godīgumu. Tajā darba vietā, kur nostrādāju 9 mēnešus, vienmēr presēja, līdz asarām, normāla darba vieta nebija iedalīta(ofisa darbs, bez sava galda,krēsla, datora utt. Nācu ar savu datoru un strādāju vai uz žurnālgaldiņa vai arī, ja bija kāds brīvs galds uz to dienu), naudas nepietika pat komunālo maksājumu apmaksai. Strādāju, centos, ar domu, ka varbūt izturēsies nopietnāk, pacels stundu likmi, bet nekā. Neizturēju un uzrakstīju atlūgumu.
Otrā darba vietā nostrādāju 6 mēnešus, bet priekšnieks diemžēl uzticējās ne tiem cilvēkiem un uzņēmums bankrotēja. Pa starpai bijuši nelieli darbiņi, vai mamma gāja atvaļinājumā, vai uz slimības lapas, tad aizvietoju un paralēli meklēju stabilu darbu. Gājis visādi, lai būtu par ko iztikt, tādēļ par tagadējo darbu grēks sūdzēties:-D Kolēģi super, priekšniecība super, savs kabinets, alga stabila un pilnīgi pietiek visām vajadzībām:-)

daydreamer
Man arī ir tas pats, ka dzīvi negribās izniekot darot to, kas nevisai patīk. Tikai mana problēma, ka vēl īsti līdz galam nesaprotu, kas ir tas, ko es gribētu darīt. Visticamāk tas nav darbs 9-18 un vienveidība, katru dienu viens un tas pats.
Laigan gados esmu jauna, neuzskatu, ka esmu baigā - "klaiņotāja', jo esmu nomainījusi 3 darba vietas, katrā tomēr ieguvu jaunu, pavisam savādāku pieredzi, kas ir tikai pluss, protams, salīdzinoši neilgi katrā darba vietā, bet pilnīgi pietiekoši, lai saprastu,ka konkrētais darbs nav priekš manis. Sāku apsvērt ideju, ka pats ofiss all day..diezvai ir priekš manis. Pagaidām laikam vēl lidinos kaut kur...Ar laiku, gan jau būs konkrētāka izpratne par to kā kam jābūt.:-)

Ilgaakais, esmu nostraadaajusi 6 gadu vienaa uznjeemumaa, bet ne vienaa amataa. Tagadeejaa darbaa straadaaju 2.5 gadus, peec 2 nostraadaatiem gadiem sanjeemu paaugstinaajumu.
Man nav probleemu straadaat ilgi vienaa uznjeemumaa, ja ir iespeejaas augt un attiistiit savu karjeru. Vienu un to pasu darbu gan negribeetu dariit gadiem un gadiem... Man ik pa laikam vajag paarmainjas. Taapeec peedeejaas divaas darbavietaas, nomainiiju ne tikai darba vietu, bet arii valsti. :-D

No nopietnākajiem darbiem:
1) 6 mēnešus (līgumdarbs);
2) 11 mēnešus;
3) 9 ar pusi gadus (ieskaitot 1 BKA);
4) tagadējā strādāju vairākus mēnešus. Bet jau prātoju vai nav jāmaina, jo ne visai patīk.
Pa vidu vēl ir bijuši dažādi citi līgumdarbi, bet tie ir bijuši paralēli pastāvīgajam darbam.
Visādus apģērbu u.c. veikalus no studiju laikiem es nemaz CV nenorādu.
Darbu esmu mainījusi galvenokārt tāpēc, ka ir apnicis darāmais, nav apmierinājusi alga jeb darba apstākļi.
Es kā reiz atkal satraucos, ka man savos 30+ gados tā pieredze ir pārāk šaura un nebūtu nekas pret tieši pamainīt kaut ko vairāk. It īpaši pēc BKA, kad bija laiks vairāk padomāt par to ko es gribu, sapratu, ka vairs nevēlos ilgstoši strādāt darbā, kas man līdz galam nepatīk. Man ir žēl sava laika, savas dzīves.

Visu IT jomu nevar vērtēt no dažiem lielajiem kantoriem. Konservatīvāki ir kantori, kuriem ir savs produkts. Tādu nav daudz. Pārējie lipina kopā crapu. Neviens tur negaidīs pat 2 mēnešus, kamēr cilvēks spēs izpildīt prasīto. Tie, kurus pieņem kā iesācējus, savādāk.

Man sanāca, ka vienā vietā nostrādāju 7 gadus (nepilni 2 gadi bija bērna kopšanas atvaļinājums). Tad nomainīju uz tagadējo, kur strādāju gadu. Man padodas un viss ir forši, bet kaut kā saprtu, ka ofiss nav man. Lēnām vēršu savu dzīvi citā virzienā, bet tam vēl pāris gadi būs vajadzīgi.

Tas, kā darba devējs vērtēs biežu darba maiņu, ir ļoti atkarīgs no jomas. Varu spriest pēc savas pieredzes par IT jomu - tur noteikti apkārt skrējēji netiek augstu vērtēti, jo atkarībā no sistēmu un projektu sarežģītības, var paiet pusgads, gads, divi un pat vairāk gadi, kamēr jauns darbinieks tiešām apgūst visu, kas viņa ikdienas darbam nepieciešams. Bet, ja tas ir kaut kāds apģērbu veikala pārdevēja darbs, tad domāju, ka darba devēju tas tik ļoti nerausta, ka potenciālais darbinieks ir skraidījis no viena veikala uz otru - tātad pamatiemaņas darbam apģērbu veikalā viņam ir un konkrētajā vietā jāapgūst tikai katu kāda neliela specifika un noteikumi.

green-eyed
Ļoti forši, ka tev darbs sanāk nav tik vienveidīgs, visu laiku kaut kas jauns.

Kādi ir bijuši jūsu iemesli, kādēļ darbiņu nomainījāt?

Vienmēr mainīju, jo tie bija tādi studentu darbiņi, kas nebija saistīti ar manu izglītību, bet kurus viegli varēja apvienot ar mācībām (strādāt brīvdienās vai vakaros). Darba samaksa arī bija diezgan bēdīga, tomēr uz to brīdi likās ok. Sakarā ar vienu no darbiem es gan joprojām brīnos, kā es to izturēju, jo bija milzīgs stress.

Ja neskaitīt kaut kādus mazus vasaras darbiņus, tad esmu strādājusi 3 darba vietās. Pirmajā nostrādāju aptuveni 2 gadus (slodze gan bija pavisam maza, varbūt 1/4), otrajā darbā strādāju pusslodzē 6-7 mēnešus, tagadējā darba vietā strādāju jau trešo gadu un pagaidām prom iet neplānoju. Laikam man šajā ziņā ir paveicies, jo darbs ir saistīts ar nozari, kurā šobrīd studēju, ir labas attīstības iespējas, stabila alga un labi bonusi, kā arī, mainoties projektiem, mainās arī darba pienākumi, tāpēc nepaliek garlaicīgi.

Kādi ir bijuši jūsu iemesli, kādēļ darbiņu nomainījāt?

Serēna
Jā, liekas, tev patiešām viss ir ļoti līdzīgi kā man. Es burtiski jūtos sevi izsmēlusi, gluži kā tupikā, kur neredzu vairs saules gaismu, ja tā tēlaināk izsakās
Šobrīd papildus studēju koledžā-neklātienē, bet vai tas būs tas ko darīsu, kab absolvēšu nezinu, absolvēšu jau nākamā gada sākumā.

Nu ja cilvēkam ir 30 gadi un pēdējā gada laikā viņš to vien ir norādījis kā vairākas darba vietas, kur strādāts pāris mēnešus, tad man gan rastos jautājums - kāpēc tā?

ja viņš to ir norādījis, lai ir arī gatavs par to stāstīt.

Nu un, ka cilvēks nav norādījis, ka dažus mēnešus/gadus kaut kur (ne)strādāja, ja tas, ko viņš ir norādījis, ir vērtīga pieredze konkrētajai vakancei?

Nu ja cilvēkam ir 30 gadi un pēdējā gada laikā viņš to vien ir norādījis kā vairākas darba vietas, kur strādāts pāris mēnešus, tad man gan rastos jautājums - kāpēc tā? Ja šādu pašu CV iesniegtu 18-19 gadīgs cilvēks, tad man jautājumi nerastos.

Jeastades, es to tā nenoformētu, bet kaut kā tas parasti darba devēju baigi neinteresē, ja vien tie nav vienīgie ieraksti CV ne pārāk jaunam cilvēkam un nav cita par ko runāt. Ja cilvēks ceļojis, nodarbojās ar vairākām lietām paralēli (kā es) to nemaz nevar tā manīt un pārbaudīt, ieejot EDS. Pat ja var, saruna notiek par gūto darba pieredzi, gūtajām zināšanām, potenciālā darbinieka kompetenci, potenciālā darba devēja uzņēmumu, amata pienākumiem, nākotnes virzības plāniem, īsāk sakot, par daudzām nozīmīgām lietām. Nu un, ka cilvēks nav norādījis, ka dažus mēnešus/gadus kaut kur (ne)strādāja, ja tas, ko viņš ir norādījis, ir vērtīga pieredze konkrētajai vakancei?
es tagad pateikšu kaut ko pārsteidzošu, man katrai vakancei CV saturs ir atšķirīgs. Neinteresē potenciālo darba devēju visi jūsu gadījuma darbi, vai kaut kādi shady kantori, vai darbi, no kuriem aizgājāt pārbaudes laikā. Normālam darba devējam interesēs, kādi esat un kādu pienesumu ar līdzšinējo pieredzi varēsiet sniegt, nevis hronoloģiski perfekts stāsts ar daudz nesvarīgām detaļām pa 4 lapām. CV ir jābūt noformētam tā, lai 5 min laikā ir skaidrs, vai ir vērts runāt ar cilvēku.

Var CV norādīt arī tikai gadu, kurā strādāts attiecīgajā darba vietā. Tā tīri lai informētu potenciālo DD par laika līniju - kas sekoja kam. Pārējo jau var tīri cilvēcīgi izrunāt intervijas laikā.
Tomēr nav noslēpums, ka DD ļooooti nepatīk nepastāvīgi darbinieki, kas darbus maina ik pa 2-3 mēnešiem. No tā var spriest, ka darbiniekam visticamāk ir attieksmes problēmas.

Es savā CV nemaz neminu darba vietas, par kurām es nevēlos runāt.

Un kā tu darba intervijā izskaidro iztrūkstošos posmus? Nevajag darba devējus par idiotiem uzskatīt. Protams, ja šīs darba vietas ir bijušas 10 gadus atpakaļ, tad nevienam par to jautājums neradīsies, bet ja CV pēdējā gada laikā ir norādīta viena darba vieta, kur strādāts pāris mēnešus, pēc tam vēl viena ar pāris mēnešiem un starpā kaut kas iztrūkst, tad darba devējam tāpat radīsies aizdomas, ka tavā CV kaut kas nav kārtībā. 8-)

Man ir ļoti līdzīgi kā Tev, apbrīnoju tos cilvēkus, kas var ilgi nostrādāt vienā vietā, bet es savu vietu vēl neesmu atradusi. Pirmie darbi bija papildus skolai un tagad esmu citā valstī, kur visu sāku no jauna, tāpēc arī nekas spožs.
Pirmajā darbā nostrādāju tieši gadu. Otrajā gadu un mēnesi, arī drusku “pakāpos” un no tā darba aizgāju, jo pārcēlos.
Tad 9 mēneši, un tagad 10 mēneši pēdējā vietā.
Bet nu man ir tieši tas, ko teici, kad tiklīdz iemācies visu, tad paliek garlaicīgi.
Vienīgais risinājums, ko es redzu ir iegūt izglītību un censties izsisties kādā jomā, kas liekas aizraujoša.