Man pašai šobrīd ir +10 kilogrami un cīņa ar tiem. Un nav nemaz tik vienkārši tikt ar tiem galā, jo tas prasa lielāku piepūli, nekā varbūt citām (ai, es atmetu maizes un ēšanu,nelieku vairs cukuru pie tējas, pieslēdzu sportiņu 2x nedēļā, un viss liekais izkusa). Jāsaka, ka ar katriem 10 gadiem, kas nāk klāt, vielmaiņa ievērojami palēninās un tad ir izvēle - vai nu mainīt dzīvesveidu, vai samierināties ar svara pieaugumu. Jā, pirms 30 gadu vecuma es arī biju pie tām, kam svars kritās ar nelielu piepūli. Pēc otrā bērna un maģiskā 30 sasniegšanas nekas vairs nav tik viegli, kā bija - man besī mana riepa, un pašai riebjas, ka svīšana sporta zālē (un man patīk svīst sporta zālē un skriet) un n-tie noskrietie kilometri tik ātri nenes to rezultātu, kādu man gribas redzēt.
Par spīti visam, es tomēr uzskatu, ka notievēt var jebkurš cilvēks, kuram ārsts nav noliedzis sportot vai kuram nav izteiktu veselības problēmu, bet tas jādara ar prātu un sistemātiski - maziem solīšiem, neliedzot laiku pa laikam sev arī baudas, jo kas gan tā par dzīvi bez baudām? :)
Un, no trešās puses, man nav nekādu iebildumu pret izteikti resniem cilvēkiem ne dzīvē, ne uz žurnālu vākiem (man vispār nav problēmu pieņemt citu cilvēku īpatnības), tikai žēl skatīties, kā viņi izvēlas sevi mocīt un nēsāt līdzi savus 20-30-40 liekos kilogramus, jo izteikti liels liekais svars tomēr ir pārēšanās un daudzu lieko kaloriju sekas.