plus size slavināšana

Es esmu par to, lai cilvēks ir ar sevi harmonijā un jūtas laimīgs. Neunājot par lielām galējībām.
Un ir cilvēki, kas no slātlapas pieņemas svarā. Pirms kādu nosodīt vajag noskaidrot vai nav kādas veselības problēmas , jo gan pārlieku lielajam svaram, gan tievumam var būt gan medicīnisks, gan psiholoģisks iemesls.
Es burtiski fanoju Indru Salevicu, viņa ir fanstastiska. (l)

aplausi jēgai!
es sen vairs nerakstu tik izvērsti, apnicis skaidrot, uzknābju tieši kādiem faktiem/murgiem. mūsdienās cilvēki var paši visu atrast, bet - nemeklē. tiešām paldies par lieliskajiem ierakstiem.
*****
un tad klāt ir madmuazele, kas pēc visa tā atkal stāsta, ka var pieņemties svarā no salātlapas. nevar! cik var stulbības klāstīt!(e) ( salātlapā ir 2-3 kalorijas!@!@! 100 g jaukto lapu salātu ir ap 20 kalorijām!!!! ). un ATKAL piesauc medicīniskus iemeslus!!! viss 'sausais atlikums' no madmuazeles pentera ir - psiholoģiskas problēmas. lūk, tas ir viens patiess iemesls.

pat apskatījos, kas, pie velna, ir Salceviča. mja...

Nu jopcik! (t) News flash - veselības problēmas mēdz būt arī psiholoğiskas. Ir dažādi ēšanas traucējumi, ko notrigerē dažādas situācijas un dzīves notikumi. Turklāt cilvēki ir dažādi psiholoğiskās/psihiskās stabilitātes, noturības ziņā.
Jā, ļoti bieži cilvēki ir vienkārši slinki un vāji (un viņiem ir visas tiesības uz to), atceros to derdzīgo izteicienu, ka daudzi vaino veselības problēmas, bet koncentrācijas nometnē, nez kāpēc, resnu cilvēku nebija. Bet nu kamoon. Sajūtas, ko rada ēdiens, daudziem ir līdzīgas labsajūtai, ko rada citu atkarību kārtējā "deva". Ir tak cilvēki, kas burtiski noēdas līdz nāvei. Jums tiešām šķiet, ka tur apakšā nav smagu psiholoğisko problēma, tas notiek just for fun? Tāpat kā ar anoreksiju slimās meitenes. Nu vienkārši nevar apstājies, gribasspēka slēdzis ir salūzis.

Tonna ar nievājošiem izteikumiem par tieviem un resniem cilvēkiem ir pilnīgas emocionālās inteliģences trūkums smagā formā, ko nevar notievēt vai uzēst :D
Liekais svars ir daudzslāņaina problēma, ja es runāju par sevi tad tā ir psiholoģiska (tuvinieku nāve bērnībā) un fiziska problēma ( sveiki vairogdziedera disfunkcija no 13g.v + insulīna rezistence labrīt!) tas ir nepatīkami, stulbi, bet es ar to cīnos. Un es millu sevi kā personību, cilvēku, būtni - Dvēseli, bet man protams, ka besī liekie kg jo tas nav ērti- tā tīri fiziski. Tas ka kaut kādas "inteliģentas" dāmītes "rūpēsies par manu veselību" mani pazemojot - man nepalīdzēs, tā ir apzināta otra gremdēšana.
Es šajā gadā sapratu, ka man pa lielam ir jāpārstāj klausīties visā tajā murgā, jāpadomā par sevi, jo tikai es pati izlemju, kas man ir labi, ņemot vērā visu to fonu, es daru un man sanāk. Pirmo reizi mūžā es kaut ko daru sevis dēļ - nevis grimstu dēļ nievājošiem izteikumiem. Novēlu to arī citiem - esiet sevis dēļ!

Ir dažādi ēšanas traucējumi, ko notrigerē dažādas situācijas un dzīves notikumi. Turklāt cilvēki ir dažādi psiholoğiskās/psihiskās stabilitātes, noturības ziņā.

Jā, ēšana bieži ir psiholoģisku problēmu radīta, bet gara vājums taču nav nopietni ņemams attaisnojums ilgstošai atkarībai no ēdiena.
Tad kāpēc sabiedrībai šķiet ok nosodīt alkoholiķus un narkomānus, kuri dažādu dzīves notikumu trigerēti arī sāk aizmirsties savā devā, bet no drazu ēdiena atkarīgie pēkšņi ir neaizskarami cilvēki, kuri paši nav vainīgi savā atkarībā, jo viņus vada psiholoģiskas problēmas?
Turklāt tas vēl tiek iznests par skaistu esam. Te nav runa par tiem, kam ĶMI ir drusku virs normas, bet tiem, kuriem ir nopietna aptaukošanās.
Tas būtu tas pats, kas ilgstoši alkoholiķi tagad sāktu iet ielās, stāstot, ka mīl savus nodzertos, trīcošos ķermeņus, bojātās aknas un pohu delīrijus.
Vai narkomāni stāstītu, ka sadurtas vēnas, pelēkas sejas ar ziliem riņķiem zem acīm un nopuvušas rokas ir skaisti un viņi sevi mīl.
Var jau būt, ka var kāds var mīlēt galējas fiziskās sekas no atkarībām, bet nevajag sabiedrībā to uztaisīt par normu, kurai neviens nedrīkst iebilst. Šādai meitenei uz vāka nav lieki 20kg, kuros var ieēsties no kāda psiholoģiska pārdzīvojuma salikumā ar lēnu vielmaiņu.
Viņai lieko kg ir daudz vairāk un tie ilgstoša dzīvesveida rezultāts.

jēga - kāpec tu domā ka nosodīšana palidz? Man piemēram tā ir radijusi tikai lielāku vēlmi bēgt no problēmām, nu ok, spēcīgas sevis analizēšanas pēc es to šobrīd zinu un saprotu. Tomēr, esmu runājusi ar daudz plus izmēra cilvēkiem un viņi to noliedz, jo ir interesants psiholoģisks aizsardzības mehānisms, kā noliegšana .. jo vairak presē - jo spēcīgāk noliedz arī priekš sevis un visu kompensē ar to , kas tevi nekritizēs, neapdirsīs t.i saldumiem vai nu kā alkoholiķi ar alko..
Tas ka tas ir viens un tas pats atkarības mehānisms tā ir taisnība! Ļoti patika grāmata par atkarībām, tur bija aprakstīti alko un narkotiku atkarīgo domāšana. Šo pašu var piemērot arī uz seksa atkarību, badošanās atkarību utt.. princips viens, bet sabiedrība ar uzkakāšnu nepalidz! Es nesaprotu kāpēc to var saprast!

ti nevar saprast

Tomēr, ja pieņem, ka aplikšana nemotivē drīzāk otrādāk un cilvēki to zin, tad jau viņi nemaz negrib palīdzēt, bet gan grib pacelties augstāk, pakāpjoties uz citu atkarībam.. kas savukārt ir dziļi pretīgi un patiesi nosodāmi.

gara vājums taču nav nopietni ņemams attaisnojums ilgstošai atkarībai no ēdiena.

:D Cosmo ārstes slēdziens.

Es arī esmu no curvy puses :) agrāk ļoti pārdzīvoju, ka neesmu un nekad nebūšu skaliņš- mammai un māsai ir labs metabolisms, man vienmēr jāpiedomā, ko ēdu un nedrīkst palaisties fizisko aktivitāšu ziņā. Jau vairākus gadus nelietoju maizi un miltu izstrādājumus, cukuru, saldumus tikai ciemos vai ja kāds darbā dzimšanas dienā cienā, samazināju piena produktus, vienīgi nevaru atteikties no siera :) Neapmeklēju fast-food ēstuves. Bet man ir insulīna rezistence, jo ģimenē mums ir diabēta pacienti.Ja sāku palaisties un par galveno ēdienreizi padaru vakariņas, sekas ilgi nav jāgaida. Pēdējo 2 gadu laikā pieņēmos svarā par 15 kg:/ Vasarā sāku staigāt uz darbu un no darba ar kājām, kas dienā ir aptuveni 12-15 km, svars pamazām krītas. Esmu par to, ka cilvēkam sevi jāpieņem sevi tādu, kāds Tu esi. Bet tā, lai tas nekaitē veselībai.

akjelcikvar, :-D:-D, paldies par hummora devu vakaram!
Atvaino, bet Tavu komentāru es neuztveršu nopietni.8-)

Piekrītu Ernestine.
Uz atbalstu skatos pozitīvi, uz slavināšanu un veicināšanu - ne. Tie ir jēdzieni ar tuvu, tomēr atšķirīgu nozīmi.

madmuazele, nesapratu, kas par humoru, bet lai Tev prieks.
ernestīne, te nav nekādi nosodījumi, bet par to, ka jāsaprot reāli, ka tā ir Tava problēma, nevis kaut kāds mistisks medicīnisks stāvoklis. Tavs medicīniskais stāvoklis Tevi nespiež ēst vairāk kaloriju nekā spēj patērēt. vai tev ir viegli - nē. ja tas tev ir ar vieglu roku pametams attaisnojums - nesūdzies.

vai psiholoģiskas problēmas ir medicīniskas. protams. bet te jau valdošā gaisotne ir, ka kāds aplam ļauns fizioloģiskais stāvoklis padara vāveri, kas ēd 2 salātlapas dienā, par 120 kg resnuli. tā nav. tāpēc nedaudz jānošķir tā 'mehāniskā' medicīna no psiholoģiskās.

vielmaiņas izmaiņas nozīmē, ka jāuzņem mazāk kaloriju, nevis jārij tikpat un jāsūdzas.
es jau minēju, ka smēķēju. es to nenoveļu uz kaut kādu dīvainu medicīnisku apstākli, kas man liek smēķēt. ko sēju, to pļauju.

Cosmo ārstes slēdziens.

Cosmo zebiekstes gaisa maitājiens.

Tā arī mana doma netika uztverta, ok, nedomāju, ka arī uztvers. Vispār jau es nesūdzos un nevienu nevainoju savas problēmas, es kādreiz arī smēķēju un veiksmīgi pati atmetu un tagad nečakareju smadzenes smēķētājiem, jo es neesmu maita pēc dabas. Tiesi par nejēdzīgu attieksmi globāli, kā parādibu, par to es runāju. Otrkārt es saprotu, ka cilvēks kaut ko var izdarīt tikai pats un ar paša radītu motivāciju, par to bija mana centrālā doma! Nekādi sabiedrības motivatori nepalīdz, viss notiek iekšā vai arī nenotiek, kad aizklape ciet savas emocijas.

ernestīne, viss skaidrs un saprotams, doma bija, ka te nenotiek, ja nu kādi pāris komentāri, kaut kāda nosodīšana.

Cosmo zebiekstes gaisa maitājiens.

Tev labs tavējais pašraksturojums sanāca.