Maira Wilkiraine peld dekoratīvi: garā intervija

1. Ievadam - kas ir dekoratīvā peldēšana (vēlreiz)?
Maira: to dara izredzētās, un tas tiek veidots kā šovs izredzētajiem. Kas ir šie izredzētie? Tiem ir savādāka un smalka domāšana. Tie ir sava veida "x-cilvēki", kuriem pieder nākotne. "Dekoratīvā peldēšana", tas ir vecais un ne visai ko izsakošs jēdziens. Tamdēļ, ar Tavu piekrišanu, lietošu "peldēšana Wilkiraines stilā". Tātad, šajā stilā peldamies ne vairs vienkāršas patikas (kas arī nekur nav pazudusi) vai higiēnas pēc, bet gan tamdēļ - lai šo pasākumu padarītu par sava veida teātri. Kur tiek izvēlēta vide, un skaisti tērpi. Kas kļūst vēl skaistāki, kad saskaras ar ūdeni. / turpinājums sekos/

Tagad jau ne tikai pēdas ūdenī, bet jau viss ķermenis? :-D Progress, progress... Īsti jēgu tajā nesaskatu, bet labi, ko tad es.:-D

2. Tie tērpi ir...?
Maira: kas kardināli atšķiras no t.s. bikini. Manā izpratnē, ja jau reiz veidojam to kā teātri (un es to ļoti vēlos), tad arī visuāli jābūt visam nostrādātam. Jāsaka, tā ir pavisam maz "ekspluatēta" tēma - skaisti tērpi ūdenī. Iespējas tamdēļ ir gandrīz bezgalīgas. Tostarp arī tērpu izvēles ziņā.
3. "Wilkiraines peldtērpi"?
Maira: ... ir skaistas kleitas un OBLIGĀTI augstie papēdīši.
4. Par papēdīšiem parunāsim drusku vēlāk, taču- kamdēļ atsakies no tiem visiem zināmiem bikini?
Maira: man šāds apģērba gabals ir pavisam garlaicīgs. Laikam jau 70+ gadus te mode nemainās nemaz. Protams, bikini vienā ziņā ir ērti. Kad jāsauļojas un organisms jāapvēdina ar svaigu gaisu. Taču to var (un es daru) veikt savā privātā teritorijā. Bet ne kādā publiskā pludmalē. Mani vienmēr nedaudz jautrina- latvietes, kas citkārt ir ļoti atturīgas, pludmalēs publiski izrāda savas miesas. Arī tad, ja apkārtmēri neiekļaujas "90-60-90" rāmjos, un dažādas slimības ir mūža otrajā pusē skārušas ādu.

5. Un vēlreiz: kāpēc ne bikini?
Maira: kā jau sacīju, visgarlaicīgākais modes apģērbs pludmalē. Nekas šajā modē nemainās gandrīz gadsimtu. Reiz tur viens (vīrietis) izgudroja šo, uzvilka vienai mūlenrūžas meitenei piecdesmitajos un nopelnīja kaudzi naudas. Viņa Augstība Gadījums pavērsa pelkostīmu modi vienā virzienā - cik man zināms... Kaut kādas paralēles arī ir zināmās "ugg" zābaku modē. Šie nefotogeniskie apavi plaši izplatījās apziņā un valkāšanā pēc tam, ka Pamela Andersone (modele un aktrise ASV - K.) vienā reizē uz "pohām" pēc kārtējās nakts pārtijas rītā aizgāja uz veikalu pēc kādas sulas, lai remdinātu galvas sāpes. Paķēra pusmiegā pirmos apavus, kas patrāpījās. Tie izrādījās vecmāmiņas atstātie eskimosu ziemas zābaki. Uz ielas paparaci attiecīgi noreaģēja, un vispirms ASV, pēc tam visā pasaulē izplatījās šāda "ugg" mode.
Manā uztverē bikini mode dzīvelīga ir vien tādēļ, ka to atbalsta vairākums vīrieši, kuri lielākoties grib redzēt sievietes pavisam plikas. Bikini ir tādas "5 minūtes pirms tam". Vienvārsakot- šāds tērps domāts taisnvirzieniski domājošiem lūriķiem.

6. ... kad tas viss sākās?
Maira: reiz, kad vēl vidusskolā negāju, vienā vasaras dienā mazpilsētas apkaime sagadijās, ka nācu mājās no veikala. Iepriekšējā dienā bija pamatīgi lijis, un es gāju pa taciņu. Kas visas iepriekšējās dienās bija sausa, bet tagad tai pāri brāzmās paplats strauts. Izdomāju, ka iešu pāri pa taisno, jo līdz gajēju tiltiņam bija divu kilometru līkums... Gāju pāri - nebēdādama ne par sandalēm, ne par svārciņiem. Sandales (atceros- bija baltas ar siksniņām, bez papēža), un gaiši zilie svārciņi to apakšmalā kļūva slapji. Nez kamdēļ sajutu patiku, jo sandales ūdenī kļuva mīkstas un piekļāvīgas, bet nedaudz mitrie svārki deva svaiguma sajūtu/ todien bija sutīga diena. Bet līdz mājām viss jau bija sauss. Tas atkal bija Viņa Augstība Gadījums.
7. Pēc tam...?
Maira: reti, bet pa reizei tad jau ar mērķi iegāju netālajā upītē peldēties kleitā, kājās- lai pēdas nesatraumētu- bija krosenes. Vidusskolas laikā es tā darīju kādas pāris reizes ik vasaru. Jaunībā- bija citas prioritātes: darbs, ģimene, tad atkal darbs. Lieta piemirsās līdz brīdim, kad jau tīmeklī izlasīju vārdu "wetlook". Izrādās, pasaulē daudzi cilvēki mīl peldēties apģērbā... To viņi tā sauc, un līdz pat šim brīdim šis prieks tiek pasniegs kā šaurs fetišistisks interešu loks. Kam es ne visai piekrītu!

8. .. drusku vēlāk...?
Maira: šāda peldēšanās man nenotika bieži. Jo baidījos, ko citi domās. Tāpēc reti darīju, 10 gados kādas reizes trīs. Aizņemtība un neticība. Lidz pienāca tagadējie laiki, kad mans producents saka - kaisle ir jāpārvērš šovā. Protams, jau iepriekš tā kā brīdināja- būs jāpārvar homofobijas robeža.
9. Homofobija ir...?
Maira: pie mums nenormāli liela. Latvija izskatās kā konservatīva zeme ar traicionāli domājopšiem cilvēkiem. Mūsu apziņā pārmaiņas notiek lēni - kopumā. Ir pamanīta pretošanās visam jaunajam. Piezemēti runājot: mums patīk citus "noliet", nevis piedalīties kādās jaunās aktivitātēs. Ko lai dara, daudziem skauž, ka daži dara, bet citiem negribas iziet ārpus komforta zonas!

10. Arī klusums visriņķī- ir homofobija?
Maira: nedomāju vis. Klusums ap "tavu darbu"- tas ir atzinības sākums. Latvieši nav ieradināti skaļi priecāties ar otra panākumiem vai vienkāršu darbīgumu. Ja kāda- kāds kaut ko dara, tad apkārtējie sajūt savu mazvērtīgumu. Jo paši nekā nedara. Jau zinu, ka drīz sekos (jau pa druskai notiek) pretdarbība: vispirms vārdos, bet jābūt gatavai arī uz lielākiem ne visai labiem pārsteigumiem. /turpinājums sekos/

11. Ai, nu pietiks par tādām drūmām tēmām- par to runāts pietiekami! Bet- kur ir Tavai aizraušanās gaišā puse?
Maira: tā ir bezgalīgā patika un tas, ka daru to, ko neviena gandrīz uz šīs Zemes nedara. Sajūta ir tāda pati, kā savulaik Kristoferam Kolumbam, kad tas devās no Vecās Pasaules uz rietumiem. Nezināmā cerībā. Protams, šodien laiki ir pagājuši "bišķi" uz priekšu, un komunikacija ir krietni attīstītāka nekā vēlīnajos viduslaikos. Bet cauri nezināmiem "džungļiem" cauri jālaužas arī man...
12. ... cerībā uz panākumiem...
Maira: un tādi agri vai vēlu būs. Tie atnāk vienmēr tiem, kas dara. Un- kas lēni nāk, tas labi nāk uz palikšanu. Tāds teiciens ir pazīstams vēl krietni pirms manis.
13. Ko galu galā gribi panākt!?
Maira: lai Dekoratīvā peldēšana no "aizliegtā un nepazīstamā augļa" pārvērstos par ikdienas izklaidi. Vai labā toņa aktivitāti. Mēs daudzko uz pasaules darām, bet kā patiesībā varētu iztikt. Darām kaisles pēc.
14. Godīgi sakot- tā auditorija, kas lūkojas uz Tavām aktivitātēm, ir neliela?
Maira: tas vēl maigi teikts. Es sacītu, tā ir gandrīz nekāda. Līdzīgi man šādi cilvēki ir pa vienam lielos attālumos "izsvaidīti" pa pasauli. Pamatā visi- ar saviem kompleksiem. Vairumā pašu rīcību ierobežo doma "ko par mani padomās". Es saku, šāda doma/ierobežojums ir pat kaitīgs. Tas "sasien rokas", cilvēkam pazūd visa gribēšana. /turpinājums sekos/

15. Un daudzi nemaz neapzinās savas slepenās kaislības?
Maira: jā, es to saucu par "pelēko zonu" jeb par tiem, kuri paši vēl nezina savas vēlmes un spējas/ iespējas. Ir daudziem mums gadījies "re- jāpamēgina" un daudzreiz arī sanāk, un gribas vēlreiz atkārtot. Daudziem Gadījums liek nonākt pie savām īstajām vērtībām. Daži pēc Gadījuma no parastajām "pelēkām pelēm" kļūst par trakajiem. Bet trakie, kā zināms, virza pasauli uz priekšu. Mēs visas šodien tērējam (jau kā pierastos standartus) lietas, kuras izgudrojuši un ieviesuši šie trakie. Un es ceru uz to publikas daļu, kas patreiz vēl sēž šajā "pelēkajā zonā".
16. Skats ir vērsts uz nākotni...
Maira: pilnīgi piekrītu. Aizvadāmā vasara bija tāda patukša uz āru, taču organizatoriski spēku pārgrupēšanās. Apzināti mēs komandā nevienam uz priekšu nestāstam savus plānus, kad būs kas noticis - tad pavēstīsim...
17. Priekā, un paldies par sarunu!

A kažokā var peldēt dekoratīvi? :-D

Maira rīkojas un vienmēr ir ūdeņu tuvumā.

Pēdējo reizi, kad redzēju ka no ceļmalas grāvja cenšas izdabūt puspliku, "sabuhātu" čiksi, uz brīdi aizdomājos ka Tā varētu būt Wilkiraine, ceru ka es nekļūdījos.

1) visi grib mani redzēt peldamies kažokā- nezināju, ka tas tik izplatīts fetišs. Jāsāk par to domāt. 2) grāvji ir slikta vide manai peldēšanai, vēl jo mazāk zem grādiem. Kāds par to sapņo droši vien, bet...

PS. Nepieminēju spicpapēdīšus jūras malā- bet par to kādā nākamā sarunā...