Fizikas konkrēto vielu ar normālu privātskolotāju var iemācities jebkurš vienas dienas laikā, bet aizmest bumbiņu tālāk pa vienu dienu, pat pa nedēlu "iemācīties" nevar, jo tur nemaz nevar lietot vārdu "iemācīties", tas ir vai nu tu vari vai nē, kas ir atkarīgs no taviem fiziskiem dotumiem.
Arī bumbiņas mešanu, iemācoties pareizu mešanas tehniku, var nokārtot uz 4 ballēm. Pat tad, ja rokas vārgas. Manā gadījumā es biju par slinku, lai ietu uz sporta konsultācijām (jā, jā, mums tādas bija) un mācītos pareizo mešanas tehniku, jo nepārdzīvoju par to vienu nesekmīgo atzīmi sportā. Citas disciplīnas vairāk vai mazāk problēmas nesagādāja, līdz ar to arī gada atzīmi tā bumbiņmešana diži neietekmēja. Nezinu, kā tas ir bijis un ir citās skolās, bet manā skolā skolēni, kuriem bija kādas veselības problēmas (piemēram, skolioze), ar ārsta zīmi bija atbrīvoti vai viņiem tika atviegloti izpildes nosacījumi atsevišķām disciplīnām, tādēļ nevarētu apgalvot, ka cilvēka fiziskās spējas netika ņemtas vērā. Protams, mans viedoklis nav kategorisks, jo skolas ir dažādas un arī vērtēšanas kritēriji katrā skolā atšķiras, taču neiešana uz sporta nodarbībām tikai tāpēc, ka nesanāk izpildīt uzdevumus uz 8, 9 un 10, un tādējādi samazinās vidējā atzīme, liekas ļoti nepareiza. Kā jau kāda komentētāja rakstīja, vispārējā vidējā izglītība ir orientēta uz to, lai sagatavotu cilvēku tālākajām studijām, tādēļ arī tajā māca
no visa pa drusciņai. Vispārējās vidējās izglītības kontekstā nevar pateikt, ka sportā nebūtu jāliek atzīmes, jo man, lūktum, to nevajag. Tev varbūt nevajag, bet kādam, kurš grasās iet uz LSPA, varbūt vajag. Vai arī, ja neliek atzīmes sportā, tad pēc vienlīdzības principa neliek arī mājturībā, vizuālajā mākslā, neliek mūzikā dziedāt un literatūrā domrakstus rakstīt.