Gribu būt pārdevējs

Riebjas tā augsprātīgā attieksme pret mazkvalificētiem darbiem. Lai būtu skaidrs, man ir maģistrs, strādāju specialitātē, kur tā ir obligāta prasība. Jā, man daudz palīdzēja mans gribasspēks, mērķtiecīgums, disciplīna, lai būtu tur, kur esmu pašlaik, taču vēl vairāk man palīdzēja tas, kādā ģimenē es piedzimu, kādā vidē es augu, mani gēni. Iespējams tas cilvēks, kurš “nav daudz ieguldījis, tāpēc sēž kasē” ir pārdzīvojis daudz vairāk, cīnījies daudz vairāk, un šis darbs viņam ir lielāks sasniegums, nekā kādam citam ar doktora grāds. Ikviens cilvēks ir pelnījis cienīgu atalgojumu un attieksmi. Katrs cīnās par sevi. Katrs izdara savas izvēles. Ja kāds šobrīd mirst badā, tas nenozīmē, ka neēdīšu vakariņas.

Piedošanu bet komunisma laiki ir beigušies, dzīvojam kapitālismā, kur katrs ir pelnījis nopelnīt tik, cik no sava uzņēmuma peļņas var priekš sevis atsist. Pārdevējiem potenciāli pieejamo līdzekļu ir daudz vairāk nekā valsts medmāsām, attiecīgi pārdevēji ir pelnījuši pelnīt cik vien daudz ir finansiāli iespējams.

Ir vēls un man bija gara, smaga diena, varbūt esmu palaidusi garām sākotnējo ideju šai domai, bet vai šis nozīmē, ka valsts sektorā strādājošām medmāsām jāsaņem mazāk kā kādā privātā uzņēmumā strādājošam darbiniekam (jebkuram, neieciklēšos uz pārdevēja amatu), jo viņu uzņēmums (piem., slimnīca) neienes tikpat daudz naudas? Varbūt valstij , piem., skolotājiem būtu jābūt minimālajai algai, jo viņu ‘uzņēmums’ - skola- neienes peļņu, līdz ar to neko ‘atsist’ viņi nevar? Vai arī esmu pārpratusi?
P.S. Atbalstu to, ka pārdevēji ir pelnījuši pietiekamu atalgojumu, vienkārši nedomāju, ka visām algām šajā sabiedrībā jābūt balstītām tikai uz to, cik lielu peļņu viņi ģenerē (vai precīzāk - cik lielu tūlītēju un acīmredzamu peļņu viņi ģenerē, jo pastāv tomēr ilgtermiņa finansiāli ieguvumi, piem., no izārstēta nodokļu maksātāja). Varbūt pārpratu kaut ko, ja tā - atvainojos (s).

Par viegli aizstājamiem pārdevējiem - manuprāt, tas ir nosacīti, jo nav tik viegli atrast cilvēkus, kuri ir atbildīgi, prot komunicēt ar cilvēkiem un prot reaģēt atbilstoši gaidāmajam neparedzētās situācijās. Pastrādāju ļoti īsu laiku, gadus atpakaļ, personāldaļā, vienā no lielajām lielveikalu ķēdēm. Vismaz tolaik tā bija problēma - atrast darbiniekus, kuri var strādāt (turklāt ilgāk par mēnesi). Pieļauju, ka citos uzņēmumos varētu būt vēl grūtāk, īpaši tajos, kuros vajadzīgas vairāk zināšanu par produktiem, jo tās nāk ar laiku un pieredzi.

Starp citu par to ka jebkurs darzenis var stradat ka pardeveja nak smiekli. Neatceros kura tema bet nesen te rimi pardeveja nesvera divu veidi salatus viena trauka neesot iespejams. Kas mani izbrinija. Jo var nosvert vienus salatus iznak ceks, notaro un sver otrus. Tacu ja pat to nejedz izdarit jaslauka ielas. Pardevejam tomer sis tas jamak.

Pa cik man ir pazīstami daži pārdevēji vai cilvēki, kuri ir strādājuši tādu darbu, tad es apmēram zinu to iekšējo virtuvi.
Tajā raidījumā uzsvars tika likts tieši uz lielveikalu tīkliem(Maxima, Rimi un t.t.), nevis uz nepārtikas veikaliem, kas šajas diskusijas ietvaros nav mazsvarīgi.

Vai tiešām latvieši ir tik bailīgi, lai kaut ko iebilstu?

Jā, var pamēģināt iebilst, tikai uzreiz parādīs uz durvim, pateiks kaut ko no sērijas "Ja nepatīk, tad nestrādā!" un viss. Un tas pat ņēmot vērā to ka it kā ir tas šausmīgais bezdarbs.

Skaidrs, ka pārtikas veikalos normāli nestrādā inženieri vai tml, bet gan ar vidusskolas izglītību.

Nav taisnība, veikalos strādā cilvēki gan ar pamata vai vidējo izglītību, tāpat ir cilvēki ar vidējo - speciālo izglītību vai pat ir tādi, kuriem ir bakalaura grāds kabatā.

Tad jau drīz vien viņiem nebūs, kas strādā. Nedomāju, ka labu darbinieku atlaidīs tikai tāpēc, ka viņš aizgāja parunāt ar vadību. It īpaši, ja to darītu vairāki. Pārdevēju trūkst.

Viņiem JAU nav, kas strādā. Par ne-Rīgu nezinu, bet Rīgā Rimi, Maksima uz čekiem drukā darba sludinājumus, katrā logā pie ieejas - meklējam darbiniekus, pie katras kases - vizītkartes, kur zvanīt, lai pieteiktos darbā. Citos veikalos arī regulāri skatlogos sludinājumi, ka meklē pārdevējus.

Jā, it kā veikalu tīklu vadība sēdošie saka ka nav kam strādāt, bet reāli cilvēki tomēr nāk kārtoties darbā. Cits jautājums ka ļoti daudz cilvēku, kuri ir nostrādājuši ne vairak par tiem 3 mēnešiem ātri vien aiziet no darba, respektīvi visu laiku notiek ļoti liela kādru mainība. It kā jau nav nekas slikts ka notiek tā kādru mainība, bet tomēr piemēram ja šajā mēnesī Tev ir vajadzīgi 20 pārdevēji, no darba aiziet 10 pārdevēji, Tu pieņem darbā 10 pārdevējus, kuri aizvietos aizejošos un beigās Tev uz papīra rodas 10 pārdevēju deficīts, kaut gan deficīts arī varētu nebūt, ja cilvēki neietu prom no darba. Tā arī rodas tā "pasaka par baltu teļu", kad problēmas ir nevis ar kādru deficītu, bet ar darbinieku noturēšanu, bet tas tiek pasniegts ka kādru deficīts, jo vadība negrib atzīt savu vainu un cenšas to novelt uz cilvēkim, kritizējot viņus, sakot ka viņi ir slinki un negrib iet strādāt veikalā.

Mēnesī nevar apmācīt pārdevēju, piemēram, Rimi? Nu ja cilvēkam ir garīga atpalicība, tad jā.
Nerunāju par kaut kādiem augstas klases veikaliem, kur ir savi noteikumi un kur pārdevējs dara vairāk par kasieru darbu. Tur, iespējams, tiešām ar mēnesi nepietiek, bet nu nejau Rimi, maxima, aibe utt., domāju, ka mierīgi jebkurš normāls, sakarīgs cilvēks šo sarežģīto arodu iemācītos pa nedēļu.

Atkal tas ir māldīgs uzskats ka lielveikala pārdevējs, kurš tikai to dara ka izved preces, izliek tās un kārto plauktus. Lielveikalu pārdevējiem ir jāmāk izvest preces, izlikt preces plauktos saskaņā ar planogrammu(kuru ir jāmāk izdrukāt un jāmāk orientēties tajā), jākārto plauktus, jāmāk izrukāt pavadzīmes un pieņemt preci saskaņā ar to(ja kaut kas iztrūkst, tad jāmāk uzrakstīt e-pastu uz noliktavu ar sūdzību), jāpiedalās veikala inventarizācijā, jāmāk čekot preču atlikumus un analizēt tos un t.t. Karoče ja kāds/-a domā ka veikalos pārdevēji tikai lādē preci plauktos un ne par ko nedomā, tad tā vairs sen kā nav, tagad lielveikalu darbiniekiem ir jāmāk labi strādāt ne tikai ar rokām, bet arī jāmāk tik pat labi darboties ar datoru un speciālām lietotājprogrammām.

Iespējams tas cilvēks, kurš “nav daudz ieguldījis, tāpēc sēž kasē” ir pārdzīvojis daudz vairāk, cīnījies daudz vairāk, un šis darbs viņam ir lielāks sasniegums, nekā kādam citam ar doktora grāds.

+++