Sveikas meitenes! Ceru, ka kāda spēs man sniegt padomu! Esmu kopā ar savu vīrieti trīs gadus. Pirms gada mums bija attiecību krīze, bija liels strīds un vīrietis paziņoja ka viņam ir apnikuši mani pārmetumi, kašķi un ka nezin vairs ko vēlas. Ka iespējams labāk būtu šķirties jo mēs viens otru nesaprotam. Es aizgāju no viņa, šausmīgi pārdzīvoju taču pēc divām dienām satikāmies un viņš teica, ka mani mīl un, lai mēģinam vēlreiz, bet ar nosacījumiem, ka mums abiem jāmainās! Es par šo gadu tiešām sevi esmu mainījusi, cenšos piekāpties, vairs tik ļoti nezāģēt. Teiksim tā mums attiecības ir krietni krietni uzlabojušās. Protams ir kašķi, bet ir daudz daudz labāk. Kur tad ir problēma? Problēma ir tā, ka nespēju aizmirst to reizi, kad viņš šaubījās vai vēlas būt kopā... Nemitīgi par to domāju, tas mani nomoka, ir šaubas, bailes, ka pametīs... Itkā ar pašvērtējumu viss kārtībā, bet sāku domāt varbūt tiešām esmu zemās domās par sevi un man nav šīs sievišķās pārliecības? Nezinu un nesaprotu... Jo ar izturēšanos tiešām jūtams kad viņš manu mīl...
Ko man darīt, lai tiktu vaļā no šīm bailēm un nepārliecības par mūsu attiecībām?
P. S ir vēl viens faktors ģimene un bērni, zinu, ka viņš vēlas bērnus, viņam ir jau pāri 30, savukārt esmu viņam prasījusi vai viņš redz nākotni kopā ar mani, uz ko viņš atbildēja ja neredzētu netērētu laiku un nebūtu ar mani, bet viņam nav 100% pārliecības ka vēlas ģimeni tieši ir mani, jo kā mums ir gājis agrāk, tādēļ viņš grib padzīvot vēl laiciņu un saprast vai mums viss būs labi, un neatkārtosies vecās zāģēšanas. Liekas pēc šī, kad viņš šaubās...
38
