Picas dzimtene ir Itālijas pilsēta Neapole. Sākotnēji picas bija Dienviditālijas trūcīgo zemnieku ēdiens, jo tās sniedza sāta sajūtu un bija ātri un lēti pagatavojamas (nepieciešamas tikai izejvielas mīklai un tomātu mērce, siers un garšvielas pildījumam). Viena no šādām picām bija arī Pizza Margaheritta, kas nosaukta par godu kādai karaļmeitai, kura šo vienkāršo ēdienu labprāt ēdusi un vēl slavējusi. Runā, ka Pizza Margaheritta esot kļuvusi par citu picu recepšu pamatu.
Vispirms iepazīstināsim jūs ar picas mīklas recepti. Lai pagatavotu četras lielas picas, nepieciešams:
25g rauga
200g ūdens
1 ēd.k. eļļas
500g kviešu miltu
1/2 tējk. sāls
Iedrupiniet raugu bļodā un uzlejiet siltu ūdeni. Maisiet, līdz raugs izšķīst, un tad pievienojiet eļļu un sāli. Klāt iemaisiet miltus un samīciet viendabīgu mīklu. Uzklājiet tīru dvieli un stundu ļaujiet rūgt. Tad mīklu lieciet uz galda, sadaliet četrās daļās un izveidojiet no tām apaļus kukuļus.
Virsū lieciet picas pildījumu. Cepiet 225-250oC temperatūrā 10-15min, līdz redzams, ka pica ir gatava.
Piebilde: uz ceptas picas pamatnes, kas gatavota no rauga mīklas, vienmēr klāj tomātu mērces kārtu un tikai tad dažādus pildījumus, rīvētu sieru, garšaugus un nedaudz eļļas.
Gatavojot picu pildījumus, jāievēro pamatlikums - produktu izvēle atkarīga no cepēja gaumes. Tāpēc picu receptēs parasti tiek norādīti izejvielu nosaukumi, nevis konkrēti to daudzumi.
Lai pica izdotos pēc iespējas gardāka, ieteicams ņemt vērā sekojošus padomus:
1) parasti priekšroka tiek dota svaigiem tomātiem nevis kečupam;
2) maltās gaļas vietā labāka ir kubiņos, strēmelītēs vai arī lielākās šķēlēs sagriezta gaļa vai šķiņķis;
3) no garšaugiem visbiežāk izmanto baziliku, timiānu, estragonu, ķimenes, dilles, pētersīļus, raudeni, dārza lupstāju;
4) picai jābūt sulīgai nevis apkaltušai un kraukšķīgai;
5) par cik siers ir picas vāks, tam jābūt izkusušam nevis brūnam.