Piedalījos mazbudžeta kāzās ar padsmit viesiem.
.
Faktiski viss notika uz brīvprātības principa no radu un draugu puses.
.
Gredzenus nosponsorēja vienas puses vecāki. Kleitu, turklāt sasodīti smuku, kaut ne klasisku princeškleitu un tādu, ko var vilkt uz citu svinīgu pasākumu, dabūjām izpārdošanā, kurpes tāpat - tas viss pat nebija kāzu salonā pirkts, turklāt visas kopā lieliski pavadījām laiku improvizētā vecmeitu ballītē, kamēr medījām līgavas loriņus. Draudzene līgavai uztaisīja glītu frizūru un grimu, arī no brīva prāta un līgavainim par prieku.
.
Ēdienus uzsauca un mielasts bija pēc pašapkalpošanās principa, fotogrāfs bija pārim pietiekami tuvs draugs, lai savus pakalpojumus uzdāvinātu.
.
Līgavaiņa loriņi ar' kaut kur tika sakasīti.
.
Tiem, kam bija mašīnas, pieteicās par šoferiem 'zakss - svinību vieta'. Neviens nepalika kājiniekos.
.
Ballīte bija īsa - pusi dienas līdz vakaram, turklāt jaunā pāra dzīvoklī, bet tāpat viss bija sirsnīgi un skaisti, un sildīja sirdis.
.
Valsts nodeva, pases maiņa - par to, protams, maksāja paši.
.
Kopumā abiem kāzu izmaksas nebija pat divsimt eiro, bet viņiem svarīgi bija būt precētiem, un mēs, pārējie, vai kusām no tā, kas starp viņiem virmoja, ka savu iespēju robežās katrs pielika roku. Tiesa, jaunā pāra espektācijas arī nebija nekādas šikās un luksusa.