Mans brālis arī reiz uztaisīja kāzas par 1000 eur ar visiem viesiem. Bet tajā gadījumā daudz kas sanāca pa lēto vai vispār par velti, jo sievas vecākiem pieder viesu nams, un viņiem arī bija tuvi pazīstami ēdinātāji, kas iedeva atlaidi paikai un servisam. Krusttēvs iedeva savu auto, fotogrāfs bija bērnības draugs (bildes bija kāzu dāvana no viņa), dekorācijas bija ļoti parastas (dekorēja mielasta rīkotāji), gredzenus ņēma vienkāršākos laulības riņķus utml. Protams, ka arī par visiem sīkumiem salasās tās naudas normāli, taču, manuprāt, visvairāk aiziet svinību telpu īrei un mielastam. Ok, arī kāzu tērpiem, bet nu manam brālim jau skapī karājās labs uzvalks, bet sieva ar apzinātām simpātijām izvēlējās ļoti vienkāršu kleitu, kas nemaksāja daudz. Grimētāju un frizieri gan paņēma profesionāli, bet ne baigi dārgu. Katrā ziņā kāzas izdevās nenormāli sirsnīgas, emocionālas un pacilājošas. Nesen ar brāļa sievu izgājām cauri tām kāzu bildēm un pozitīvi šausminājāmies, cik gan nepārdomātas bija daudzas nianses. Bet anyway tagad, kad abi jau vairākus gadus ir kopā un labi situēti, vienalga savas tā laika studentu kāzas atceras ar priecīgu un laimīgu smaidu, tāpat kā arī mēs, viņu radinieki. Bet nu uz to jau nevajag tā paļauties, tāpēc labāk iespringt, lai viss būtu pēc iespējas ideāli un izpaliktu nevajadzīgs kāzu dienas stress. Ar ideāli domāju - atbilstoši iecerētajam. Kaut gan svarīgs ir viss pasākuma kopums, skatījums uz to, kas kāzas padara par īpašām, tomēr mēdz atšķirties. Kādam galvenais, lai galds no pārpilnības lūzt, kādam svarīgāks dārgs un skaists kāzu tērps, vēl kādam krutas kāzu bildes, lai ir ar ko lielīties soctīklos, citam gaumīga svinību vieta (kādam vēsturiskā pilī, kādam apbrīnojami kreatīvi updeitotā lauku sētā ar šķūni).