Nozagt maizi, lai izdzīvotu

Sociālo dienestu iesaistīšana jau iet ārpus tēmas rāmjiem. Un kas ir vainīgs pie nožēlojamās situācijas valstī? Tie paši, kas ir atbildīgi par savām saimniecībām Latvijā, ievēlē tautas kalpus un, starp citu, sēž arī šeit, forumā.

zagšana jebkurā gadījumā nav attaisnojama. Zēns noteikti nav vienīgais, kurš ir badā. Kas būs, ja tagad katrs, kurš ir badā, ies zagt? Sākumā maizi, pēc tam arī desu, bet vēl pēc tam arī kāda cita pircēja maciņu - jo bads taču ir attaisnojums!

Un piekrītu arī šim. Pēdējais, ko darīt, ir pieradināt bērnu pie domas, ka zagt ir okey, ja tam var atrast pietiekami labu attaisnojumu.

Situācija netika atrisināta līdz galam. Ok, nopirka produktus un palaida mājās - un tālāk? Kas mainīsies? Pēc pāris dienām tam bērnam atkal nebūs ko ēst un viņš atkal atgriezīsies veikalā, lai nozagtu maizi. Šeit bija jāizsauc sociālais dienests, lai noskaidro kā šāda situācija varēja izveidoties. Neuzskatu, ka produktu nopirkšana kaut ko atrisināja.

+++++++++++!
Ne produktu nopirkšana, ne publiska kaunināšana situāciju neatrisina un zēnam ilgtermiņā nepalīdz. Apsargam bija jāizsauc sociālie dienesti vai vismaz policija, kas arī sazinātos ar attiecīgajām instancēm. Tas Edijs, starpcitu, arī varēja to izdarīt. Saprotu, ka viņam gribējās puisēnam palīdzēt un jauki, ka sapirka viņiem pārtiku, bet nu ne jau viņš viens tagad to ģimeni glābs, tas ir darbs soc. dienestiem.

Ļoti neviennozīmīga situācija. Un taisnība ir gan apsargam, gan vīrietim, kas bērnam palīdzēja.
Ir šausmīgi, ka bērni ir badā un jāzog maizi, bet zagšana jebkurā gadījumā nav attaisnojama. Zēns noteikti nav vienīgais, kurš ir badā. Kas būs, ja tagad katrs, kurš ir badā, ies zagt? Sākumā maizi, pēc tam arī desu, bet vēl pēc tam arī kāda cita pircēja maciņu - jo bads taču ir attaisnojums!
Publiski bērnu kaunināt nevajadzēja, bet jebkurā gadījumā bērnam ir jāmāca, ka viņa rīcība ir nepareiza un zagšana ir noziegums, par ko pienākas sods.

Uzskatu ka nē, zagt nedrīkst un tas ir nosodoši.
Kāpec bērnam nav ko ēst? Vecāki, vecāki ir jāsoda, Latvijā IR atbalsts trūcīgajiem, būsim reāli zinot sociālo sistēmu, daudzi to izmanto un dzīvo pat labāk kā atsevišķas vientuļās mammas kas raujas darbos un skaita katru centu.
Te jau bija viedoklis, ļausim un atbalstīsim zagt tagad, velāk zags vēl vairāk un lielākis apmēros. Zagt nedrīkst un tas ir nosodoši!

Labdarība ir brīvprātīga materiāla vai nemateriāla palīdzība citam, neprasot un nesagaidot par to nekādu atlīdzību. Un gribu uzsvērt vārdu brīvprātīga. Mēs varam paslavēt tos, kas nodarbojas ar labdarību, taču mums nav tiesību nosodīt NEVIENU, kurš ar labdarību nenodarbojas.
Tas, ka apsargs zēnu aizturēja, ir pilnīgi pareizi. Zagšana nav attaisnojama arī tad, ja cilvēks ir badā. Es bērnībā zagu pārtiku no mājām un nesu draudzenei, kura tik tiešām bija badā, taču tas tik un tā nebija attaisnojums un pareizāk būtu bijis parunāt ar maniem vecākiem - ticu, ka viņi paši man iedotu kaut ko ēdamu, ko drīkstu aiznest draudzenei. Līdz ar to mana rīcība nebūt nebija cēla, tā tik un tā bija nepareiza.
Tāpat arī šajā situācijā ar konkrēto zēnu - nedrīkst bērnam parādīt, ka droši drīkst zagt un par to nekas nebūs. Zēnam ir jāsaprot, ka zagt nedrīkst! Normāli gan būtu, ka apkārtējie būtu vērsuši uzmanību uz to, ka mazs zēns zog maizi (un ne jau konfektes, kas tomēr pamatā ir bērnu zagtākā prece). Bet tieši tas arī notika - Edijs bija īstajā vietā, īstajā laikā un, ceru, ka zēna ģimene nekautrēsies ar viņu sazināties. Stāsts ir par to, kā 2 cilvēki satikās īstajā vietā un īstajā laikā, nevis par to, ka kāds cits neizdarīja labu darbu.

Situācija netika atrisināta līdz galam. Ok, nopirka produktus un palaida mājās - un tālāk? Kas mainīsies? Pēc pāris dienām tam bērnam atkal nebūs ko ēst un viņš atkal atgriezīsies veikalā, lai nozagtu maizi. Šeit bija jāizsauc sociālais dienests, lai noskaidro kā šāda situācija varēja izveidoties. Neuzskatu, ka produktu nopirkšana kaut ko atrisināja.

Interesanti, kad nosodītāji pēdējo reizi ir bijuši badā(t) Nevis tā, ka dala šķēli maizes uz trijiem, bet badā, bez nekā, ko sadalīt, ar čokurā savilkušos vēderu.
Varu ierakstīties pie tiem, kuriem bērnībā un pusaudzībā ir nācies pabadoties un šad tad pārtikt no maizes un ūdens, vai kādu dienu neēst vispār neko, bet tas nav īsts bads un es nespēju iedomāties, kā es uzvestos tādā situācijā. Ne visi saņemas palūgt un nav teikts, ka puika nebija pirms tam lūdzis.
Domāju, ka aizturēt vajadzēja, bet ne pazemot - kaut kādai apjēgai un cilvēcībai tomēr jābūt, maizi neviens nezog tāpat vien. Ja zēna vietā būtu būdīgs tēvainis, kurš zagtu alkoholu, diez vai tantes diži bļaustītos par zagļiem, bet bērnu jau vieglāk ar pirkstiem nobakstīt:Qwink]
Pilnībā atbalstu Edija rīcību, darītu tieši tāpat. Mācīt morāles un tikumu pamatus var tad, kad ir apmierinātas cilvēciskās pamatvajadzības, nevis izbadējušos bērnu lamāt par zagli un celt pašapziņu uz viņa rēķina.

Šai gadījumā puiku kaunināt par zagšanu ir tas pats, kas viņam pateikt: "Sēdi badā!" Ļoti pedagoģiski!

Tad lai tas sargs atrisina jautājumu līdz galam vai arī vispār neko nesāk darīt.

Veikalu apsargiem IQ ir ļoti zems, tā kā diez vai viņš vispār apjēdza situāciju sekunžu laikā, bet gan instinktīvi pamanīja tos maizes klaipus un atrada upuri, kam uzbrukt. Kaunināšana visu priekšā nav atbalstāma gandrīz nekad, ja vien tas nav galējs noziegums, bet ar lauķa domāšanu apveltītie apsargi arī nezin, ko nozīmē uzvešanās manieres.
Piekrītu, ka zagšana nav laba lieta, bet esmu pāris reizes redzējis, kā supernetto un tamlīdzīgos mazos veikalos ienāk alkoholiķis vai narkomāns, atklāti paņem vodkas pudeli un vēl kaut ko un iet ārā. Visi bļauj, apsargs mēģina viņu aizturēt, zaglis atgrūž viņu, nobļaujas tā, ka apsargs bez maz vai raudāt sāk un aiziet. Pēc 10 minūtēm atbrauc mobilā brigāde ar kaujiniekiem, bet ķert vairs nav ko. Uzskatu, ka šī sistēma galīgi nav pārdomāta un cieš no tās nepilnībām neaizsargātākie.

Tad lai tas sargs atrisina jautājumu līdz galam vai arī vispār neko nesāk darīt.

Neatbalstu situāciju, kurā apsargs izliktos neredzam, bet publiski pazemot nebija pilnīgi nekādas vajadzības. Šādā situācijā tiešām būtu jāiesaistās sociālajiem darbiniekiem, lai noskaidrotu, kā tas bērns ir nonācis situācijā, ka ir gatavs zagt. Un tāda bērna pazemošana man arī nepatiktu, tāpēc atbalstu vīrieša rīcību.
Mašīnu diskusijā - neredzu iemeslu nosodīt cilvēku, kurš piereģistrē pārkāpumu un nodod to tālāk profesionāļiem izvērtēt un izlemt, ko iesākt. Bet, ja šis pats cilvēks izdomātu tēlot tiesnesi un soģi (piem., organizētu Facebook “linča tiesu”), tad neatbalstītu. Lai gan, to sakot, dažkārt whistle blowers ir vienīgā iespēja, lai pievērstu uzmanību kādai nopietnai nejēdzībai (bet tie, manuprāt, ir rūpīgi izvērtējami izņēmumi).

Kamēr rakstīju savu komentāru, Alexxa jau perfekti uzrakstīja to, ko domāju arī es.
Bērnībā arī neesmu dzīvojusi pārāk labvēlīgos apstākļos, zinu kā tas ir, kad gribas ēst. Bet nekad dzīvē, lai arī cik smagi un grūti gājis, neesmu zagusi. Nekad.

Sargs darīja savu darbu. Viss pareizi. Jā, varbūt varēja izvēlēties citu taktiku, nevis visu apkārt esošo priekšā saukāt par mazo zaglēnu, taču strausa taktikas piekopšanu arī neatbalstu. Nu nav apsargam jāizliekas neredzam zādzību, pat ja zog mazs bērns, jo tas bērnam tikai dos sajūtu, ka var turpināt zagt, jo neviens neko neredz, nesaka un pēc zādzības var palikt nesodīts. Vīrietis, kurš izmaksāja, rīkojās pareizi, bet atkal - cerams, pēc tam ar puiku aprunājās, lai bērnam atkal neliktos, ka tad, ja kaut ko nozags nākamreiz, atkal atradīsies kāds labs onkulis, kurš samaksās un viss būs kārtībā. Protams, pēc tam var rakties dziļāk un mēģināt noskaidrot kāpēc puika zog maizi, kādi ir apstākļi ģimenē utt., bet tas jau ir darbs citām instancēm. Zagšanu neatbalstu neatkarīgi no tā vai zog bērns vai sirmgalvis. Smagi dzīves apstākļi ir arī pensionāriem un invalīdiem. Tas nenozīmē, ka var iet un zagt, un apsarga pienākums ir izlikties to neredzam. Apsargs godprātīgi dara savu darbu, lai netiktu atlaists un lai pats beigu beigās nepaliktu par to, kuram nav darba, naudas un maizes.

pasēdiet badā jūs visi kādas 3 dienas un tad turpināsim šo diskusiju!

Es zinu, kas ir bads un zinu, kā ir būt neēdušam bērnam, kad vienīgā pārtika, kas mājās ir, ir viena maizes šķēle, kas vēl jāsadala ar māsu un brāli. Neviens no mums negāja zagt. Mēs lasījām tukšās pudeles, lai sakasītu maizei.

Šī ir ļoti sarežģīta tēma. Attaisnojot zagli, kas šajā gadījumā ir bērns, neatkarīgi no tā, kādi ir bijuši viņa motīvi, bērnam sāk pazust robeža, kas ir labi, kas slikti, tieši šādi sīkumi ir visa sākums. Bērns bija zadzis un tika nosaukts par zagli. Manuprāt, šī ir tā vieta, pie kuras tai situācijai būtu jāapstājas. Būtu bērnam jāpaskaidro, ka zaglis viņš tiešām ir, jo paņēma kaut ko, kas nepieder viņam un par ko maksāt viņš nebija plānojis. Taču tam nebija jānotiek publiski, pircēju rindas priekšā, šādas lietas mierīgi varēja nokārtot savādāk, tā, lai bērns saprot, ko ir pārkāpis, izskaidrojot viņam alternatīvas iespējas pārtikas ieguvei (Kaut vai Dūjas minētais - palūgt naudu maizei vai pašu maizi cilvēkiem pie veikala, kas nav īsti pareizs risinājums, bet atbalstāmāks par zagšanu ir noteikti), izskaidrojot, kādas būs sekas, ja viņu pieķers vēlreiz, un ar šo pieredzi arī palaižot. Šādā situācijā apsargam bija pienākums izsaukt policiju, kas tad arī noskaidrotu situāciju, tajā skaitā apstākļus, kādēļ bērnam nav pārtikas, piesaistītu sociālos darbiniekus utt. Tā tam bija jābūt, nevis bars pieaugušo kaunina bērnu, pat nepainteresējoties par apstākļiem.

Un tad mēs visi zagt iesim?

:-D

Davai, pasēdiet badā jūs visi kādas 3 dienas un tad turpināsim šo diskusiju!

Ja tas bija ar domu, ka no bagātāka var zagt? Nu ej kaimiņu apzodz, viņam varbūt kaut kas vairāk nekā tev.