Labdarība ir brīvprātīga materiāla vai nemateriāla palīdzība citam, neprasot un nesagaidot par to nekādu atlīdzību. Un gribu uzsvērt vārdu brīvprātīga. Mēs varam paslavēt tos, kas nodarbojas ar labdarību, taču mums nav tiesību nosodīt NEVIENU, kurš ar labdarību nenodarbojas.
Tas, ka apsargs zēnu aizturēja, ir pilnīgi pareizi. Zagšana nav attaisnojama arī tad, ja cilvēks ir badā. Es bērnībā zagu pārtiku no mājām un nesu draudzenei, kura tik tiešām bija badā, taču tas tik un tā nebija attaisnojums un pareizāk būtu bijis parunāt ar maniem vecākiem - ticu, ka viņi paši man iedotu kaut ko ēdamu, ko drīkstu aiznest draudzenei. Līdz ar to mana rīcība nebūt nebija cēla, tā tik un tā bija nepareiza.
Tāpat arī šajā situācijā ar konkrēto zēnu - nedrīkst bērnam parādīt, ka droši drīkst zagt un par to nekas nebūs. Zēnam ir jāsaprot, ka zagt nedrīkst! Normāli gan būtu, ka apkārtējie būtu vērsuši uzmanību uz to, ka mazs zēns zog maizi (un ne jau konfektes, kas tomēr pamatā ir bērnu zagtākā prece). Bet tieši tas arī notika - Edijs bija īstajā vietā, īstajā laikā un, ceru, ka zēna ģimene nekautrēsies ar viņu sazināties. Stāsts ir par to, kā 2 cilvēki satikās īstajā vietā un īstajā laikā, nevis par to, ka kāds cits neizdarīja labu darbu.
491
