Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Par izglītību.

 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Varbūt tā šķitīs galēja beztēma, bet nu filozofisks jautājums pārdomām un zināmai gara atelpai. Cik augstā vērtē jūsu acīs ir skola - kā vidusskola, tā arī augstskola? Cik augsti vērtējat abās gūtās zināšanas un vispār gūto mācību? Kāda rakstura pedagogus spilgti atceraties no sava laika? Vai spējat būt pateicīgi saviem skolotājiem un pasniedzējiem par artavu jūsu personības veidošanā un pilnveidē? Ja jā - tieši kādiem?
Un... Kā jūs domājat, vai šai laikā, kad cilvēki, īpaši jauni būdami, par augstu nevērtē izglītības iestādes prestižu (kaut nu mācītos labākajā no labākajām skolām/augstskolām) un mācīšanos augstā skolā vien, manuprāt, mākslīgi radīta statusa dēļ, un tai pat laikā par zemu nevērtē gūtās zināšanas, uzskatīdami: "Ai, tā tāda sāja teorija vien ir"? Vai teorētisko un ne tik emocionālo un aizrautspējīgo zināšanu pusi nepaļājam ne vien sarežģītības, bet arī vienkārši tā dēļ, ka esam par kūtru, lai pamatīgi apgūtu arī šķietami sarežģīto, un šad tad cenšamies izbraukt cauri pa vieglo?
Vai izglītība nav kļuvusi par preci un zaudējusi tās pamatsūtību - garīgi apgaismot nāciju? Kāpēc mācīšanos kā procesu un uz iznākumu vērstu darbu jaunībā uzskatām par neinteresantu?
Izveidoju šo diskusiju, lai noskaidrotu skolu un augstskolu beidzēju uzskatus par visām šīm lietām.
16.06.2018 04:47 |
 
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Runājot par Rietumu izglītību, tā pašlaik ir sliktāka nekā Austrumeiropā. (to saku no personīgās pieredzes). ASV izglītība patiesībā ir katastrofālā līmenī, un vienīgais, kas to valsti tur ir milzīgais parāds. Pēc 10 gadiem situācija, ļoti ticams, strauji mainīsies un cilvēki lūgsies, lai varētu dzīvot Austrumeiropā!
Izglītības dēļ lūgsies varbūt tikai retais.
Padomju laika izglītības sistēma bija augstā vērtē, un tas ir diezgan vispāratzīts atzinums. Šī sistēma balstījās uz skaidrām definīcijām, viennozīmību, pilnību un precizitāti. Mūsdienās mācības tiek balstītas g.k. uz piemēriem, kas rada neizpratni par to, kas vispār ir kas. It kā tiek domāts par atpalikušākiem bērniem, bet vienalga šāda pieeja viņos var radīt tikai ačgārnu izpratni. Tā rietumvalstu tendence klaji izpaužas pat zinātniskajā literatūrā, kur nemaz pat netiek paskaidrots, par ko ir runa.
20.06.2018 01:41 |
 
Reitings 48
Reģ: 02.04.2018
Runājot par Rietumu izglītību, tā pašlaik ir sliktāka nekā Austrumeiropā. (to saku no personīgās pieredzes). ASV izglītība patiesībā ir katastrofālā līmenī, un vienīgais, kas to valsti tur ir milzīgais parāds. Pēc 10 gadiem situācija, ļoti ticams, strauji mainīsies un cilvēki lūgsies, lai varētu dzīvot Austrumeiropā!
20.06.2018 00:22 |
 
10 gadi
Reitings 2326
Reģ: 14.07.2011
Andris Ost
+++ Pilnīgi piekrītu!
20.06.2018 00:19 |
 
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Krievu IZGLĪTĪBAS SISTĒMA stagnēja Latvijas ekonomiku.
Vai vari dot kaut tuvinātu pamatojumu?
Mūsdienās no youtubes un interneta var izaugt tik pat labs speciālists kā no augstskolas.
Arī agrāk varēja, tikai no grāmatām, jo tajās diezgan sistemātiski bija apkopotas visas nepieciešamās zināšanas un nekas no lieka. Bet no interneta diez vai iepriekš pieminēto iemeslu dēļ.
19.06.2018 23:54 |
 
Reitings 368
Reģ: 31.12.2017
Nedaudz pat jāpiekrīt Andra viedoklim. Bet par sabiedrību kopumā. Manuprāt vel vajadzīgas divas paaudzes, lai tiktu no šī padomju sloga vaļā... Bet par autores tēmu runājot... Skola jāuztver kā izaugsmes iespēja. Neviens Tev nespiež iet mācīties skolā. Miljardus var nopelnīt arī skolas nepabeidzot, kā mēs to zinam. Skolā iet, lai iegūtu zināšanas. Jā, sistēma, iespējams, ir novecojusi, bet skola ir tikai domāta, lai dotu Tev informāciju, parādītu virzienu kur skatīties un meklēt. Manā nozarē un ražošanā kopumā, diplomam nav tik liela nozīme, bet tā tomēr pārsvarā ir kvalitātes zīme par ko darba devējs ir gatavs maksāt, kaut zināšanas katram ir dažādas. Mūsdienās no youtubes un interneta var izaugt tik pat labs speciālists kā no augstskolas. Bet darbs jāiegulda šā kā tā.
19.06.2018 23:26 |
 
Reitings 4
Reģ: 07.06.2018
Sistēma vienmēr vainīga, protams, nevis paši zemcilvēki. Ir iemesls, kādēļ Austrumeiropa vienmēr atpaliks no Rietumu civilizācijas, un tie "vecie, labie" krievu laiki ir tiešs iemesls Latvijas situācijai. Tiec vaļā no krieviem, dzīves līmenis uzlabosies, bet nekad nepārsniegs ,piem., Dāniju. To sauc par ģenētiku. Kurš gan grib ieguldīt valstī, kur liela daļa(tevi ieskaitot) domā labi par Padomju(krievu) terorismu pret okupētajām valstīm? Krievu IZGLĪTĪBAS SISTĒMA stagnēja Latvijas ekonomiku. Un atceries, ka mēs esam uz robežas starp civilizēto Eiropu un mežoņu Krieviju, jeb neizbēgamā kara lauka. Kurš šeit ieguldīs? Cik daudz? Par maz, lai dēļ tiem mainītu izglītības sistēmu(kura nav problēma, lielākoties).
Tā kā vari apdomāt pašnāvību, jo tava no dirsas izvilktā problēma neeksistē.
19.06.2018 23:02 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Dūja, skaidrs, tad laikam man par pamatskolu stāstīja.
17.06.2018 17:11 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Manuprāt, kārtīgs darbs ir jebkas, no kuras tu gūsti pietiekamu peļņu, lai apmierinātu savas vajadzības.
Runāt jēdzienos "augstā skola" drīzāk līdzinās braukšanai ar muti.
17.06.2018 17:11 |
 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Manuprāt, ja esi beidzis augstu skolu, tad arī vērtē lietas, domā un dari savu darbu ar tādām zināšanām, prasmēm un pamatīgumu, kāds pieklājas augstskolu beigušam cilvēkam. Nav jābeidz tādas iestādes, lai censtos izlekt (braukt ar muti, būt supersabiedriskam un cilvēku mīlētam, uzvesties kā dižam mahinatoram). To, manuprāt, spēj arī cilvēks, kuram nav šāda papīra gabala.
Arī te slēpjas viena lieta - darba devēji nevēlas pieņemt cilvēkus bez baigi augstās izglītības, taču bieži vien tā nemaz nav vajadzīga, lai veiktu kādu noteiktu darbu, un ar gaišu prātu un spēju pielāgoties noteiktiem apstākļiem pilnīgi pietiek.
17.06.2018 15:27 |
 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Un ko tad darīt ar šiem nabadziņiem jeb, kā viena teica, "mudakiem"? Kur ir garantija, ka šis slīmests neplivināsies pa dzīvi visu mūžu (ja vien, gadiem ejot nenāks kaut kādas gudras atskārsmes). Lielākajai daļai cilvēku, protams, ar gadiem vēlme neko jēdzīgu nedarīt pāriet, jo viņi saprot, ka bez darba sevi un arī savus tuvākos nodrošināt nespēs. Tāpat arī arī t.s. slinkā, taču ambiciozo un kompleksu nomākto cilvēku daļa, kuriem vienkārši ir par daudz godkāres, lai strādātu "prastu" darbu, un kuri vienkārši skries pār līķiem, lai tiktu kādā augstā amatiņā. No bijušo sliņķu grupas ir sastapta arī t.s. "veiksmīgā" cilvēku daļa, kuri ir ne tikai daudz sasnieguši, bet kuri ir patiešām pamatīgi savā darbā. Tomēr esmu daudz dzirdējis, un arī manā paziņu lokā ir ne mazums cilvēku, kuri skolas un augstskolas gados nav nopietni mācījušies un kuri tāpat sev interesējošu darbības jomu nav atraduši un strādā vai nu melnos darbus, ik dienas ņem kādas "haltūriņas" un neko citu nedara, vai arī savā "augstajā" darbā cenšas izlekt no pūļa, brauc ar muti un meklē veidus, kā izkārpīties nepārtraukti. To par kārtīgu darbu, manuprāt, nosaukt ir grūti, un nav vajadzīgs šķiest laiku augstām skolām, lai daudz lektos un muldētu bieži vien par neko. Protams, arī tāds cilvēks manās acīs cieņu zaudēs ātri, jo ko var gribēt no cilvēka, kurš būtībā neko citu nejēdz, kā vien "izrādīt sevi". Tā arī šie sprukstiņi sasniedz savas virsotnes.
Tiesa gan, lielākā daļa patiešām veiksmīgu un godīgu cilvēku, kuriem ir ij karjera, ij ģimene, tomēr ir bijuši ja ne teicami, tad vismaz labi savās mācībās… Kaut priekšmetos, kuri viņiem patiešām padevušies un kuri ir kalpojuši par zināmu pamatiņu veicamajam darbam.
17.06.2018 15:09 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Un jo vairāk prasa, jo lielāka pretestība. Labāk lai aug mudaki.
17.06.2018 14:30 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Nevar ar nesekmīgu beigt. Pamatskolā pārceļ tikai.
17.06.2018 14:30 |
 
Reitings 2442
Reģ: 20.04.2014
Attiecīgi izveido vīzdenīgu attieksmi pret "profenēm", jo "kruti" ir bakalauri un maģistri.

Bet šobrīd tai vīzdegunīgajai attieksmei pret profenēm ir neapgāžams pamatojums. Ja masveidā ieviestu tās izmaiņas, kuras minēji savā komentārā, tad jā, profskolas būtu ļoti vērtīgas un būtiski atvieglotu daudzu jauniešu izvēli un nākotni, bet šobrīd, grozies kā gribi, Latvijas tehnikumos izglītības līmenis ir ārkārtīgi zems. Pavirši tiek pasniegti gan vispārizglītojošie priekšmeti (valodas, matemātika) - tādēļ tehnikumu CE rezultātu līmenis ir smieklīgs un jauniešiem IR grūtāk iestāties augstskolās, gan arī profesionālās specializācijas priekšmeti - tādēļ arī par kvalitīviem speciālistiem runāt īsti nevar. Cik esmu dzirdējusi atsauksmes no vienas Rīgas tehnikuma, IT un programmēšanas novirzienā skolēniem 4 gadus māca programmēt Excelī... nu, atvainojiet...
17.06.2018 14:28 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Vispār es par šo tēmu nesen biju aizdomājusies tādā gultnē, vai darbu, ko es daru, es varētu veikt bez augstskolas iemaņām, tas ir, vai principā jebkurš saprātīgi domājošs cilvēks to varētu veikt un secināju, ka jā. Lai gan strādāju par tā teikt speciālisti, kur intervijā nemaz neņemtu bez attiecīgās izglītības. Bet, sākot šo darbu, es daudz jauna lasīju un iemācījos tieši procesā un būtībā, manuprāt, arī cilvēks no malas to varētu.
17.06.2018 13:46 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Vai tā ir taisnība, ka tagad vidusskolu var beigt ar vienu nesekmīgu eksāmenu, bet saņemt atestātu utt kā visi citi? Kad man to pateica, es smējos.
Vērtība ir tik, cik katrs pats sev paņem.
Starp citu, es atbalstīju jaunās izglītības reformas un skolu no 6 gadiem..
17.06.2018 13:41 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Un kāpēc studēju? Vajadzīgs papīrs.
17.06.2018 13:31 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Ja godīgi, tad, manuprāt, izglītībai, kāda tā ir Latvijas lielākajā daļā, nav lielas vērtības, vismaz, ja to salīdzina ar studiju maksu. Neesmu no tiem, kas nemācās, esmu topošais mağistrs, bet visos darbos, ko esmu strādājusi, visu esmu mācījusies uz vietas. Kaut kādu pamatu dod augstskola, neapšaubāmi, bet ne tās naudas vērtu.
17.06.2018 13:31 |
 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Nikola
Tieši par kuru augstskolu ir runa?
17.06.2018 12:16 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Un kāds ir iemesls, ka darba devēji šad tad pat nevēlas cieši sadarboties ar atsevišķām augstskolām?
Varu pateikt tikai no pieredzes un ko nojaušu, gan ir vēl citi faktori.
- Laika trūkums, uzņēmumos darbinieki tāpat ir noslogoti, sadarbība ar augstskolām ir papildus slodze, kas kādam jāuzņemas bez atalgojuma, visbiežāk, atņemot laiku tiešajiem pienākumiem.
- Komercnoslēpums. Cik tad izpaust tehnoloģijas, metodes trešajām personām, tur slidena robeža.
17.06.2018 11:57 |
 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Ja nu kas, ļoti atvainojos, ja manis rakstītajā būsiet saskatījuši kādu kļūdu.
17.06.2018 11:55 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits