Cik ilgi gaidītu bildinājumu?

Manuprāt, stulbi gaidīt, tik pat labi var sevi pievilt gaidot un pēc tam ir vēl trakāk.
Es negaidu, kad notiks, notiks, ja notiks. :))))

neredzu jēgu un vērtību oficiālām laulībām

:D
Jā, turpini "sarunāt" lietas un cerēt, ka strīdā tās arī tādas paliks. :D Ak jel.

Nu es ceru, ka taa sarunaashana izpauzhas, kaa tos iipashumu pirkshana oficiaali katram uz sava vaarda, nevis visu peerk uz uz Jaanja vaarda, jo Jaanis mutiski apsola, ka shkjiroties “atdoshu Tev, Anninj” :-D

Mani bildināja pēc 8 gadiem. Tiesa, mums arī cita vecuma kategorija bija (25 un 26g). 30 gados 8 gadus negaidītu. Laulības likās kā loģisks nākošais solis, jo abi gribējām iegādāties nopietnāku īpašumu, nākotnē bērnus, finansiālā situācija stabila un skriet, un trakot arī vairs īsti negribējās. Sanāca tā, ka pirms īstajām kāzu svinībām nācās sarakstīties dzimtsarakstu nodaļā un to varējām izdarīt 5 minūšu laikā par 14 eur, tā kā, manuprāt, visas atrunas un attaisnojumi neiztur kritiku. To izdarīt ir tik vienkārši un ātri, kaut vai, lai tīri sakārtotu attiecību juridisko pusi, un tie, kas nenormāli velk garumā vai izdomā atrunas, to vienkārši nemaz negrib. Punkts. Vai kaut kas pēc laulībām attiecībās mainījies? Jā!! Iekšējā sajūta ir pilnīgi cita. Kaut vai jau pirms tam mums bija labas un tuvas attiecības, šķiet, ka tagad tās ir palikušas vēl tuvākas un dziļākas.

Mēs ar vīru kopā 10 gadus, 4 no tiem laulībā. Un guess what - mani bildināja un mēs apprecējāmies, kad biju gaidībās. Papildus tam, ka mums ir juridiskas saistības (ja kāds nelaimes gadījums, tad es, nevis vīra māte, esmu pirmā, kam ko saka un jautā), man patīk sajūta, ka bērnam ir laulāti vecāki, ka mums ir vienojošs uzvārds (man gan dubultais), ka esam vīrs un sieva. Par krāpšanu vai pamešanu - to dara gan precēti, gan neprecēti. Drīzāk laulība ir kā papildus barjera tam, lai atliktu šķiršanos, ja nu kādreiz tik tālu nonāktu, jo ir vieglāk aiziet ar koferi, ja nav jākārto papīru lietas. Nu vismaz es to tā redzu.

Tā kā mēs nekādas kāzu svinības / ambrāžas negribējām, tad sarakstīšanās pašas tuvākās ģimenes lokā bija labs risinājums.
Engelens, apsveicu ar otro ;-) Divi ir forši. Mans lielais brālīti mīļo un čubina (l) Sirds kūst dažreiz :-D

skudrulacis, laulībai ir būtiskas sekas. Tas nav tā - dzīvot vai nedzīvot zem laulības lozunga. Laulība un vienkārša kopā dzīvošana ir atšķīrīgas lietas, atšķirības starp kurām, domājams, Tev ir zināmas un tās nav atkarīgas no to "uztveršanas".

Būtiska atšķirība ir vienīgi naudas un mantas jautājumos. Ja laulība tiek darīta šī iemesla dēļ, tad tādi cilvēki ar to arī visu par sevi pasaka.

Paldies Dievam satiku vīrieti ar kuru vasaras sākumā apprecējos (l) un šī vasara ir ar vairākām draugu kāzām. Un taisni visur runā, ka šogad atkal cilvēki precas daudz vairāk kā pirms gada, diviem, trim ( tā bija sižets TV)
Ir draudzene, kas kopā ar draugu 10 gadus, pašai 32 gadi, nav bildināta, bērnu nav. Ja godīgi ,es nezinu, ko darītu viņas vietā, jo zinu, ka viņa laulību vēlas.

esam 6 gadus kopā un vairs negaidu to brīdi, kad viņš pateiks "Precamies!". Manējam ir atrunas, tad negrib ziemā, tad baigās rindas jāgaidot vasarā, neesot īstais brīdis, nav finanses utt. Saprotu, ka precēt negrib un domā līdzīgi kā autores draugs "Kur tad tu liksies?".(t)

Te labi parādās dažādu cilvēku dzīvju atšķirības. Cita būs laimīga, ja vispār atradīs sev piemērotu draugu; bet citai sagādā rūpes, ka vēl ir par maz. Tādi jau tie cilvēki ir - ar relatīvām prasībām.

Jetta, tevi tas acīmredzami neapmierina, kāpēc pati neko nesaki vai nesāc risināt šo problēmu?

Šo darba projektu vēlos pabeigt, tas man ir ļoti svarīgi. Par dzīvesvietu arī īsti nebaidos, ir līdzekļi lai sevi nodrošinātu,

:)
.

drīzāk bail ir palikt vienai un bez savas ģimenes. Agrāk laulība nebija svarīga, tagad viss mainījies.
Manā uztverē tagad laulība būtu kā drošība, iespēja izveidot savu ģimeni un radīt bērnus un bildinājums būtu liels solis tuvāk šim sapnim.

Kas Tev liek domāt, ka tagadējais vīrieC Tevi tiešām precēs, ka viņš tiešām ar Tevi vēlas veidot ģimeni?

Vistrakāk laikam ir tad, kad vienam laulība viens ir sapņa piepildījums, bet otram pilnīga vienaldzība, es vnk nebūtu kopā ar tādu cilvēku, kam tik krasi atšķiras domāšana par tādu lietu kā laulība, vai tad meitenes esot attiecībās ne vienu reizi nav uzzinājušas vīrieša domas par laulību, kā var dzīvot kopā 5 gadus un nezināt otra viedokli par to, bet vnk kautko mistisku no otra gaidīt. Pa 5 gadiem pārim ta kā būtu jāzina vai ar šo cilvēku plāno turpmāko nākotni, vai ir vnk pagaidu variants, kamēr atrod ko labāku.

Duuja
Es mutiski esmu risinājusi šo jautājumu ar otru pusi. Vienmēr atrunas, bet ja ļooooooooti vēlos kāzas tad es varot sākt krāt naudu un rīkot kāzas. :-D Esmu tik tālu atrisinājusi, ka pašlaik viss iet uz attiecību beigām. Jā.

Skumji, ka ir tik daudzas sievietes, kuras samierinās, ka vīrietis viņas neprec un tā arī visu dzīvi nodzīvo nelaimīgas. Pie tam bieži vien tas vīrietis pēc kāda laika atrod citu un ātri vien viņu apprec. Jo lielākoties ne jau viņš vispār negrib precēties, bet gan negrib precēt konkrēto sievieti. Bet viņa kā muļķe tic un pat viņu aizstāv, jo nu viņš taču viņu mīl, vienkārši ir visādi iemesli, kāpēc nevar apprecēties. Jā, kā tad! :-D Bet, ja ir tādas muļķes, nu pašas vainīgas, kādēļ gan vecim to neizmantot?

Agrāk laulība nebija svarīga, tagad viss mainījies.

Tieši agrāk tā bija svarīga, jo tā bija pienemts.

Manā uztverē tagad laulība būtu kā drošība, iespēja izveidot savu ģimeni un radīt bērnus un bildinājums būtu liels solis tuvāk šim sapnim.

Tā kā vienīgā ar laulību saistītā formalitāte ir nauda un manta, tad iznāk, ka jums attiecības balstās nevis uz savstarpēju draudzību, bet uz naudu.

Visu vērtēju pēc situācijas un tavā situācijā pēc attieksmes, vārdiem var nojaust, ka vairs nav vērts gaidīt. Skatītos uz citām iespējām, bet tā kā ieteica 57days, uzreiz neskrienot prom.
Personīgi par sevi, man ir 25 gadi, precēties gribu, bet kaut kad nākotnē, kad dzīve būs stabilāka. Gadus nejūtu, man sirdī joprojām 18 un nav tā, ka gadu dēļ tagad mainās termiņš, cik ilgi gaidīšu bildinājumu. Es drīzāk smīkņāju par tiem, kas apprecējās līdz šiem te 25 gadiem, jo neticu mūžīgai mīlestībai.

Pie tam bieži vien tas vīrietis pēc kāda laika atrod citu un ātri vien viņu apprec. Jo lielākoties ne jau viņš vispār negrib precēties, bet gan negrib precēt konkrēto sievieti.

+++ Zinu pat piemēru.

Pie tam bieži vien tas vīrietis pēc kāda laika atrod citu un ātri vien viņu apprec. Jo lielākoties ne jau viņš vispār negrib precēties, bet gan negrib precēt konkrēto sievieti.

+++ zinu piemērus.

Jetta, nu lai izdodas, man jau arī izklausās pilnīgi absurdi teksti (ka pašai nauda jākrāj u. c.), tā necienīgi un nemīloši pret tevi, manuprāt.