Vai prasāt atlaidi?

un es negribu likt nevienam justies slikti, bet varbūt var iztikt bez siltzemju teātra? tu pārdod man paklāju, nevis 2 stundas stāsti ģimenes vēsturi un piedāvā pa 5 procentu solim atlaidi.

un kā būtu, ja jūsu darbam regulāri paprasītu 10% atlaidi? kāpēc ne?

Ja šai situācijai piemēros iepirkšanās situāciju, tātad, vai nu atlaide vai "čau", tad iedos vēl ar smaidu uz lūpām.

Kad strādāju apģērbu veikalā, mani ļoti kaitināja cilvēki, kas prasa atlaides. Galu galā ir rakstīts, ka, piemēram, ar galactico karti -5%, bet ar veikala klienta karti -10%. Likās ļoti bezkaunīgi tā prasīt.
Un jā, es varēju iedot to 5 vai 10 % atlaidi, bet principa pēc mēs nedevām. Ja grib atlaidi, tad lai gaida izpārdošanu, bet uz doto mirkli cena ir šāda.

Galu galā ir rakstīts, ka, piemēram, ar galactico karti -5%, bet ar veikala klienta karti -10%.

Interesanti būtu zināt, cik liela daļa cilvēku to uzskata par atlaidi.

Es pat nezināju, ka var veikalā iet un prasīt atlaides :D
Pati strādāju vietā, kur cilvēki prasīja atlaides (ne veikalā) un tas nelikās nekas ārkārtīgs un manu algu neietekmēja. Ļoti labprāt piešķīru, kad tas bija iespējams, jo man bija prieks, ka klients apmierināts un vēlējās turpmāku sadarbību un tad uzreiz, protams, vadība priecīga par to, ka jauni klienti ir un tiem viss labi.

Kaulēšanās pastāv gandrīz visos tirgos, ne tikai tajā, kas Centrāltirgus. Katram, kam ir kaut kāda sajēga par tirdzniecību (un jauniņās apģērbu veikalu pārdevējas ar cieto algu, kuru pārdošanas apjomi nekādi neietekmē, ne vienmēr ietilpst tajā kategorijā) no tomātu pārdevējas līdz liela ražotājuzņēmuma uzpircējam, visi, kas māk darboties biznesā, visdrīzāk māk arī spraigi kaulēties. Cik no viņiem dara to ikdienā ārpus darba - pagaidām mani novērojumi liecina, ka ikkatrs.

savā valsts/privātajā darbā jūs saņemtu ziņu, ka klients paprasīja 10% atlaidi, tāpēc aldziņa būs mazāka

Tas strādā tieši otrādi :) uzcenojums ir tīrā peļņa, nekādas algas tur nav ierēķinātas. klients paprasīja atlaidi, klients nopirka, vai pat nopirka vairāk, ir par vienu klientu vairāk, ieņēmumi ir lielāki, drīz arī aldziņa ir lielāka :-)

Agrāk neprasīju, bet draugs iemācīja,ka jāprasa. Tagad cenšos uzjautāt :D un tas strādā! Citreiz,kad nevar iedot atlaidi piedāvā klienta karti, kura piesķir tā pat kaut vai 5%.

Man situācija tāda pati kā citām, ka bieži kautrējos, bet, ja tā padomā:
Es iepērkos Guess un esmu pelnījusi atlaidi, JO ārzemēs guess ir lētāks nekā pie mums, vai arī, ja nopērku Michael Kors bodas, kas es par kapeiku piseju, ja tā pat samaksāju virss 100Euro. Pie mums brends ir pārcenots bieži vien.

uzcenojums ir tīrā peļņa,
Pēc manas pieredzes tā nav. Uzcenojumā ir gan peļņa, gan algas, gan biroja izmaksas, gan nodokļu nomaksas uttt.
Pati strādāju uzņēmumā, kas pārdod preces, bet nav lielveikals, jo klienti ir pārsvarā ražotāji. Prasa protams atlaides un dodu līdz zināmai robežai.

Ir vietas, kur nekad neprasu, bet lielākoties prasu. Kas no tā? Lielākajai daļai uzņēmumu atlaides ir paredzētas viņu politikā un no tiem, kas tās nepaprasa, viņi tikai gūst papildu peļņu. Ja gadu pierakstīsiet visas gūtās atlaides, prasot tās visur, kur var un gada beigās saskaitīsiet summu, atkarībā no tā, cik daudz iepērkaties, dažai, varu saderēt, pat ceļojuma summa būs ietaupījusies.

Man, kā izbijušai uzņēmējai, interesanti palasīt viedokļus. Es pati, teiksim tā, pēc apstākļiem kaulējos un pārsvarā biznesa vidē. Ir vietas, kur to var un pat vajag, ir vietas, kur reāli neiešu kaulēties. Tāpat ir arī cilvēki, kam atlaidi iedošu, ir tādi, kuriem uzcenot pa virsu gribas - par attieksmi, nepieklājību etc. Kā uzņēmējam, tirgonim, mani atlaižu prasītāji ārkārtīgi kaitina, bet drīzāk patīk izrādī random acts of kindness vai vienkarši atalgot patīkamus klientus. Ja man kāds mēģina nokaulēt preci, ko tirgoju, es neko diži labu par to cilvēku nedomāju (protams, atkarīgs arī no tā, kā to dara). Tanī pat laikā es nereti un ar prieku kādam kaut ko iedevu tāpat vai b2b ietvaros piekritu uz sev mazāk izdevīgu barteri un taml.
Tā, kā te saka - uzcenojums ir tīrā peļņa... Nu, tā tas gluži nav, ja nu vienīgi lielveikalu ķēdēs utt. Ja man produkta x pašizmaksa ir 2,5 EUR, tas nenozīmē, ka no tiem 2,5 EUR arī tiek aprēķināta darbinieka alga, elektrības patēriņš, mārketinga aktivitāšu izmaksas utt. Tam jāieklļaujas atlikušajos 2,5 EUR, ja nevēlos pacelt cenu - un tas, lūk, ir lielākais stragls mazajā uzņēmējdarbībā. Kā saglabāt kvalitāti, iedot kādam vēl pa vidam atlaidi un kaut ko tomēr nopelnīt. Tāpēc mazajos uzņēmumos es bez ierunām maksāju tik, cik prasīts un nekaulējos.

Ar kādiem tekstiem jūs prasāt atlaidi? Ko sakāt?
Kādos veikalos? Ne jau Maxima, Rimi... Vai prasāt Zarā, H&M, Douglas utt? Miniet piemērus lūdzu

Gadās, ka pajautāju - kaut vai par to, ka diegi karājas (kas nav retums). Parasti iedod.

Es nemāku :D
Pat Austrumu valstīs nekaulējos, jo jūtu, ka man tas dabiski nesanāktu.. vienreiz pamēģināju, bet vai nu pārdevējs bija netipisks turks, vai arī sapratis, ka es to nemāku un negribēja nokaulēt cenu :D
Maximum, uz ko esmu spējīga ar atlaižu prasīšanu, ir palūgt pārdot man preci bez lojalitātes kartes.. vakar iegāju aptiekā un ieraudzīju Avene ūdeni ar foršu atlaidi (ja ir viņu karte).. iegāju pie farmaceites un teicu, ka kartes man nav, bet nopirkt šo preci gribu ar atlaidi :D Protams, ka pārdeva.. bet tas ir maksimums :D
***
Bet jāsaka, ka ja atlaide ir palūgta korekti un tā starp citu, nekad neuzskatīšu cilvēku par kapeik**** Viss ir atkarīgs no pasniegšanas ;)

das lietām runāja Ilze Jurkāne. Viņa minēja, ka viņai jau no Amerikas laikiem iegājies prasīt visur atlaid

amerikani ta dara vuienmer un visis, ari nereti miljonari. Ex PSRS tas nav populari, te mums visi iz grazi v knazi un telo nez kadus simtaja paaudze miljonarus...neies suda atlaidi jautat..:-D:-D:-D:-D

Neprasu man nepatīk ... Arī pati atlaides nedodu, tāpēc jau precēm ir rakstītas cenas ....

Arī pati atlaides nedodu, tāpēc jau precēm ir rakstītas cenas ....

oj ja par darbu, ja aries ta daru. Ir cenas, un viss. Tas ir pilnigi kas cits.

Varbūt vēl paprasīt, lai uzdāvina? Neredzu loģiku tādām atlaidēm. Sanāk negodīgi pret tiem, kam to atlaidi nedod. Vieniem dod, citiem nē, jo viņi neprasa. Kaut kāds stulbums.

Man nav pieredze tirdzniecībā tāpēc interesē tā otra puse- veikala vadītājs informē pārdevējus, ka drīkst dot 5-10% atlaidi? Ir kādi skaitliski ierobežojumi, piemēram, x personām mēnesī? Kā tas darbojas?
Ja precei jau ir atlaide, vai papildus 5-10% piešķir? Kuros veikalos tas strādā?
Pie pašreizējās naudas vērtības man kauns prasīt 5-10% atlaidi. Uz 50eur, tie ir 1.25-2.50eur. Manā skatījumā tā ir kapeikp*šana, jo reāli 1.25 var nopirkt vienu maizes kukuli.

Aptiekās prasāt, lai pārdod par klientu kartes cenu, ja jums tādas nav? Citreiz darbiniece paņem kādu savu karti un pārdod ar atlaidi, citreiz jāmaksā pilna cena, nezinu no kā tas atkarīgs, laikam no konkrētā darbinieka. Prasījusi pati gan nekad neesmu.