Mīļākā

Estupendo, nu beidz zhulti liet :-P

Estupendo, nu beidz zhulti liet

Kur es leju? Apzinājos savu lielo misēkli, un tagad liekulīgā kārtā izmantošu mūsu mežu, lai nomierinātos. Piedošanu neprasīšu, jo esmu pārāk sanervozējies :(

Estupendo, nav pat pa pusei smieklīgi.

Man tāda īsta mīļākā nav.
Patīk Vidzemes ( tā no Vecāķiem līdz Ainažiem ) jūrmala, jo tā man visērtāk izbraukājama un vietas skaistas. Vispār Latvijā ir ļoti skaista, vajag tikai velmi kur doties un saskatīt to skaistumu. Ja šāda vēlēšanās nav, bet tikai viss foršais ir ārsemēs, tad ir savādāk.
Kā jau minēja ir patīkama tā vientulības sajūta pie dabas un arī tas ka vari nebūt vientuļš aizbraucot uz sabierldriskām vietām vai pasākumiem - izvēle.
Kas attiecas uz mežiem l. Nav mums meži vienveidīgi. Šitā var pateikt tikai cilvēks kurš 2x reizes parkā bijis un priedi no egles neatšķir :D

Man laikam tā daba tomēr tuvāka. Labāk izvēlos atpūtu ( arī ārzemēs ) pie dabas nevis mūžīgās pilsētas skatīties .

Renesanse, saistībā ar darbu, man tās dzīvesvietas bieži mainās, bet par mājām (ja neskaita Latviju, protams) nu jau kādu laiku saucu Itāliju. :)

Man laikam tā daba tomēr tuvāka. Labāk izvēlos atpūtu ( arī ārzemēs ) pie dabas nevis mūžīgās pilsētas skatīties .

Oi, šis arī par mani!
Kad sanāk atpūsties kaut kur citās zemēs, nepatīk būt tam tipiskajam tūristam, jo nepatīk burzmas, pārpildītas pludmales, pārpildīti muzeji utt., tāpēc vienmēr, tā vietā, lai staigātu pa lielpilsētām, izvēlos savā nodabā klejot pa mazām ieliņām vai apmeklēt mazas, it kā necilas pilsētiņas, jo tieši tādas vietas, kurās senā pilsētu elpa sajaucas kopā ar dabu, mani aizrauj vairāk kā lielās pilsētas.

Loti pietrukst Riga! Ipasi vecpilseta un Elizabetes ielas rajons. Kad dzivoju Latvija, loti patika Jurmala - gan ziema, gan vasara, bet isti vairs neaizrauj.