Īstenībā apbrīnoju šo spēju pukstēt par kaut ko vienmēr un visur. Pašai kāzas būs tikai pēc mēneša un nē, dreskodu mēs nenoteicām, bet jau pietiekami saskāros ar to, ka daudziem kāzu viesiem ir savs, pareizais viedoklis par absolūti visu- kāds pamanījās burkšķēt, ka kāzas ir darbadienā, kādu neapmierināja ziņa, ka ēst taisīs restorāns (un nebūs rasola), kādam nepatika, ka lūdzām nedāvināt ziedus, mistiskās otrās puses uzmeta lūpu, ka viņu vārds nav ielūgumā (mēs pat nezinājām, ka tādi cilvēki eksistē) utt. Nē nu saprotams, ka katrs grib šajā dienā justies baigi svarīgais, bet kāzas jau neviens neatcels, ja jūs neieradīsieties. Ne jau vienmēr sanāk tā, ka jaunais pāris aicina TIKAI tos, kurus grib redzēt, reizēm pieklājība prasa uzaicināt arī attālāku radinieku, bet tas nenozīmē, ka, saņemot ielūgumu, tās kāzas ir 100% jāapmeklē, lai tur vai kas. Ja zinātu, ka kāds mūsu kāzas jau pirms to sākšanās, aiz muguras pamatīgi nodirsis, es priecātos, ja šie cilvēki kāzās neierastos. Man tās negācijas nav nepieciešamas.
Par konkrēto tēmu runājot, es skatītos pēc situācijas, bet jebkurā gadījumā, kleitu noteiktā tonalitātē droši vien piemeklētu. Ja ne kleitu, tad kurpes, somiņu gan. Pat, ja tāds lūgums nebūtu, iespējams es censtos nedaudz pielāgoties kāzu krāsām. Nav tāds nevaru. Ir tikai negribu. Bet es laikam esmu no tiem cilvēkiem, kas spéj priecāties līdz ar citiem un kas uzskata, ka kāzu diena ir par jauno pāri (saprāta obežās), nevis centrā ir viesu ērtības.