Labrīt! Izstāstīšu savu sāpīgo situāciju un vēlēšos uzklausīt arī ieteikumus...
4 gadus mācos prof.vidusskolā, šovasar absolvēšu to. Lai varētu pilnvērtīgi strādāt savā jomā, augstākā ir nepieciešama OBLIGĀTI.
Galvenais šķērslis: veselība. 3 no šiem 4 gadiem esmu pavadījusi milzīgās mokās veģetatīvās distonijas saasinājumā (spēcīgs bezmiegs, nervu trīce, galvassāpes, sirdsklauves, arprātīgs nogurums). Tas viss pastiprinājās mācību slodzes laikā un nekas to nespēj apturēt.
Mans tuvākās nākotnes mērķis: paņemt vienu gadu atpūsties no mācīšanās, lai nebūtu tā milzīgā stresa un otganisms atkoptos no kaitīgajām zālēm, ko esmu lietojusi lai "izdzīvotu", un atgūtu vispārējo tonusu.
Vēlos jautāt:
1) Ja gadu nemācos, labāk iestāties un paņemt akadēmisko, vai arī vispār nestāties kamēr veselība neatgriežas?
2) Varbūt ir vērts pa gadu iziet kādus kursus, pieņemsim, masiera (man diezgan saista), lai būtu kādi ienākumiņi pašai savi?
Vai labāk vispār atpūsties no jebkāda pienākuma un tikai gatavot mīļotajam maltīti, sakopties un uzturēt māju?