Atpūta no izglītības un karjeras

1) Jāpēta interesējošās fakultātes noteikumi par akadēmiskā gada piešķiršanu. Piemēram, RTU IEVF es akadēmisko varēju paņemt tikai pēc pirmā semestra sesijas veiksmīgas nokārtošanas (biju budžetā un budžeta vieta saglabājās). Vienīgais iemesls, kāpēc varētu stāties un ņemt akadēmisko- ja šogad tiec budžetā/ bail, ka nākošgad nebūs tik daudz budžeta vietu. Citādāk neredzu iemeslu iestāties šogad un ņemt akadēmisko.

Es tavā vietā šogad nestātos, ja ņemtu brīvu gadu, jo iespējams, ka gada laikā, kamēr sakārtosies galva, nāks vēl kāda labāka ideja, kur studēt. Kursus gan ieteiktu kādus iziet, tie jau tā nenogurdina un nav tik intensīvi kā skola vai darbs, paspēsi arī maltīti uztaisīt. Domāju, ka pašai arī pēc tam labāka sajūta būs. :-)

Tam būs kāda jēga? Gadu norobežosies no stresainas vides, lai gan nesaprotu, kas par stresu var būt vidusskolā. Tu domā, ka atsākot mācīties, tas neatgriezīsies?

Vidusskola lielākajai daļai cilvēku nav gluži dzīves stresainākais laiks. Vai nav tā, ka uztver visu smagāk nekā tas ir? Gads ir ilgs laiks un ja nemainīsi uztveri tad visi stressi nāks atpakaļ.
Vasarā būs divi brīvi mēneši, tas ir gana lai atpūstos.

Un kursos stress tev nebūs? Tur arī beigās ir jāliek testi, lai dabūtu apliecību, īpaši jau masiera, kur tev uz rokām burtiski skatīsies. Pēc gada, ja zāles nelietosi, iestāsies augstskolā, tad viss sāksies no jauna - nenovēlu, bet nu vidusskolas, pie tam prof stress galīgi nav salīdzināms ar sesijām, termiņiem utt. Ja domā, ka gads palīdzēs, tad nestājies tagad, nav nekādas jēgas un nemaz visur to nevar, daudz kur ir prasība nokārtot pirmo pusgadu, kā tika minēts. Priekš kam iesniegt, ja pēc gada varbūt mainās domas vai parādās kaut kas jauns. Pa to gadu strādātu ar savu veselību un kādā darbā, lai iegūtu pieredzi un iztikas līdzekļus.

Mācījies RDMV? Ja tā, tad pilnīgi saprotu vēlmi paņemt gadu brīvu.. Zinu daudzus, kas tā darīja un pēc tam veiksmīgi iestājās augstskolās. Veiksmi savest veselību kārtībā! :-)

sāksies no jauna - nenovēlu, bet nu vidusskolas, pie tam prof stress galīgi nav salīdzināms ar sesijām, termiņiem utt. Ja domā, ka gads palīdzēs, tad

Ne visas prof.vidusskolas ir tādas, kādas Tu iedomājies.. RDMV un tmldz.vidusskolās slodze ir ļoti liela.. Godīgi sakot nezinu nevienu, kas būtu pabeidzis bez kādām veselības problēmām.. Prasības ir ļoti augstas un jāapgūst ne tikai vidusskolas un prof.mācību priekšmeti, bet arī dažādi papildus priekšmeti.. Protams, paši to izvēlas un par savu izglītību, sapņiem ir jācīnas, bet nevar noliegt, ka stress ir un tas atstāj ietekmi uz veselību!

Neredzu jēgu iestāties un tad uzreiz ņemt akadēmisko...un apšaubu ka tā vispār var. Ja gribi vienkārši atpūsties tad dari tā, nekur jau tās studijas nepazudīs. Tikai cik tev vispār gadi un no kā tu pārtiksi visu to gadu? Esi droša ka vīrietis, vai vecāki uzturēs tavu dirnēšanu?

Es darīju līdzīgi, arī problēmas ar depresiju un vd, un nožēloju, jo patērēju laiku velti. Gadi iet un varēju sasniegt vairāk tagad, ja neņemtu brīvu. Tas principā vienīgais mīnuss.
No otras puses, nekas nekur neaizmuks. Atpūsties ir noderīgi.
Dari, kā pašai liekas labāk, jo visam ir divas puses.
Stājies tad, kad esi gatava mācīties, akadēmisko nevar paņemt uzreiz iestājoties.

Un vecāki mani pilnībā atbalstīja, jo vecākiem parasti ir svarīga sava bērna veselība.

Neesmu Tava aadaa, lai spiestu, ka rikotos.. Vasaras laika jau vari atkopties, apmeklet psihoterapeitu vai ko tml.. un tad uzsakt ar jaunu sparu talakas gaitas :)
Tava dzive.. Tavi lemumi :)
Vienigi rekinies ar to, ka trauksme var krietni palielinaties, kad meginasi ieiet aktivaja aprite pec garakas pauzes..

Mīļumiņ, ja tev ir stress no skolas, ko tu darīsi strādājot darbā? Dzīvē notiek daudz dažādu lietu, ne visas ir priecīgas. Katrreiz ņemsi pauzi uz gadu?
Ja netiec prof.vidusskolā galā, mācies kaut ko mierīgāku, tavai nervu sistēmai atbilstošāku.

Vai labāk vispār atpūsties no jebkāda pienākuma un tikai gatavot mīļotajam maltīti, sakopties un uzturēt māju?

Šajā gadījumā neredzu jēgu gadu vienkārši bumbulēt pa mājām, savādāk atgriežoties skolā būs tikai trakāk. Tev jāstrādā ar sevi, jāapmeklē ārsts un jārisina problēma, jo pati no sevis tā neatrisināsies tāpēc vien, ka gadu pavadīsi neko nedarot. Jāsakārto domāšana, jo nu, ja vidusskolas stress radīja tik lielas problēmas, būs ļoti grūti tālāk augstskolā un pēc tam darbā (pēc autores rakstītā pieņemot, ka izvēlētā profesija ir stresa pilna).

paņemt vienu gadu atpūsties no mācīšanās, lai nebūtu tā milzīgā stresa

Un vispār, ja mācības izraisa tādu stresu, varbūt izvēlētā profesija nav tev piemērota un vērts studēt ko citu?

Tagad, kad droši vien ir visādi gala darbi un stress sit pa veselību, tad vēlme paņemt gadu brīvu, lai no visa atgūtos, ir saprotama. Bet pēc šī gada varētu būt diezgan pagrūti ielekt atpakaļ mācību ritmā. Vasara ir pieteikams laiks, lai no tā atgūtos, veltītu laiku sev, un sakārtotu veselību. Tiklīdz diploms būs kabatā, būsi izgulējusies, atpūtusies, sapratīsi, ka tik traki jau nebija. Dzīvē būs vēl daudz tādi periodi - gan sesijās, gan darbā, gan privātajā dzīvē. Ir jāiemācās šajos brīžos kontrolēt stresu, lai tas nevalda pār tevi. Ja nu tomēr augustā saproti, ka vēl neesi gatava mācīties, vienmēr vari izņemt dokumentus, un stāties nākošgad. Atkarībā no studiju programmas un augstskolas - ne visur var paņemt akadēmisko pirmajā semestrī.

Manuprāt, vēl arī pēc tā gada - īpaši, ja taisies to gadu pavadīt citam uz kakla, kaut ko šiverējoties mieriņš pa māju - tad ieejot atpakaļ sabiedrībā organismam būs vēl lielāks šoks no visa, kas notiek. Jo būsi atgājusi no vides un ķermenis būs sācis pielāgoties ''cepu kūciņas un mazgāju spoguļus meditācijas mūzikas pavadībā'' gultnē. Un tad atkal lēkt stresā. Nu nezinu, nezinu. Ja tas būtu kaut kas tāds, ko tiešām pa to gadu varētu nu izārstēt, tad būtu citādāk. Paliks tikai dzīvē trakāk ar visiem pienākumiem, darbiem, termiņiem utt., īpaši ja tā nav vienmuļa sētnieka profesija - pat tad arī stress, ka ziemā piecos no rīta jābūt šķūrēt pagalmu, piemēram. Man izskatās, ka problēmu gribas risināt no otra gala, kas varētu arī nenest iedomāto rezultātu.

lai gan nesaprotu, kas par stresu var būt vidusskolā

Labās skolās stress var būt diezgan liels. Pieaugušam cilvēkam, kas ir pabeidzis studijas, atskatoties uz vidusskolas laiku, protams, liksies, ka tur jau nekā traka nav, bet tajā periodā, tajā vecumā stress mācību dēļ ir vairāk kā reāls. Nesaprotu šito latviešiem raksturīgo citu cilvēku grūtību noniecināšanu (a la "tur taču nekā grūta nav, vot pagaidi studijas/darbu/citas dzīves grūtības, tad redzēsi!") Katram vecumam savas problēmas un savs stress.

Es gan uzskatu, ka ja vēlies paņemt brīvu gadu - da vienalga kāpēc - veselības sakārtošanai, nekā nedarīšanai vai sevis pilnveidošanai, tad dari tā. Protams, pieņemot tādu lēmumu, tev jāsaprot, ka vari to atļauties. Respektīvi, Tavi vecāki vai otrā pusīte piekrīt segt Tavus izdevumus.. Kā arī uzskatu, ka nevienam neko neesi parādā, pat ja sēdēsi kādu pār kāju saliekusi un Tavu puisi tas apmierinās, tā ir tikai Tava darīšana.. Neko Tu nepalaidīsi garām..
***
Par stāšanos uni - tur gan nestātos. Sākumā paņemtu brīvu gadu un tad tikai stātos. Nav ko čakarēties, ja esi izlēmusi izlaist vienu gadu..

Bet atbildot autorei, es arī ieteikšu ļoti nopietni pārdomāt šādu izvēli. Kā jau meitenes minēja, jā, pēc grūta mācību gada noslēguma, pēc visiem pēdējiem darbiem un uztraukumiem par vērtējumiem liekas, ka gadu skolas virzienā negribēsies skatīties un atpūta vajadzīga bez gala un malas, bet tas ir tikai mirkļa iespaidā. Skola beigsies, atvilksi elpu, izbaudīsi vasaru un kārtīgu atpūtu un tici man, pēc 2-3 mēnešiem atpūta būs jau gana. Tavā vecumā (pieļauju, ka 19-23) nekā nedarīšana veselu gadu (neieskaitīšu masāžas kursus ar pāris nodarbībām nedēļā pie jēgpilnas ikdienas pavadīšanas) ir ļoti liela laika izšķiešana, kuru tu visticamāk pati nožēlosi.
.
Vēlviens aspekts - kā tu jutīsies, kad praktiski visi tavi draugi un vienaudži studēs vai aktīvi strādās? Jā, protams, tā ir tava izvēle, dzīve nav nekādas sacensības, bet brīdī, kad draudzenes dalīsies iespaidos par studijām un darbu, un tu varēsi viņām pastāstīt par to, ko draugam vakariņās uztaisīji, domā, nebūs skāba sajūta? Ilgstoša mājās sēdēšana un nekā nedarīšana var novest arī pie ļoti depresīva noskaņojuma, nejutīsies ne produktīva, ne emocionāli piepildīta un rezultātā mentāli būsi vēl nomāktāka nekā šobrīd.
.
Tādēļ ļoti iesaku meklēt palīdzību pie psihoterapeita (starp citu, ne visas zāles ir kaitīgas) un strādāt ar savu problēmu saknē, nevis mānīt sevi ar milzīgu atpūtu. Ļauj sev vasarā atpūsties, paspēsi gan iestāties, gan septembrī ar jaunu sparu uzsākt mācības.

Nē, tā nav laika izšķiešana. Viens gads tik jaunā vecumā nenozīmē pilnīgi neko, īpaši ja tas ir paredzēts veselības problēmu risināšanai. Nav jēgas skriet studēt, ja veselības problēmu dēļ cilvēka spēja mācīties krīt, un vēlāk šie pasliktinātie rezultāti atbalsojas gan uz spēju iegūt labāku/sliktāku darbu, gan šajā darbā arī veiksmīgi strādāt.
.
(1) Nestāties, kā jau daudzkārt šeit tika rakstīts.
(2) Ieteiktu tomēr neko jaunu neuzsākt, it sevišķi ja ilgā laika periodā tev par to būs jāmaksā, un tikai beigās varbūt tu varēsi kaut ko nopelnīt. Atrodi pusslodzes darbu kādā kafejnīcā vai savā specialitātē (varbūt ir kādas prakses iespējas?), lai tavā ikdienā ir kaut kāda struktūra un disciplīna, kaut kas izrauj no mājām, ir cilvēki, ar kuriem regulāri komunicēt un zināma nauda. Veselu gadu nedarīt absolūti neko tomēr neieteiktu.

Ilgstoša mājās sēdēšana un nekā nedarīšana var novest arī pie ļoti depresīva noskaņojuma, nejutīsies ne produktīva, ne emocionāli piepildīta un rezultātā mentāli būsi vēl nomāktāka nekā šobrīd.

+

Ja viņa meklē kaut pusslodzes darbu un terapiju vai tamlīdzīgas nodarbes, tā nebūtu gluži izšķiešana, bet autore apsver "atpūsties no jebkāda pienākuma un tikai gatavot mīļotajam maltīti, sakopties un uzturēt māju", kas gada garumā nenesīs praktiski nekādu pievienoto vērtību. Dzīvoklis katru dienu nebūs jāberž un nagus entās stundas nevīlēsi.
.
Protams, var runāt par to, ka sēžot mājās ir 101 lieta kā pilnveidot sevi (online kursi, grāmatas, filmas, rokdarbi, utt, utjp) bet ar attieksmi "gadu kārtīgi atpūtīšos un laiskošos!" tādām lietām motivācija diez vai tiks atrasta. Kā arī (tagad spriedīšu pēc sevis) cilvēkam, kas ir pieradis skriet skolas ritenī kā kāmītis, ir grūti uzreiz pēc skolas pabeigšanas sevi disciplinēt pašmācībai, jo ir pierasts, ka citi apstākļi (skolotāji, pasniedzēji, mājasdarbi, eksāmeni) piespiež mācīties.